Trīs āpši zvērkopes Velgas Vītolas aprūpē nonāca maija sākumā, kad tie vēl bija tikai dažas nedēļas veci, mazuļus cilvēku radīta traucējuma dēļ bija pametusi māte, bet paši tie izdzīvot nespētu. Āpsēni vairāk nekā divus mēnešus mitinājās pie zvērkopes, pieņēmās spēkā. Nu jau tie izauguši par itin žiperīgiem āpšu zēniem un pārcēlušies uz pagaidu voljēru līdzās dabas izglītības centram Pauguri.
Āpši ir īsti nakts dzīvnieki, tādēļ dienas laikā tos ieraudzīt ir praktiski neiespējami, taču vērīgākam apmeklētājam var paveikties pamanīt āpša purniņu vai astes galu, varbūt pat pašu zvēru. Taču pilnīgi noteikti ikviens var redzēt viņu paveiktos darbus un nedarbus. Āpši ir lieli racēji - īsajā laika sprīdī, kopš tie mitinās Līgatnē, jau ķērušies klāt alu rakšanai.
Atbilstoši savām rakstura iezīmēm jaunie taku iemītnieki tikuši arī pie vārdiem –Tedijs, Gena un Bosītis Vītola stāsta, ka visi trīs, kā jau visi bērni, ir ļoti nebēdnīgi, daudz spēlējas, tiem patīk lēkāt, mest kūleņus, plunčāties vanniņā un cīnīties savā starpā.
Dabā šajā laikā āpšu jaunuļi vēl dzīvo kopā ar mammu, bet Līgatnes āpsēniem nākas pierast pie jaunās vides un aploka, arī apmeklētājiem. "Šī mums visiem ir jauna pieredze, jo Līgatnes dabas takās āpši nekad iepriekš nav bijuši, jāizprot to uzvedība, ēdienkartes īpatnības un turēšanas apstākļi," stāsta Velga Vītola.
Āpsis ir sermuļu dzimtas plēsējs, kas sastopams lielākajā Eiropas daļā, Latviju ieskaitot. Lai gan āpsis ir plēsēju kārtai piederīgs dzīvnieks, patiesībā viņš ir visēdājs. Labprāt ēd dažādus kukaiņus, sliekas, arī ogas, uz zoba liek pa kādai olai vai mazputnam. Āpsis ir aktīvs tikai krēslā un tumsā, tāpēc tam ļoti labi attīstīta oža, toties dzirde un redze ir salīdzinoši vāja.
Šie nav vienīgie jaunumi Līgatnes dabas takās, tiesa gan pārējie nav tieši saistīti ar zvēru valstību. Šomēnes darboties sākusi mājaslapa www.ligatnesdabastakas.lv, kurās apmeklētāji var uzzināt par jaunākajiem notikumiem Līgatnes saimē, izpētīt taku shēmu, uzzināt svarīgāko informāciju par nokļūšanu, darba laiku, kā arī neklātienē iepazīties ar taku iemītnieku pārstāvētajām sugām un arī pašiem to pārstāvjiem.
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975. gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību.