Daudz jaunu ligzdu
Lielās ligzdas mežos vij vairākas aizsargājamas putnu sugas: melnais stārķis, mazais ērglis, jūras ērglis, vidējais ērglis, klinšu ērglis, zivjērglis, čūskērglis, ķīķis, klijas un vistu vanags. Lielas ligzdas būvē arī peļu klijāns un krauklis. Šogad, laika posmā no janvāra līdz augustam, kokos atrastas 415 līdz šim nezināmas lielas ligzdas, tostarp īpaši aizsargājamo putnu sugām: 13 zivjērgļu ligzdu, 31 vistu vanagam, 14 jūras ērglim, 23 mazajam ērglim, 12 melnajam stārķim, viena melnajai klijai un viena sarkanajai klijai.
"LVM datu bāzē uz šo brīdi ir atzīmētas 4969 ligzdas. Šī ir vislielākā datu bāze, kurā reģistrēts tik liels ligzdu skaits. Protams, ne visas šīs ligzdas šobrīd ir kokos, jo ligzdas mēdz arī krist zemē un izjukt dažādu iemeslu dēļ, taču mēs reģistrējam katru atrasto ligzdu. Tā ir vērtīga informācija, kas raksturo konkrētu sugu ligzdošanas bioloģiju. Daudzas no šīm ligzdām pieder īpaši aizsargājamiem putniem, kuru aizsardzībai tiek veidoti mikroliegumi," saka LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.
Lielākā daļa ligzdu pieder plēsīgo putnu sugai – peļu klijānam. Kopumā atrastas un datu bāzē ir iekļautas arī 230 jūras ērgļu, 516 melno stārķu, 173 vistu vanagu, 82 klinšu ērgļu, 797 mazo ērgļu, 320 zivjērgļu, 11 melno kliju un četras sarkano kliju ligzdas.
Svarīgi daudzi parametri
"Sistemātiska gan lielo ligzdu meklēšana, gan to apdzīvotības noskaidrošana un aizsardzība LVM tiek veikta kopš 2011. gada. Par katru ligzdu datu bāzē tiek atzīmēti vairāki parametri, kas to raksturo. Pirmkārt, nosakām putnu sugu, atzīmējam arī koka sugu, kādā ir atrasta ligzda, ligzdas novietojuma veidu, vai tā ir žāklē vai uz sāna zara, vai galotnē, ligzdas augstumu virs zemes. Tāpat atzīmējam arī ligzdas stāvokli, vai tā ir labā stāvoklī vai daļēji izjukusi, kādi pasākumi ir nepieciešami ligzdas aizsardzībai, jo bieži vien ir tā, ka, piemēram, melnajam stārķim ir nepieciešama ligzdas nostiprināšana vai mākslīgās ligzdas būvniecība. Tiek reģistrēts arī ligzdas atradējs un ligzdas atrašanas datums. Kopumā aprakstām veselu virkni parametru, kas ļauj labāk plānot konkrētās ligzdas aizsardzību," skaidro Bergmanis.
Galvenokārt lielās ligzdas tiek atrastas mežsaimnieciskās darbības plānošanas laikā, kad lielo ligzdu meklēšanai un citu dabas vērtību konstatēšanai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. "LVM šis process ir īpaši rūpīgs un detalizēts. Ja tiek plānota konkrētā nogabala cirte vai meža infrastruktūras objektu būvniecība, meža nogabals tiek rūpīgi izpētīts no dažādiem aspektiem, tostarp no dabas aizsardzības viedokļa. Līdz ar to ligzdu atradēji parasti ir LVM darbinieki. Bet mums ziņo arī cilvēki, kas mežā dodas ogot vai sēņot. Arī mednieki un mežziņi atrod ligzdas. Cilvēku loks ir visai plašs, bet visbiežāk tie ir LVM darbinieki," teic Bergmanis.
LVM aicina ikvienu, kas mežā atradis lielu ligzdu, ziņot par to LVM darbiniekiem, pēc iespējas precīzāk norādot ligzdas atrašanās vietu, kā arī ligzdas koka sugu. Tad LVM speciālisti ligzdu apskatīs un noskaidros, kas tajā ligzdo, veiks nepieciešamos pasākumus ligzdas vietas aizsardzībai.
Palīgs – mobilā lietotne
"Tā kā dzīvojam digitālā laikmetā un gandrīz katram ir viedtālrunis, visiem, kam patīk doties mežā, ieteiktu savā tālrunī uzstādīt LVM mobilo aplikāciju. Tas ir parocīgs instruments, kas palīdz orientēties dabā, jo īpaši valsts mežu teritorijā. Ja tālrunī ir šī aplikācija, ligzdas atrašanas gadījumā varam viegli saprast, vai ligzda atrodas valsts mežā vai kādā citā. Par valsts mežā atrastajām ligzdām aicinām informēt konkrētā reģiona klientu apkalpošanas centru vai LVM centrālo administrāciju. Pateicoties aplikācijai, var precīzi noteikt ligzdas koordinātas un tiešsaistē pārsūtīt tās mums, izmantojot WhatsApp vai e-pastu," iesaka Bergmanis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 28. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!