Talko radoši
Niedru skulptūru festivāls apvieno sevī vairākus faktorus – laika pavadīšanu dabā, radošu un atraktīvu darbošanos un palīdzību dabai jeb talkošanu. Festivālā tika aicinātas piedalīties komandas, kurām pasākuma dienā organizatori iedalīja noteiktu teritoriju sakopšanai. Tika pļautas niedres, savāktas vienkopus un no tām veidotas skulptūras. Dalībnieku prasmes un izdoma ir apbrīnojama, jo niedru veidojumi tapa visdažādākajās formās un izmēros! Noslēgumā, kad žūrija novērtēja atraktīvāko veikumu, skulptūras tika savāktas un sadedzinātas.
"Niedru savākšana tādos specifiskos biotopos kā Randu pļavas, Sedas purva dīķi, arī Kaņiera ezers, ir nepieciešama, lai atbrīvotu vietu putnu ligzdošanai. Randu pļavās niedres, cik iespējams, nopļaujam ne tikai pļavu daļā, bet arī pludmalē un lagūnās. Ja tās saaug pārāk biezi, putniem ir apgrūtināta ligzdošana. Niedrēm ir spēcīga, agresīva sakņu sistēma, labvēlīgos apstākļos tās blīvi saaug un ūdenim netiek klāt gaiss, veidojas bezskābekļa vide, kurā nevar dzīvot sīkbūtnes, un tas samazina barības bāzi ūdensputniem," niedru pļaušanas nepieciešamību izskaidro DAP Dabas izglītības centra Ziemeļvidzeme izglītības darba speciāliste Inta Soma.
Īpaša vieta augiem un putniem
Dabas liegumā Randu pļavas niedres nomāc arī citu augu daudzveidību – kad tās savairojas, augsne kļūst tik noplicināta, ka citi augi tur nespēj augt. Randu pļavās savulaik tradicionāli tika ganītas govis – ap 100 mājlopiem sezonā. Niedrēm ir agresīvi augošs saknenis, un jau agri pavasarī parādās spēcīgi asni. Ar tiem labi var tikt galā, teritorijas noganot, jo sulīgos dzinumus labprāt nograuž govis un aitas. Taču jau vairākus gadus pļavas šādam nolūkam izmantotas netiek, tādēļ cīņā ar niedrēm jāiet palīgā cilvēkam. Cilvēka netiešas darbības dēļ veidojas arī niedru augšanai labvēlīgi apstākļi – notiek eitrofikācijas process, kad ūdeņi pārāk bagātinās ar barības vielām tur, kur tām nebūtu jābūt. Tās nonāk caur notekūdeņiem no lauksaimniecības teritorijām savvaļas ūdenstilpēs un veicina to aizaugšanu ar aļģēm, niedrēm u. c.
Randu pļavas ir vienīgās piejūras pļavas Latvijā, kas arī uzskatāmas teju par dzīvu herbāriju, kur ap 200 hektāru platībā sastopama trešdaļa Latvijas ziedaugu! Šeit sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tajā skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss.
No retām Latvijas, kā arī dažādu Eiropas valstu Sarkanajā grāmatā ierakstītajām sugām te var atrast sarkano auzeni, ložņu smilgu, niedru lapsasti, jūrmalas āžloku, jūrmalas miķelīti, jūrmalas armēriju, jūrmalas ceļmalīti, pļavas dedestiņu, kas izplatīta pārsvarā Kurzemē, bet sastopama arī šeit. Randu pļavās aug arī tādi reti un aizsargājami augi kā silpurenes, spradzenes, jumtiņa gladiola un purva mātsakne, kurai Latvijā konstatētas tikai trīs atradnes. Randu pļavas ir starptautiski atzīta putnu migrācijas un ligzdošanas vieta. Ja paveicas, rūpīgs vērotājs var ieraudzīt lielo dumpi, niedru liju, Šinca šņibīti, ormanīti, gugatni vai upes zīriņu, dažādas kaijas, ķīvītes, gārņus un gulbjus. Liela daļa te sastopamo bridējputnu un ūdensputnu sugu rudenī dodas uz dienvidu zemēm, tomēr bagātīgs dažādu putnu sugu klāsts vērojams visu cauru gadu, bet no putnu vērošanas torņa var pētīt ne tikai spārnotos radījumus – no augšas paveras gleznains skats uz apkārtni un jūru. Dabas liegums Randu pļavas dibināts jau 1962. gadā, lai aizsargātu piejūras pļavas un tajās atrodamās retās augu sugas.
Jādomā, kur izmantot
"Niedres pļaujam ziemā – tika izvēlēts februāra sākums, jo parasti šajā laikā jau ir uzsalis pietiekami biezs ledus, aukstums saglabājies jau kādu laiciņu un niedres ir sausas, tās vieglāk gan savākt, gan no tām veidot skulptūras, gan sadedzināt. Taču šogad redzam, kā klimata pārmaiņas darbojas realitātē un tāda stabila ledus nav. Palaimējās, ka Vidzemes pusē nedēļas nogale bija vēsa, taču starp niedrēm ledus parasti ir plānāks, ar to jārēķinās vienmēr! Tādēļ daudzviet, kur arī būtu bijusi nepieciešama niedru nopļaušana, nemaz netiekam klāt," stāsta Inta Soma. Tomēr viņa priecājas, ka pasākums ik gadu pulcē gana daudz dalībnieku, īpašs prieks, ka talkot nāk ģimenes ar bērniem, DAP speciālisti nodrošina ne tikai pašu pasākumu, bet arī skaidro, kādēļ nepieciešams nopļaut niedres, izglīto par dabas daudzveidību konkrētajā teritorijā.
"Pasākuma noslēgumā niedru skulptūras tiek sadedzinātas – tas gan izskatās iespaidīgi, gan praktiskajā ziņā atrisina jautājumu, kur likt šīs savāktās niedres. Senākos laikos tās tradicionāli izmantoja jumtu pārklājumiem. To dara vēl arī mūsdienās, taču tad niedres jāpļauj ar traktoru – ar rokām to darīt tādos apjomos ir dārgi un laikietilpīgi. Diemžēl laikapstākļu dēļ šāda smaga tehnika daudzām teritorijām nevar piekļūt," skaidro DAP eksperte. Niedres iespējams izmantot arī kokteiļsalmiņu izgatavošanai. Kā dabisku, videi draudzīgu alternatīvu rūpnieciski ražotajiem plastmasas un kartona salmiņiem tos piedāvā gan ārzemju, gan pašmāju ražotāji.
Ja gribi palīdzēt
- Cilvēkiem, kuri mīl dabu un kuriem patīk atrasties brīvā dabā, Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules Dabas fonda kopīgā iniciatīva DARU LABU DABAI ir lieliska izdevība, kā brīvprātīgajiem darīt labus darbus dabai, satikt jaunus cilvēkus un apgūt jaunas prasmes visa gada garumā! Labie darbi dabai talku veidā notiek īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, tajā skaitā nacionālajos parkos. Tie piemēroti no 10 līdz pat 100 cilvēku lieliem kolektīviem. Var piedalīties gan publiskās talkās ikviens individuāls interesents, gan arī organizēt slēgtās talkas konkrētam kolektīvam. Jāpiesakās: www.darudabai.lv.