Protams, iepērkoties varētu neizvēlēties produktus, kuri ir nepārstrādājamā vai nesaprotamā iepakojumā, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. Pārāk daudz atbildības gulstas uz sabiedrības pleciem, manuprāt, lielāka daļa būtu jāuzņemas ražotājiem, iespējams, vajadzīgi stingrāki noteikumi, kas motivēs saražoto tirgot dabai draudzīgākā iepakojumā. Būtisks iepakojuma uzdevums ir ne tikai pasargāt produktu, bet arī nodrošināt tā kvalitāti, drošību un maksimāli pagarināt derīguma termiņu. Ne mazāk nozīmīgs faktors ir iepakojuma ilgtspējas un pārstrādes iespējamība.
Lielāko iepakojuma materiālu apjomu veido dažāda plastmasa. Saskaņā ar jaunākajiem Valsts vides dienesta apkopotajiem datiem par 2022. gadu Latvijas tirgū gadā nonāk vairāk nekā 41 000 tonnu plastmasas iepakojuma, bet tikai nepilna puse – aptuveni 19 000 tonnu – tiek pārstrādāta. Kā noskaidrots Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) šogad Eiropas Savienības (ES) LIFE projekta ietvaros veiktajā pētījumā, Latvijā 40% no veikalu plauktos sastopamo preču iepakojumiem ir daudzslāņaini, tādējādi samazinot iespēju tiem nonākt otrreizējā pārstrādē.
BTU veiktais pētījums rāda, ka bieži produktu iepakojumi tiek radīti, nedomājot par pārstrādi, iepakojamais materiāls tiek izmantots par daudz, un vienas produkta vienības iepakošanai tiek izmantoti daudzveidīgi iepakojuma materiāli. Piemēram, katram desmitajam produktam (7%) veikalu plauktos iepakojuma tilpums ir pārlieku liels un nepietiekami piepildīts, taču vēl daļai sekundārais iepakojums ir tikai mārketinga veicinātājs un nav saistīts ar produkta funkcionalitātes nodrošināšanu.
Produktu ražotāji, izvēloties iepakojumu savam produktam, grēko, arī norādot informāciju par iepakojuma sastāvu vai pārstrādājamību, proti, bieži iepakojumu materiāli ir marķēti ar nesalasāma izmēra burtiem un simboliem vai uz iepakojuma norādīts nepareizs, neprecīzs materiāla marķējuma attēlojums.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis teic, ka ES direktīvās jau tuvākajiem gadiem noteiktas augstas prasības plastmasas iepakojuma pārstrādei un noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanai – līdz 2025. gadam jāspēj pārstrādāt 50% no kopējā tirgū nonākošā daudzuma, savukārt līdz 2035. gadam – jau 65%. Turklāt Eiropas Komisija savā brīdinājuma ziņojumā, ko šovasar saņēmušas 13 dalībvalstis, tai skaitā Latvija, norāda uz riskiem iepriekšminētās prasības neizpildīt. Jau tagad Latvija ik gadu ES maksā nodokli par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu, kas par pērno gadu bija vairāk nekā 15 miljoni eiro.