Kad redzam skaitļus, uzrakstītus uz papīra, ne vienmēr tie mūsu iztēlē sniedz priekšstatu par teritoriju plašumu, kāds tas ir realitātē. Dabas aizsardzības pārvalde, sadarbojoties ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava, Latvijas Kūdras asociāciju un biedrību Baltijas krasti, projekta LIFE REstore ietvaros noskaidroja, ka kopumā valstī ir 18 000 ha degradētu kūdrāju, kas ir 36% no visām kūdras ieguves ietekmētajām teritorijām Latvijā. Teritorijas, protams, sadalās pa visu Latviju un ir dažāda lieluma, un, tikai skatot klātienē, rodas patiesais priekšstats, kā ir mainījies purvs pēc kūdras ieguves.
Purvs – īpaša teritorija
Projekta LIFE REstore mērķis ir sagatavot rekomendācijas izstrādātu kūdras ieguves lauku ilgtspējīgai apsaimniekošanai. Lēmumu pieņemšanu veicinās atbalsta instruments jeb optimizācijas modelis, kas ļaus modelēt teritoriju turpmāku izmantošanu pēc kūdras ieguves, sabalansējot bioloģiskās daudzveidības, ekonomiskos un klimata aspektus. Kā eksperimentāli projekti dažās teritorijās jau veikti dzērveņu, melleņu, kā arī sfagnu sūnu stādījumi, bet LIFE REstore izmēģinājumu teritorijā Kaigu purvā Jelgavas novadā ierīkoti kokaudžu stādījumi kā degradēta kūdrāja rekultivācijas veids. Projekta izmēģinājumu teritorija sadarbībā ar kūdras ieguves uzņēmumu Laflora ierīkota izstrādātā kūdras laukā 9 ha platībā.
Purvi Latvijā aizņem 9–10% no valsts teritorijas, un šeit atrodas ap 0,4% no pasaules kūdras krājumiem, stāsta uzņēmuma Laflora vadītājs Uldis Ameriks. Vairāk nekā 49,3% no kopējās purvu platības ir zemie purvi, augstie purvi – 41,7%, pārejas purvi – 9%. Purvi ir specifiskas teritorijas, un 20% no tiem ir īpaši aizsargājamas teritorijas, aptuveni puse ir dabiskie purvi bez īpaša aizsardzības statusa, 23% ir nosusinātas lauksaimniecības teritorijas vai meži, bet 4% purvu notiek kūdras ieguve. 2% ir izstrādātas purvu platības, bet 1% pārtapuši ūdenstilpēs.
Kūdras ieguve Latvijā notiek jau kopš XVIII gadsimta sākuma, bet īpaši intensīva purvu izpēte un kūdras rūpniecība aizsākās padomju laikā.
Audzēs kokus
Kaigu purva kopējā platība ir 1546 ha, no tiem 583 ha ir Natura 200 īpaši aizsargājamā teritorija, 774 ha notiek rūpnieciska kūdras ieguve, gadā iegūstot ap 40 000 t kūdras, bet rekultivācijas teritorija ir 189 ha, no kuriem 9,45 ha kopš 2017. gada tiek īstenots LIFE REstore projekts, bet 14 ha tiek audzētas lielogu dzērvenes, 120 ha atvēlēti krūmmelleņu audzēšanai.
Kūdras izstrāde izmēģinājumu teritorijā Kaigu purvā tika pabeigta pirms vairākiem gadiem, lauks bija neviendabīgs, ar izliekumiem un atsegtiem kūdrā esošajiem koku un celmu fragmentiem, aizbirušiem grāvjiem, tāpēc pirms koku stādīšanas teritorija bija jāsagatavo – lauka virsma tika apstrādāta ar dziļfrēzi, iztīrīti esošie kartu grāvji un to caurtekas, kā arī izveidots jauns savācējgrāvis 235 m garumā, lai novadītu liekos gruntsūdeņus grāvī, novēršot teritorijas applūšanu, kas nav pieļaujama, veicot kokaugu stādījumus.
Lai uzlabotu kūdras augsnes īpašības un palielinātu koksnes krājas iznākumu jeb izaugušās koksnes apjomu, izmēģinājumu teritorijā kā mēslojums tika izkliedēts bioloģiskais mēslojums – koksnes pelni.
Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par optimālo bioloģiskā mēslojuma apjomu. Lai to noteiktu, koksnes pelni tika izkliedēti iepriekš nospraustos laukumos atbilstoši koku stādīšanas shēmai dažādās devās – 5, 10 un 15 tonnas uz hektāru. Pēc pelnu izkaisīšanas tie tika iestrādāti augsnē 10 cm dziļumā, vienlaikus sairdinot mineralizējušos – stipri sadalījušos un sablīvējušos – kūdras virskārtu. Koksnes pelni izstrādāta kūdras lauka augsni bagātina ar barības vielām, kas nepieciešamas koku augšanai, tie nekaitē apkārtējai videi un mēslojuma iedarbība var ilgt līdz pat 50 gadiem. Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa stāsta, ka arī notekūdeņu dūņas var tikt izmantotas kā dabiskais mēslojums, taču tad teorētiski pastāv riski par bioloģisko piesārņojumu, kā arī tās ir grūtāk kliedējamas un transformējamas nekā koksnes pelni.
Izstrādātu kūdras ieguves vietu apmežošana notiek, vai nu tajās ieaudzējot ilggadīgu mežu, vai arī ierīkojot īscirtmeta plantācijas – regulārā izvietojumā ierīkotus kokaudžu stādījumus ar mērķi ražot koksnes biomas – kā šeit. Izmēģinājumu teritorijā tika stādītas četras koku sugas dažādās kombinācijās – bērzs, melnalksnis, priede un papele, kopumā ap 6000 stādiem. Šādas sugas bija izvēlētas, balstoties uz līdzšinējiem starptautiskajiem zinātniskajiem pētījumiem par piemērotākajām koku sugām izstrādātu kūdras lauku apmežošanai, tomēr līdz šim Latvijā tas nebija pārbaudīts. Projekta inovācija – tiek pārbaudītas ne tikai efektīvākās sugas Latvijas apstākļiem, bet efektīvākās koku sugu kombinācijas. Izmēģinājumu teritorija tika sadalīta 80 blokos – lai būtu iespēja novērtēt katru koku sugu, koku sugu stādījumus dažādās kombinācijas pie dažādas mēslojuma devas. Lai varētu pētīt meža spēju pašatjaunoties, tika atstāti arī dabīgi, neskarti laukumi.
Kopj un monitorē
Ar koku iestādīšanu darbi nebūt vēl nebeidzas – nepieciešama arī teritorijas kopšana. Līdz ar kokiem mēslojumu saņēmušas, lekni aug arī nezāles, niedres un citi augi. No vienas puses, ir labi, ka augsni sedz veģetācija, jo tad tā karstās dienās nepārkarst. "Saulainā dienā, sausā vasarā kūdras slānis var sakarst līdz pat plus 50–56 grādiem. Ja to klāj veģetācija, temperatūra uzkāpj līdz plus 30–35 grādiem, un tā ir liela starpība, sakņu sistēmai ir milzīgs stress, ja tā tiek pārmērīgi karsēta. Patlaban varam novērot, ka ir gan nezāles, piemēram, usnes, gan mitrām vietām raksturīga augu valsts – spilves, doņi, blīksna, arī krūmi, kas paši ir sasējušies. Tos gan mēs pļausim nost nākamgad, jo tie konkurē par barības vielām un var nomākt stādītos kokus," skaidro Dagnija Lazdiņa. Teritorijā notiek arī dažādi monitoringi. Ir laukumi, kas atzīmēti ar karodziņiem, – tajos tiek veikta veģetācijas uzskaite. Tiek skaitīts, kāda ir veģetācija pie grāvja, drusciņ tālāk no grāvja un kā veģetācija veidojas pa vidu. Saskaitīti tiek gan iestādītie koki, gan tie, kas izsējušies paši, kā arī citi augi. Jau tagad vizuāli ir novērtējams, kā atšķiras laukumi, kuri nav mēsloti no tiem, kuru augsne uzlabota ar koksnes pelniem. Visnabadzīgākā veģetācija un zemākais koku garums ir nemēslotajā laukā, bet visbrašāk koki saauguši platībās, kas mēslotas ar 10 t pelnu uz ha. Savukārt 15 t uz ha īpašu pienesumu nav devis, jo pārmērīgs mēslojuma daudzums augiem nav lietderīgs.
Tā kā koku stādījumus apciemo arī meža zvēri, arī par viņu nodarīto kaitējumu ir padomāts un, lai aizsargātu kokaudzi, piemēram, priedīšu galotnes ir nosmērētas ar smilšu un līmvielas maisījumu, ko izmanto jaunaudžu aizsardzībai. Pārnadži grauž sānzarus, bet neaiztiek galotnītes, un tā tiek pasargāti koki no iznīkšanas.
Videi draudzīgāk
- Likums paredz, ka, plānojot kūdras ieguvi, lai tiktu pie atļaujas to veikt, jābūt arī teritorijas rekultivācijas plānam. Iespējas ir dažādas atkarībā no teritorijas specifikas – cik biezs ir minimālais vai maksimālais kūdras slānis, kādā stāvoklī jābūt grāvju tīklam.
- Vienai un tai pašai platībai var būt piemēroti dažādi rekultivācijas veidi, un teritorijas īpašnieks vai apsaimniekotājs var izvēlēties atbilstošāko.
- LIFE REstore mērķis ir izstrādāt lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumentu degradētu kūdrāju jeb teritoriju, kur pārtraukta kūdras izstrāde, turpmākas izmantošanas plānošanai, līdzsvarojot ekoloģiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus.
- LIFE REstore analizē visus Latvijas apstākļiem piemērotos degradētu kūdrāju rekultivācijas veidus – renaturalizāciju jeb teritorijas atgriešanu dabai, atjaunojot purva mitruma režīmu un veģetāciju, tādējādi veicinot kūdras rašanos un uzkrāšanos.
- Apmežošanu – gan meža ieaudzēšanu ilgtermiņā, gan apaļo kokmateriālu un enerģētiskās koksnes – biokurināmā ražošanai.
- Aramzemes ierīkošanu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- Ogulāju audzēšanu (lielogu dzērvenes un krūmmellenes). Paludikultūru audzēšanu – purva augu audzēšana biomasas ražošanai.
- Ūdenskrātuvju izveidi.
- Ilggadīgo zālāju ierīkošanu.
- Projekta ietvaros veikto siltumnīcefekta gāzu (SEG) mērījumu rezultātā varēs objektīvi prognozēt saimnieciskās darbības ietekmi uz SEG emisiju apjomu un izvēlēties no klimata izmaiņu mazināšanas viedokļa efektīvākos risinājumus izstrādāto kūdras atradņu turpmākai izmantošanai.