Esot mežā un rūpīgāk pavērojot dabu sev apkārt, pamanīsiet sūnas, kas gan pēc izskata, gan augšanas apstākļiem ir ļoti daudzveidīgas. Lai arī bieži sūnas ir izmēros mazas, tām ir milzīga loma dabas daudzveidības nodrošināšanā. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā Silava Linda Gerra-Inohosa nodarbojas ar sūnu pētniecību un uztur sūnu herbāriju, kurā apkopots vairāk nekā 500 sūnu sugu.
Kad un kā radās interese par sūnām un to pētniecību?
Studējot universitātē bioloģiju, zināju, ka savu nākotni gribētu saistīt ar meža nozari, taču tā ir ļoti plaša tēma. Kad vajadzēja izstrādāt kursa darbu, man piedāvāja pētīt sūnas. Es piekritu, lai gan pirms tam nebiju domājusi un interesējusies par brioloģiju jeb sūnu pētniecību. Tā nu vēlāk arī bakalaura un maģistra darbu, kā arī disertāciju rakstīju saistībā ar sūnām. Šobrīd gan mana pētniecība aptver ne tikai sūnas, bet visu meža bioloģisko daudzveidību un meža ekoloģiju. Pētīt sūnas ir interesanti, jo tās ir ļoti daudzveidīgas. Nesen atgriezos no Horvātijas, kur pētījām vietējo sūnu floru kopā ar daudziem citiem biologiem no visas Eiropas.
Kāda ir sūnu loma dabā?
Tāpat kā citi augi, sūnas ir dabas sastāvdaļa, un tās veido daļu no bioloģiskās daudzveidības. Sūnas var būt kā mājvieta vai barība citām organismu grupām. Lielākoties sūnu augšanu ierobežo apkārtējās vides mitruma apstākļi. Liela sūnu sugu grupa, piemēram, sfagni, sastopama purvos, veidojot kūdru, kas kalpo gan kā oglekļa uzkrājums, gan kā dabas ieguves resurss cilvēkiem. Sūnas aug uz zemes, akmeņiem, kokiem un uz trūdošas koksnes. Sūnu sugas atšķiras no augšanas vietas, bet tās ir plaši sastopamas it visur. Tās varam sastapt gan ziemeļos, gan tropos. Sūnas ir kā indikatori, kas parāda kaut kādas iezīmes dabā. Piemēram, dažas sūnu sugas norāda to, cik vecs ir mežs un kāds ir tā stāvoklis. Tās varam sastapt vecos mežos, bet tās var būt kā pioniersugas, kas uzreiz ieviešas pēc kāda lielāka vai mazāka traucējuma, piemēram, ugunskura vietā.
Pēc sūnu sugu sastāva varam mēģināt noteikt arī koka sugu, jo ir sūnas, kas aug tikai uz konkrētiem kokiem, bet ir arī tādas, kas sastopamas it visur. Ir sūnas, kuras varam sastapt tikai vietās, kur ir neskarta daba, jo ir ļoti jūtīgas pret jebkādiem traucējumiem, piemēram, mežizstrādi. Purvā, kur nav cilvēku radīta traucējuma, ieraudzīsim citas sūnas. Pēc sūnām varam novērtēt biotopu vai konkrēta substrāta kvalitāti. Piemēram, atmirušai koksnei jeb kritalai sadaloties, notiek sūnu sugu nomaiņa, pēc kuras var noteikt šīs koksnes sadalīšanās pakāpi. Dabā sastopamas arī tādas sūnu sugas, kuras varam izmantot bioindikācijā. Piemēram, ir sūnaugi, kas aug ūdenī un spēj uzkrāt piesārņojumu. Ievācot šādas sūnas, varam veikt to ķīmisko analīzi un novērtēt piesārņojuma daudzumu.
Sūnas ir augi, bet tās ir senākas par daudzām citām dzīvības formām uz zemeslodes. Ar ko vēl ir īpašas un neparastas sūnas?
Sūnas ir vienkāršākas uzbūves augi, kas salīdzinājumā ar vaskulārajiem augiem ir mazāk diferencētas. Atšķirībā no citiem augiem tās dabā aug un saglabā savas īpašības visu gadu. Piemēram, botāniķiem pētījumu laiks ir vasara, turpretim briologi savus pētījumus var veikt visu gadu, arī ziemas mēnešos, kad nav dziļa sniega. Sūnas lielākoties ir jāievāc, jo ne visas var atpazīt dabā. Zem mikroskopa jāskatās sūnu morfoloģiskā struktūra, kas palīdz precīzi noteikt sūnu sugu. Ievācot sūnas, tās ar laiku, tāpat kā citi augi, izkalst, taču to neparastā īpašība ir tā, ka, uzpilinot ūdeni, tās atdzīvojas un ieņem savu sākotnējo formu. Pat ja sūnu paraugu esi ievācis pirms gada, pastāv ļoti liela iespēja noteikt to sugu. Sūnas ir ļoti daudzveidīgas, lai gan sākumā, skatoties ar neapbruņotu aci, var šķist, ka visas ir vienādas, tādēļ briologam vienmēr līdzi ir lupa, lai redzētu paraugu lielākā palielinājumā, kā arī aploksnītes, lai paraugu varētu ievākt izpētei zem mikroskopa. Arvien biežāk arī pie mums Latvijā, veicot vides ietekmes novērtējumu, prasa arī sūnu eksperta viedokli, jo pēc sūnām var tiešām daudz ko noteikt.
Ikdienā jūsu pārziņā ir sūnu herbārijs. Kam tas domāts, un kā notiek tā uzturēšana un pilnveidošana?
Šobrīd šis sūnu herbārijs nav aktīvs. Lielākoties tas sastāv no brioloģes Austras Āboliņas vākumiem, kas daudzus gadus strādāja institūtā Silava. Viņa bija arī pirmā sūnu pētniece, kas izveidoja Latvijas sūnu sugu sarakstu. Šī herbārija nozīme ir tāda, ka mēs ievācam sūnu paraugus, kas ir kā apstiprinājuma materiāls, ka šāda sūnu suga ir noteikta pie mums Latvijā, un jebkurš pētnieks to var aplūkot un pārbaudīt. Herbārijs arī parāda sūnu daudzveidību konkrēta reģiona ietvaros un kalpo kā liecība par pētījumiem pagātnē. Tas sniedz daudz noderīgas informācijas sūnu pētniekiem. Pērnā gada decembrī tika izdots jauns Latvijas sūnu saraksts, kurā bija iekļauts vairāk nekā 600 sūnu sugu. Mūsu herbārija pamatā ir ap 500 sūnu sugu, bet katrai sugai ir vēl vairāki eksemplāri. Jo biežāk sastopama suga, jo vairāk eksemplāru glabājas herbārijā. Uz doto brīdi herbāriju apstrādājam, fotografējam un vēlamies to arī digitalizēt, lai arī citiem briologiem būtu ērtāk to atrast un izmantot. Tas varēs kalpot arī kā labs uzskates materiāls studentiem, kas tikai mācās pēc dažādām pazīmēm, līdzīgi kā vaskulāros augus, noteikt arī sūnas.
Latvijas Botāniķu biedrība par Gada sūnu 2024 izvēlējusies parasto līklapi, kas pagaidām ir vienīgā invazīvā svešzemju suga Latvijā. Cik bieži pētniekiem izdodas atklāt jaunas sūnu sugas?
Botāniķu biedrības ietvaros ir sūnu darba grupa, kuras sastāvā darbojas ne tikai pētnieki, bet arī sūnu entuziasti, kuriem patīk daba. Arī citās valstīs var sastapt daudz šādu līdzīgu biedrību, kurās darbojas cilvēki, kuriem sūnu izzināšana ir kā hobijs. Viņiem arī izdodas atrast jaunas sūnu sugas. Sūnas ir ļoti mazas, un tās var būt paslēpušās daudzās dažādās vietās. Uz vienas kritalas var atrasties līdz pat 15 dažādas sūnu sugas. Tā ka jaunas sugas var atrast arī Latvijā. Atceros, ka studiju gados mums bija sūnu prakse Kolkā. Tās ietvaros ievācām vienu sūnu sugu, domājot, ka tā ir cita suga. Pēcāk, pētot zem mikroskopa laboratorijas darbu ietvaros, atklājās, ka mūsu ievāktajai sūnai ir citādākas šūnas. Beigu beigās tā izrādījās kā jauna sūnu suga Latvijā. Lielu ieguldījumu jaunu sugu atrašanā dod arī ārvalstu briologu viesošanās Latvijā, jo viņiem ir vairāk zināšanu un pieredzes par sugām, kuras mēs vēl nezinām vai neesam ieraudzījuši.
Šī gada beigās iznāks jauna Latvijas Sarkanā grāmata, kurā atsevišķs sējums būs veltīts sūnām. To ļoti gaidu, lai varētu aplūkot retās un mazāk sastopamās sūnas, jo iepriekšējā grāmatā tās nebija iekļautas. Ja cilvēkiem interesē sūnu pētniecība, tad iesaku pievienoties kādai no sūnu grupām. Latvijas Botāniķu biedrības ietvaros vismaz vienu reizi gadā rīkojam izbraucienu, kurā visi kopā meklējam un pētām sūnas. Dažādu projektu ietvaros rīkojam lekcijas par sūnām. Tāpat arī no visas Eiropas cilvēki brauc pie mums iepazīt Latvijas sūnu floru dažādu ekspedīciju un semināru ietvaros. Ja ir vēlme, ikviens interesents var pievienoties un iegūt sev noderīgu informāciju.