Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pavasara vēstneši klāt. Saruna ar Latvijas Putnu fonda vadītāju Kasparu Funtu

Kaut arī dienas vēl vēsas, gaisā jaušama pavasara klātbūtne. Par to liecina ne tikai gaišās un garās dienas, bet arī saklausāmas pazīmes – pat pilsētā vairāk dzirdamas putnu balsu. Skaļi dzied zīlītes, zaļžubītes, Latvijā atgriezušies arī mājas strazdi, lauku cīruļi, laukos ganās dzērves un brēkā ķīvītes, arvien biežāk pārlido caurceļojošo zosu bari un vēl citi putni. Jāiet ārā klausīties un vērot, aicina putnu vērotājs un Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts.

Ar ko sākt, ja ir radies interese par putnu vērošanu?

Nu jau 18 gadus putnu vērošana man ir sirdslieta un dzīvesveids, pa šo laiku uzkrāta arī liela pieredze un zināšanas par putnu pazīšanu pēc izskata, balsīm un uzvedības, kā arī viņu dzīves paradumiem. Iesaku vispirms izpētīt pieejamo informāciju par Latvijā mītošajiem putniem. Putnu vērošanai ir nepieciešams binoklis. Vislabāk noderēs binokļi ar šādiem parametriem : 8x40, 10X40 vai 10x50. Pirmais cipars apzīmē palielinājumu, bet otrais cipars ir ārējās lēcas diametrs milimetros. Jo otrais cipars ir lielāks, jo sliktākos gaismas apstākļos būs labāks attēls. Ļoti arī vēlams, lai binoklis būtu ūdensdrošs un trieciendrošs, kā arī pasargāts pret lēcu aizsvīšanu korpusa iekšpusē. Noderēs putnu noteicējs – par Eiropas putniem labākais ir izdevums Collins Bird Guide. 2nd Edition. The Most Complete Guide to the Birds of Britain and Europe.

Vai putnotājs klausās arī putnu balsis?

Protams. Putnus iepazīst, ne tikai vērojot, bet arī klausoties to dziesmas un saucienus, tāpēc putnotājiem vērts ieskatīties vietnē www.putni.lv, kur ne tikai ir plaša informācija un fotoattēli par Latvijas putnu sugām, bet arī atrodami dažādu putnu balss ieraksti. Savus putnu novērojumus ieteicams dokumentēt – fiksējot sugu, skaitu, vietu, datumu. Nofotografēt, ja iespējams. Un taisīt novēroto putnu sarakstu – Latvijas, piemājas parka, lauku sētas vai tml.

Galvenais - jāiet dabā, jāskatās un jāklausās. Jāmēģina atpazīt putnus pēc dziesmām un saucieniem, jo ir virkne sugu, kuras atpazīt ir daudz vieglāk pēc dziesmas, nevis pēc izskata.

Piemēram, ir nelieli – septiņus, astoņus gramus smagi putniņi vītītis un čuņčiņš. Ja kaut kur bērza galotnes lapotnē saules ņirbā tie lēkā, tad pat ar labu binokli, lai viņus atšķirtu, paies zināms laiks. Bet dzirdot dziesmu, kas ir ļoti tipiska, uzreiz var pateikt, vai dziedātājs ir čuņčiņš vai vītītis. Tāpat ir ar daudzām citām sugām, kas ir vizuāli līdzīgas vai kuru dzīvesveids ir slēpts. Kaut kas aši lēkā pa krūmiem vai zāli – tur var gadīties ilgi nopūlēties, lai saprastu, kas par sugu. Bet šis iedziedas vai iesaucas un – viss skaidrs.

Kad ir labākais laiks putnu vērošanai?

Es putnus vēroju, pat ejot uz darbu, veikalu, rokot dārzu vai jebkur citur. Putnu aktivitātes, ja koncentrējas, iespējams saklausīt arī cauri pilsētas trokšņiem. Migrē cīruļi, zosis. Parkā baltās cielavas atlidojušas. Dzied kaut kur uz jumta melnais eirickiņš… Putnu vērošana ir izcils, ikvienam pieejams vaļasprieks, jo a to var nodarboties katrs, vienmēr un visur, arī naktī. Protams, ja ir interese par putniem. Putnu sugu daudzveidības fiksēšanai labākais ir gan pavasara, gan rudens migrācijas laiks.

Tāpat kā cilvēkiem ir savas ielas, vilcieniem – dzelzceļa sliedes, lidmašīnām - gaisa trases, tā arī putniem migrācijas laikā ir savi migrācijas ceļi. Baltijas jūras krasts pavasarī ir izcili bagāta putnu vērošanas vieta teju visā garumā, jo Latvija atrodas uz Baltās jūras – Baltijas migrācijas ceļa. Sevišķi jāizceļ Kolkas rags. Rags, kas ietiecas tālu jūrā, ir laba vieta ūdensputnu, tajā skaitā gārgaļu, pūkpīļu un alku, vērošanai, šeit var sastapt daudz caurceļojošo bridējputnu, dziedātājputnu, plēsīgo un citu putnu. Vislabāk Kolkas ragu apmeklēt pavasarī, taču putnu ziņā šī vieta ir ļoti interesanta arī rudenī uz ziemā.

Arī lielās ūdenstilpes pulcē daudz sugu, piemēram, putnošanas entuziastu vidū iemīļota vieta ir Lubāna ezers un tam piegulošie zivju dīķi. Tas ir Latvijas lielākais ezers, kas kopā ar Kvāpānu, Īdeņas, Nagļu un Zvejsalas/Ļodānu zivju dīķiem veido Latvijas lielāko mitrāju kompleksu. Laba vieta pīļu, zosu, gulbju, kaiju, zīriņu un citu ūdensputnu, kā arī ezera niedrājā un krastos ligzdojošo sauszemes putnu vērošanai. Vislabāk apmeklēt pavasarī, vasarā un rudenī.

Vērts izcelt arī Rīgas tuvumā esošo Kaņiera ezeru. Laba vieta pīļu, zosu, gulbju, dūkuru, kaiju, zīriņu un citu ūdensputnu, kā arī ezera niedrājā un krastos ligzdojošo sauszemes putnu vērošanai. Vislabāk apmeklēt pavasarī, vasarā un rudenī. Kaņiera ezers ir nozīmīgs arī tūkstošiem caurceļojošo ūdensputnu, kas ezeru izmanto kā barošanās un atpūtas vietu ceļā uz savām ligzdošanas vietām tālāk ziemeļos. Ezerā un tā krastos sastopamas arī retas un īpaši aizsargājamās putnu sugas. Labākais putnošanas laiks ir agras rīta stundas, kad putni ir sevišķi aktīvi. Putnu vērotājam vienkārši jākāpj tornī, uzmanīgi jāvēro un jāklausās, kas notiek apkārt.

Cik pavisam putnu sugu jums izdevies novērot?

Esmu tipisks putnu vērotājs, kas veido savu mūžā novēroto Latvijas putnu sarakstu. Tiem putnotājiem, kas aktīvi ceļo, ir arī pasaules, kontinentu vai kādu reģionu putnu saraksti. Manā Latvijā novēroto putnu sarakstā šobrīd ir 302 putnu sugas un pasugas. Atsevišķi fiksēju arī savā lauku sētā Neretas pagastā novērotās sugas, šobrīd to ir jau 154. Interesanti, ka arī pilsētā sugu daudzveidības netrūkst - Rīgas māju balkona sarakstā esmu fiksējis 88 sugas. Kopumā Latvijas putnu sarakstā šobrīd ir reģistrētas 366 putnu sugas. Taču Latvijas saraksts palielinās – putni ir ļoti mobili, reizēm aizlido tālu no saviem izplatības areāliem un nonāk arī Latvijā. Gandrīz katru gadu Latvijai nāk klāt pa dažām jaunām putnu sugām.

Tātad iesācējam labāk doties uz putniem bagātu vietu?

Jā. Piemēram, Kaņiera ezers kā putnu vērošanas vieta ir vērtīgs arī ar to, ka tam apkārt ir daudz dažādu biotopu – meži, dumbrāji, purveļi, krūmāji u.c., kas bagāti citām putnu sugām. Dodoties uz ezeru, var piestāt pie kāda dumbrāja un pavērot dzeņveidīgos putnus, sākot  ar parastākajiem – dižraibajiem dzeņiem, bet var arī dzirdēt svilpojam pelēkās dzilnas. Ja paveiksies, var novērot pat trīspirkstu dzeni. Apkārt ezeram ir plats grants ceļš, kas ved uz trim putnu vērošanas torņiem. Daudz meža sugu var novērot arī ceļa tuvumā vai no tālākā putnu vērošana torņa ezera DR malā. Uz šo torni ved laipa cauri dumbrājam, kas dod iespēju iepazīt virkni meža putnu. Pirms diviem gadiem ar kolēģi tur vedām skolēnu grupu putnos un turpat no dumbrāja laipas saklausījām dziedam un novērojām Latvijā reto sārtgalvīti. Tas, tāpat kā Latvijā biežāk sastopamais zeltgalvītis, ir mazākais Latvijas un Eiropas putns, kas, sver tikai 5 sešus 6 gramus. Kaut arī nav par katru cenu jāskrien uz putniskākajām vietām. Mežmala, pļava, upes līcis, mežs, mazs purviņš vai ezers – tās visas ir labas putnošanas vietas, kur trenēt savas putnu pazīšanas prasmes. Un gaidīt pārsteigumus.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena