Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Skaistie, bet bīstamie pirmie pavasara vēstneši

Daži no agrajiem ziedētājiem ir pat ļoti indīgi, tāpēc jāpriecājas uzmanīgi.

Lai arī aiz loga vietām zemi klāj bieza sniega sega, daba pamazām mostas un varam sākt vērot pirmos pavasara vēstnešus. Savvaļas augi, kas uzzied visagrāk un priecē ikvienu, ir košās krāsās, tādēļ nereti šīs pirmās pavasara vēsmas vēlamies ienest savā mājoklī. Aktuāla ir arī dažādu dabas velšu iekļaušana ēdienkartē. Taču ne visus augus un zaļumus varam plūkt, nemaz nerunājot par lietošanu uzturā, jo daudzi no tiem mēdz būt indīgi.

No pumpām līdz pat nelabam galam

Latvijā savvaļā sastopamas ap 100 indīgo augu sugu. Augi atšķirībā no dzīvniekiem nespēj aizbēgt no saviem ienaidniekiem, tāpēc daba tos apveltījusi ar spējām sevi aizsargāt, atrodoties nekustīgā stāvoklī. Daļa augu aizsargājas, izmantojot ērkšķus un dzeloņus, bet daļa izmanto indīgas vielas. Šādus augus varam sastapt visdažādākajās vietās: mežos, pļavās, purvos, ūdeņos, ceļmalās, parkos un dārzos. Augu indīgās vielas uz organismu var iedarboties, saskaroties ar ādu vai gļotādu vai arī nonākot organismā. Visbiežāk saindēšanās notiek cilvēku neuzmanības dēļ. Indīgie augi tiek sajaukti ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem vai vienkārši neizdodas augu atpazīt, tādēļ netiek ievērota nepieciešamā piesardzība. Visindīgākais Latvijas augs ir velnarutks, kura baltās, resnās saknes smaržo pēc pētersīļiem.

Parastā zalktene

Viens no pašiem agrākajiem pavasara vēstnešiem, ko var sastapt ziedam Latvijas dabā, ir parastā zalktene. To mēdz dēvēt arī par meža ceriņiem, zalkša liepu vai drudža liepu. Tā pirmie ziedpumpuri veras marta sākumā vai pat jau februāra beigās, ja ir labvēlīgi laikapstākļi, un tie turpina ziedēt līdz pat maijam. "Taču ikvienam dabā gājējam jāatceras, ka zalktene ir indīga, tāpēc labāk to neaiztikt. Zalktene ir viens no tiem augiem, no kura vajadzētu uzmanīties pilnībā. Nevajadzētu nedz aizskart to, nedz nest mājās un likt vāzē, jo indīgi ir gan tā ziedi, gan arī sarkanās ogas vasarā. Visbiežāk šo augu var sastapt ēnainos lapu koku un jauktos mežos, pārsvarā auglīgās un vidēji mitrās vietās," stāsta AS Latvijas valsts meži vides eksperte Gunta EvarteBundere.

Parastā īve

Parastā īve ir mūžzaļš īvju dzimtas neliels koks vai biežāk krūms. Īve ir viens no četriem Latvijas savvaļas skuju kokiem, kas parasti uzzied aprīļa beigās vai maija sākumā. Tas ir aizsargājams koks. "Īvei indīgas ir gan skujas, gan koksne, gan miza un ogu sēklas. Esmu dzirdējusi, ka ogu sarkano apvalku (sēklsedzi) var ēst, bet obligāti jāspļauj ārā to sēklas, taču nevienam neieteiktu ar to eksperimentēt. Īves savvaļā visbiežāk sastopamas Kurzemes pusē, taču īvei ir arī dažādas dekoratīvas šķirnes, kuras var sastapt piemājas dārzos un parkos. Seni nostāsti vēsta, ka kādreiz no īvēm mēdza izgatavot vīna biķerus. Pietika pāris malku vīna no šāda biķera iedzert, lai tas spētu nogalināt ienaidnieku," stāsta Gunta Evarte-Bundere.

Zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi

Vizbulītes ir daudzgadīgi, ap 5–15 cm augsti gundegu dzimtas augi. Ziedi lielākoties ir tumši zilā krāsā. Mēdz būt balti un dzelteni. Vizbulītes parasti zied no marta beigām līdz maijam. Šos ziedus bieži varam sastapt blīvās grupās, dažādos skujkoku, lapkoku un jauktos mežos, krūmājos un upju krastu gravās. "Lai arī vizbulītes tiek pieskaitītas pie indīgiem augiem un labāk par to skaistumu priecāties, esot dabā, ja ir vēlme, varam tos saplūkt un ielikt vāzē, taču pēc saskares ar šiem augiem noteikti vajadzētu nomazgāt rokas. Nekādā gadījumā ziedus nedrīkst lietot pārtikā, vārīt tēju vai dekorēt ar tiem konditorejas izstrādājumus," brīdina Gunta Evarte-Bundere.

Meža silpurene

Dodoties pastaigā pa sausiem priežu mežiem, ir neiespējami nepamanīt šos skaistos augus. Meža silpureņu ziedi mēdz būt tumšākā vai gaišākā violetā krāsā ar dzeltenu viduci. Lielākoties sastopami Latvijas austrumu pusē. Aizsargājams augs gan Latvijā, gan citviet Eiropā! Meža silpurenes zied agri pavasarī, aprīlī vai maijā. "Arī šis augs tiek pieskaitīts pie indīgajiem pavasara augiem, taču mums tas ir jāaizsargā, tādēļ aizliegts to plūkt vai izrakt, mēģinot to pārstādīt dārzā, jo tas tiks uzskatīts kā pārkāpums. Pie tam visdrīzāk nekas no šādas stādīšanas neiznāks, jo augam nepieciešama specifiska meža zeme. Mēģinot to iestādīt savā dobē, mēs to vienkārši iznīcināsim," skaidro Gunta Evarte-Bundere. Tiem, kam interesē audzēt šo augu savos dārzos, mūsdienās ir pieejams plašs kultūršķirņu sortiments.

Blīvguma cīrulītis

Blīvguma cīrulītis ir magoņu dzimtas augs. Tā ziedi mēdz būt no gaišsārtiem līdz tumši violetiem. Zied aprīlī un maijā. Jāpiemin, ka bez blīvuma cīrulīša Latvijā ir vēl divas citas ievērojami retākas un aizsargājamas cīrulīšu sugas: dobais cīrulītis un vidējais cīrulītis. "Šis indīgais augs dabā veido lielas audzes. Lielākoties to var sastapt lapu koku mežos un krūmājos, kā arī ūdeņu tuvumā un vecos parkos, veidojot plašu, skaistu ziedu paklāju. To nedrīkst lietot pārtikā. Pēc tā aizskaršanas nepieciešams nomazgāt rokas. Blīvuma cīrulīti var ieaudzēt pie sevis dārzā. Interesanti, ka cīrulīšu sēklas izplata skudras, kuras labprāt apēd balto piedevu uz tām, bet pašas sēklas paliek veselas un spēj augt. Tas ir izplatīšanās pielāgojums sugai. Ir pieejamas arī dažādas dekoratīvas šķirnes," saka Gunta Evarte-Bundere.

Maijpuķīte jeb parastā kreimenes

Maijpuķīte ir indīgs mežā augošs ziedaugs ar spēcīgu aromātu. Tai raksturīgi balti vai krēmkrāsas zvanveida ziedi. Zied maijā, kad pavasaris pilnā plaukumā. Savvaļā augs sastopams lielos klājienos: mežos, koku noēnojumos, zem lieliem kokiem. Pēc aromātiskās ziedēšanas uz ziedkāta nobriest apaļi auglīši, kas vēlāk iekrāsojas sarkani. "Augam ir indīgas visas daļas, no lapām, ziediem līdz pat ogām. Maijpuķītes daudziem ir vienas no iemīļotākajām pavasara puķēm saldā aromāta dēļ. Tās drīkstam likt vāzē, taču, līdzīgi kā ar citiem indīgiem augiem, pēc to aizskaršanas rūpīgi jānomazgā rokas," atgādina Gunta Evarte-Bundere.

Indīgas ir arī pavasarī ziedošās mugurenes, vistenes un vēl daudzi citi augi, tāpēc visprātīgākais – pirms kaut ko plūkt, vispirms noskaidrojiet, kas tas par augu un kādas ir tā īpašības, lai arī cik skaists, dekoratīvs vai garšīgs tas šķistu!

Pavasara vitamīnu deva

Līdztekus indīgajiem augiem ir daudz pavasara augu, kurus ieteicams lietot uzturā, lai iegūtu pavasara vitamīnu devu. Piemēram, pienenes, nātres, zaķkāposti, priežu un egļu pumpuri. Prīmulu jeb gaiļbiksīšu ziedus varam kaltēt tējai vai izmantot to ziedus ēdienu dekorēšanai. Galvenais atcerēties, ka augus ievācam pēc iespējas tālāk no šosejām vai dzelzceļa, lai komplektā ar vitamīniem neapēdam arī smagos metālus. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena