Egles rotājumi no zīļu micītēm, sēklām, kaltētām lapiņām un augļu pogaļām, svētku rotāšanas vainadziņi no neparastiem augiem un daudzi citi Ziemassvētku dekori no dabas materiāliem atrodami Latvijas valsts mežu (LVM) vēstniecībā Rīgā, bet iespējams arī doties uz kādu no stādaudzētavām, kur decembrī notiek rotājumu gatavošanas meistarklases un dažādi jautri pasākumi.
Izrotāt mājokli, papildināt zināšanas botānikā
LVM vēstniecībā smaržo pēc mājīguma, un veikaliņš ir saposies Ziemassvētkiem – te atrodamas gan eglītes podiņos, gan tradicionālie zaļie adventes vainagi no skujkokiem un citiem zaļajiem augiem galdu un durvju dekorēšanai, tie top Kalsnavas kokaudzētavā un pieejami kā jau izrotāti, tā nerotāti. Daudz vainadziņu arī no sausajiem materiāliem, un tie ir ne tikai ierasti čiekuri, bet sēklas, augu pogaļas, ziediņi u. c., daudzus cilvēks, kurš nav botānikas speciālists, nemaz uzreiz nevar atpazīt. Savukārt Smiltenes kokaudzētavā tapušie vainadziņi ir ļoti gaisīgi, krāsaini un mākslinieciski. Tie var kalpot gan kāzām, gan Lieldienām un ir aktuāli visu gadu.
"Visiem vainadziņiem dodam līdzi aprakstu, kur atrodams gan auga nosaukums, gan vizuālais paraudziņš. Domāju, tie patiks gan dabas mīļotājiem, cilvēkam, kurš par dabu un botāniku tikpat kā neko nezina un pie viena var gan priecēt acis, gan izglītoties," stāsta LVM vēstniecības veikala vadītāja Līga Urtāne. "Kalsnavas arborētuma un kokaudzētavu darbinieki seko līdzi dabas procesiem, lai noķertu īsto brīdi, kad novākt augus. Kalsnavas arborētumā it visu no šeit redzamā var apskatīt uz vietas dabā. Čiekuru daudzveidība vien ir ievērojama!"
Vainadziņi un citi dekori nebūt nav jāiegādājas jau gatavi. LVM darbinieki padomājuši arī par rokdarbu cienītājiem un rūpīgi atlasījuši valriekstus, čiekurus, ābolu šķēlītes, zīļu cepurītes, mežrozīšu augļus, klinšrozīšu ziediņus, arī dažas zaļas lapas un vēl vairākus citus izkaltētus augus, kas apkopoti Dabas izlasēs – materiālu kastēs svētku rotājumu gatavošanai. Katrā kastītē ir arī augu saraksts.
Smiltenes kokaudzētavā top arī eglīšu rotājumi un komplekti to pagatavošanai. Segliņi, bārbeles, pīlādži, tūjas, čiekuriņi un citi materiāli tiek rūpīgi savākti, izvēle ir plaša un meistaru fantāzijas lidojums pārsteidzošs.
Līga teic, ka šogad jaunums, kas jau iekarojis pircēju uzmanību, ir komplekts iekuram, kurā savākti melnās priedes čiekurs, mērcēts bišu vaskā kopā ar skaliņiem, bērza tāsi un kadiķa zariņu – kamīnam, krāsnīm, pirtiņai.
Kopā radošās darbnīcās
Kopā būšana un radoša darbošanās arī ir neatņemama svētku laika sastāvdaļa, tādēļ padomāts arī par radošām meistarklasēm. Rīgā tās jau aizvadītas, bet vēl vairākas dienas notiks gan LVM Smiltenes kokaudzētavā, gan Kalsnavas arborētumā.
Klinta Lāce, LVM Meža izziņas projektu vadītāja, ikdienā darbojas ar skolēnu grupām, bet viņas aizraušanās ir arī dažādu dekoru darināšana. Klinta vada arī Ziemassvētku rotājumu un adventes vainagu veidošanas meistarklases. "Kopā sanākam, lai radītu skaistu svētku sajūtu, veidojot dekorus no čiekuriem un citiem dabas materiāliem. Krāsu nianses ir dažādas, un, kaut arī visi strādā ar vieniem un tiem pašiem materiāliem, katrs darbiņš ir pilnīgi atšķirīgs. Rūpīgi sekoju augu attīstības cikliem līdzi visa gada garumā. Pirmos pumpuriņus var ievākt jau februārī, tad seko rododendri un citi. Jā, arī ziedus, pareizi sakaltējot, var izmantot dažādu dekoru tapšanā," stāsta Klinta. Un skaidro, ka augu vākšana un kaltēšana savā ziņā ir arī eksperiments – jāraugās, kā tie reaģē attiecībās ar gaismu, cik ilgi saglabā krāsas spilgtumu. Ļoti svarīgi trāpīt arī īsto novākšanas brīdi, kas ir tad, kad augs ir pilnziedos – nevis nepilnīgi atplaucis vai pārziedējis. Laikapstākļiem arī ir nozīme, un tie var ietekmēt auga izskatu pēc izkaltēšanas, piemēram, ja hortenzijas būs skāris sals, tās nebūs košas un gludas, bet ātri kļūs brūnas un sačokurosies. Segliņa augļi ir koši, bet ātri zaudē spilgtumu, savukārt bārbeļu ogas to saglabā daudz ilgāk.
Katram kokam arī miziņas esot atšķirīgas. Klinta Lāce stāsta, ka lapegļu mizas plānā apakšējā kārta ir skaisti rozā un tāda paliek arī pēc izkaltēšanas.
Visiem materiāliem, kas tiek izmantoti dekoru gatavošanā, jābūt kārtīgi izžāvētiem, tāpēc tie savlaicīgi jāievāc, pareizi jāsagatavo un jāuzglabā. Ja augi būs mitri, žūstot tie var mainīt gan formu, gan krāsu un pat sākt bojāties, sapelēt vai sapūt. Ir augi, kas izžūst diezgan ātri, tas ir, divu trīs dienu laikā – lapas, smilgas, nelieli ziediņi u. tml., un ir tādi, kuru žāvēšanai vajag ilgāku periodu – tādas ir dažādas ogas, augļi un citi augi, kas ir biezāki, sulīgāki.
Sēklu namiņš ar apsildāmu grīdu Kalsnavā. Svarīgi, lai ir siltums un gaisa apmaiņa, bet nav tiešu saules staru, kas var mainīt augu krāsu.
as var mainīt augu krāsu. Augus var kaltēt arī augļu žāvētājā vai cepeškrāsnī zemā temperatūrā (ap 45–50 grādiem), tikai jārēķinās, ka tas būs ilgs, ne pārāk ekoloģisks un mūsdienās arī dārgs process, jo var ilgt pat 12–14 stundas.
Bet, ja ļoti gribas, vēl ir laiks radošiem dabas eksperimentiem arī jūsmājās!