Jāņogu raibenis (Polygonia c-album) ir ticis 2018. gada kukaiņa tronī. Kā norāda Latvijas Entomoloģijas biedrība, šīs sugas sumināšana ir zināmā mērā dāvana Latvijas simtgadei. Dāvanas noslēpumu tauriņš slēpj savos pakaļspārnos apakšpusē: tur redzams balts plankums "C" burta formā, kas romiešu ciparu sistēmā apzīmē skaitli "simts".
Raibo vasaru vēstneši
Lai arī pirmajā acu uzmetienā var šķist, ka tauriņš ir tikai parastais nātru raibenis, jāņogu raibenis tomēr var lepoties ar robotākajiem spārniem no visa Latvijā sastopamā dienas tauriņu klāsta. Tas ir tipisks raibeņu dzimtas pārstāvis: oranža spārnu virspuse ar melnu plankumu rakstu, ko var ieraudzīt plivināmies līdz ar pirmajām siltajām dienām, kad temperatūra sasniedz plus desmit grādus pēc Celsija, no agra pavasara martā līdz pat oktobrim. Šo pirmrindnieka iespēju tauriņam nodrošina pārziemošana slēptuvēs, piemēram, koku dobumos, mizas spraugās, malkas grēdās, jau pieauguša tauriņa stadijā, kurpretim citas sugas ziemo kūniņas, kāpura vai pat olas stadijā. Līdz ar to citas tauriņu sugas, pienākot pavasarim, vēl tikai sagaida savu spārnu plaukšanu.
Par savām mājvietām jāņogu raibenis var izvēlēties visdažādākās vietas un biotopus visā Latvijā: lai arī pastāv iespēja to sastapt dārzā vai dažādās cilvēka apdzīvotās vietās, biežāk tomēr jāņogu raibenis lidināsies mežmalās, upmalās, krūmājos. Tās ir vietas, kur sastopama šo tauriņu kāpuru delikatese – parastais apinis. Tāpat ēdienkartē kāpuri iekļauj arī nātru, kārklu, gobu, jāņogu un ērkšķogu lapas. Našķis jāņogu raibenim ir arī ziedu nektārs.
Kā skaidro Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis, par draudiem jāņogu raibenim nevar īsti runāt, jo viņa iecienītākajam barības augam parastajam apinim augšanas biotopi ir diezgan plaši izplatīti un bads nedraud: "Arī tas, ka mums Latvijā joprojām plaši izplatīta mazdārziņu kultūra un cilvēki audzē jāņogas un ērkšķogas, palīdzēs uzturēt šīs sugas populāciju. Kāpuri var baroties arī ar nātru, sausseržu, kārklu, gobu lapām: augu klāsts šīs sugas kāpuru attīstībai ir diezgan plašs. Pieaugušajiem kukaiņiem, lai barotos ar nektāru, nepieciešami dažādi ziedi gan pavasarī, gan vasarā."
Jāstāda puķes un ogu krūmi
Ja ir vēlme pievilināt šo raibās vasaras agrīno vēstnesi, jārūpējas par košu puķdobi vai sulīgu ogu krūmu savā pagalmā. "Jāstāda mazdārziņā jāņogas un ērkšķogas, kas noderēs kāpuriem, un ziedi, kur baroties tauriņiem, pavasarī un vasarā. Ja savs īpašums vai sēta ir plaši, tad nav jākaunas atstāt kādu mazāk apmeklējamu sētas stūri aizaugušāku ar nātrēm, jo uz tām attīstīsies arī citi tauriņi, kuru kāpuri barojas ar nātrēm," jāņogu raibeņa pievilināšanas stratēģijā dalās entomologs Dreimanis.
Eksperts norāda, ka dabā ekosistēmā loma jāņogu raibenim ir būt par barības objektu: "Lai gan kāpuri un pieaugušie tauriņi mēģina mānīties, atgādinot ekskrementu vai savītušu lapu, daudzi tomēr nonāk putnu kukaiņēdāju vēderā, piemēram, zilzīlītēm vai vistām."
Jāaizpilda plankumi kartē
"Latvijas Entomoloģijas biedrība gada kukaiņa titulam izvirza ne tikai retus, aizsargājamus, bet arī parastus kukaiņus. Šī gada mērķis bija, lai cilvēki paskatās sev apkārt un ar lielu varbūtību šī gada kukaini ierauga. Turklāt tas simtnieka C plankums uz tauriņa spārniem ar latīnisko nozīmi "centum" jeb "simts" bija kā spēcīgs arguments šī kukaiņa uzvarai biedru balsojumā," stāsta Jānis Dreimanis.
Akcija Gada kukainis tiek rīkota jau divdesmito gadu ar mērķi informēt sabiedrību par kādu aktuālu entomoloģijas tēmu, vienlaikus iegūstot no sabiedrības arī ziņas par konkrētās sugas izplatību Latvijā. Šo gadu laikā gada kukaiņa kroni paspējuši pielaikot arī tādi kukaiņi kā mājas circenis (2002), parastā skudrulauva (2005), ošu pļavraibenis (2011) un pat smirdīgā rožvabole (2016).
Kā norāda Latvijas Entomoloģijas biedrības pārstāvis tauriņu pētnieks Uģis Piterāns, dzīves laikā vismaz reizi jāņogu raibeni redzējis būs teju ikviens no mums, visbiežāk aprīļa beigās vai jūlija vidū. Tiesa, jāņogu raibenis ir lielisks piemērs tam, ka, pat neskatoties uz pēdējo piecu gadu laikā ļoti daudz klāt nākušajiem datiem par šīs sugas izplatību, joprojām Latvijas kartē ir daudz "balto plankumu", kur nav zināms, vai šī suga tur ir sastopama. Tāpēc tauriņu pētnieki īpaši priecāsies, ja ziņosiet tiešsaistes vietnē Dabasdati.lv par jāņogu raibeņa ieraudzīšanu dabā kā šī gada garumā, tā arī agrākos gados, kaut vai savos dabas mīļu fotoarhīvos. Entomologs un kukaiņu fotogrāfs Uģis Piterāns ir Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja darbinieks. Viņš ar fotografēšanu nodarbojas galvenokārt, lai dokumentētu sugas. Latvijā ir vairāk nekā 2500 tauriņu un 3500 vaboļu sugu, tās visas iemācīties ir faktiski neiespējami, tāpēc entomologi pārsvarā izvēlas kādu dzimti, ko pētīt.
Arvien jaunas sugas
Lai arī atrast jaunu sugu ir liels notikums, katru gadu Latvijas faunai tiek pievienotas no piecām līdz 12 jaunām tauriņu sugām.
Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Uz dienas tauriņa spārna ir mozaīka no krāsainām zvīņām, kas ir kā saplacināts mats. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetru (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus var iedalīt dienas tauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu, un ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie īpatņi nebarojas vispār. Savukārt tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām un koksni. Tauriņi ir viena no sugām bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ap 140 000 sugu, vairākums no tām izplatītas tropos). Cilvēks maina dabu, mainās klimats, tas ietekmē teritoriju, kurā dzīvo tauriņi. Ir sugas, kas izplatās ļoti ātri un ir viegli pamanāmas, bet ir sugas, kas no seniem laikiem dzīvo mūsu teritorijā, taču tās ir retas vai grūti pamanāmas, tāpēc tikai nesen atklātas. Liela nozīme ir veiksmei, kā arī mērķtiecīgai tauriņu meklēšanai, zinot, kādi augi ir svarīgi to eksistencei.