Lai sabiedrība varētu vairāk uzzināt par pašreizējo situāciju Baltijas jūrā un vides izmaiņām, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas pētnieki izstrādājuši interneta vietni www.water.lv. Tajā ikviens var aplūkot jaunāko informāciju par Baltijas jūras straumēm, viļņiem, ūdenslīmeni, temperatūru, sāļumu un ledu.
Dati un prognozes
Aktivitātes, kuru ietvaros interneta vietne izveidota, pazīstamas ar nosaukumu Present the present. "Cilvēki ir pieraduši, ka laika ziņas ir pieejamas dažādos formātos. Ar jūras ziņām ir citādi, jo mērķauditorija tām nav tik plaša. Mēs mēģinājām šo robu aizpildīt vismaz Latvijas mērogā, izmantojot situāciju, ka Eiropas Savienība ir izveidojusi virkni tā saukto Kopernika jūras vides monitoringa servisu, proti, Eiropā radītus pakalpojumus, kurus izstrādā kosmosa aģentūrās, institūtos un novērošanas sistēmās, kas par velti sniedz informāciju par jūras vides stāvokli. Tas ir tas, ko mēs izmantojam. Šādam Eiropas servisam pa virsu liekam savu pievienoto vērtību, izveidojot publiski pieejamu mājaslapu, kur var apskatīties, kas notiek Baltijas jūrā un, pats galvenais, kas ir gaidāms tuvāko dienu laikā," stāsta LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas vadītājs Uldis Bethers.
Mājaslapā Water.lv pieejama jaunākā informācija par Baltijas jūras okeanogrāfiskiem un meteoroloģiskiem apstākļiem: temperatūru, vēju, viļņiem, ūdenslīmeni, straumēm, ūdens sāļumu un ledu. "Mājaslapā esošā informācija sniedz priekšstatu par apstākļiem, kas un kur gaidāmi. Piemēram, ziemā makšķernieki var atrast informāciju par ledus izplatību, vasarā aktuāla ir informācija par ūdens temperatūru, lai izvēlētos vispiemērotāko peldvietu.
Dažreiz laika ziņās izstāsta par apvelingu, dziļāko slāņu aukstā ūdens iznākšanu jūras virskārtā, bet mūsu mājaslapā redzams, cik plaši ir šie apgabali un kā tie attīstās.
Ja gribam atpūsties jūras krastā, mums patiktu, ja nepūstu skarbs vējš no jūras puses. Ja mums ir izvēle aizbraukt uz līča austrumu vai rietumu piekrasti, tad mēs gribētu zināt, kas mūs tur sagaida. Aktīvo sporta veidu cienītāji, piemēram, vindsērfingisti vai kaitotāji var meklēt informāciju par vēja stiprumu un viļņošanos. Arī profesionāļi atrod sev noderīgu informāciju. Šobrīd notiek nopietnas sarunas ar lielākajām Latvijas ostām," skaidro Uldis Bethers.
Radīt jūras virtuālo realitāti
Tas, ka zinātnieki ir izvēlējušies plašāk pētīt tieši Baltijas jūru, ir likumsakarīgi. "Baltijas jūra ir mūsu jūra. Sauklis "domāt globāli, rīkoties lokāli" ir attiecināms uz visām jomām, arī uz izpēti. Ja mēs kaut ko darām pasaules līmenī, tas nenozīmē, ka mums izpēte būtu jāveic Japāņu jūrā vai pie Austrālijas krastiem. Jāatzīmē, ka Baltijas jūru nepētām, mēs radām virtuālo realitāti, lai zinātu, kas tajā jūrā notiek. Cilvēkiem motivācija var būt dažāda. Daži vēlas, lai Baltijas jūra kļūtu tīrāka, citiem tas ir vienaldzīgi. Tās ir tādas vispārcilvēcīgas lietas. Mēs šajā gadījumā pilnīgi noteikti neveicam pētījumus par vides kvalitātes uzlabošanu, kas ir konkrētas valsts pārvaldes vai nozaru institūciju pienākums un misija. Vai mūsu datus var izmantot? Tā ir šo organizāciju izšķiršanās. Es domāju, ka var, jo interese ir ļoti liela. Mums ir daudz sadarbības partneru, kuri tieši strādā ar vidi. Mēs to paši nedarām, jo par jūras vides pētījumiem šobrīd mums nav projektu," skaidro Uldis Bethers.
Lai aplūkotu datus, kuri redzami mājaslapā, to iegūšana un apkopošana ir darbietilpīgs process. "Tā ķēdīte ir diezgan sarežģīta. Eiropa sniedz bāzes servisu okeanogrāfiskiem apstākļiem Eiropas jūrās. Mums ir savs lokālais modelis, ar kuru mēs rēķinām virkni parametru tieši Baltijas jūrā. Pēc tam ir informācijas tehnoloģijas sadaļa, kura nodrošina to, ka šis modelis regulāri strādā, sazinās ar Eiropas servisiem, atjauno konkrēto datu plūsmu un darbina mājaslapu, kur šo informāciju var atrast. Tālākais jau ir lietotāja ziņā, ko viņš grib skatīties un ko ar to vēlas darīt," teic U. Bethers.
Cik cilvēku ir iesaistīti projektā? "Projekta izstrādē pēc būtības ir iesaistīts dators. Cilvēks ir iesaistīts situācijā, ja ir jāuzraksta sistēma, programmatūras daļa un jānodrošina, lai tas viss vispār notiktu. Nav tā, ka šī pakalpojuma sniegšanā ikdienā būtu iesaistīti cilvēki. Tas universitātei nav raksturīgi, jo galvenais ir veikt pētījumus un sabiedrībai parādīt, ko un kā var izdarīt jaunā veidā. Grupā Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru vadu, strādā trīsdesmit cilvēku. Kādi desmit nodarbojas ar dažādām jūras lietām, bet tieši šī projekta dažādu aspektu tapšanā ir iesaistīti pieci seši cilvēki," saka Uldis Bethers.
Būs informācija par dreifu
Tuvākajā nākotnē plānots papildināt mājaslapā informāciju par dreifu – peldošu objektu – pārvietošanos jūrā. "Projekta iespēja lielā mērā saistīta ar to, ka jau 15 gadu mūsu struktūrvienība nodrošina jūras prognozes Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas ietver ļoti daudz sadaļu – gan NBS jūras spēkus, gan Krasta apsardzes dienestu, kas nodrošina meklēšanas un glābšanas funkcijas, tostarp ķīmisko vielu piesārņojuma novēršanas funkciju Latvijas ūdeņos. Šīs prognozes mēs piegādājam tieši gala lietotājam. Tās nav publiskas. Var teikt, ka ar projektu Present the present esam uztaisījuši kaut ko līdzīgu konversijai. Kaut kādus mūsu darbus, kas ir izveidoti speciāli savu mērķu sasniegšanai, šajā gadījumā militārām struktūrām, esam pārcēluši uz publisko, jebkuram cilvēkam pieejamo informācijas telpu. Līdz ar to, iespējams, mēs pieliksim vēl dažas interesantas lietas, kas ir saistītas ar dreifu, piemēram, kur pārvietojas jūrā nonācis priekšmets. To var lietot arī piesārņojuma izplatības pētniecībā. Tas nozīmē, ka hidrometeoroloģisko un okeanogrāfisko parametru saimei mēs piepulcināsim kaut kādu funkcionalitāti, kas parāda, kā pārvietojas priekšmeti, objekti vai vielas, kas tīši vai netīši nonākušas jūras vidē, kas nogrimst un kas izskalojas krastā," piebilst pētnieks.