Izvēlies īsto vietu
Bērzu sulas var tecināt, tiklīdz zeme ir atkususi un kamēr lapas vēl nav izplaukušas. Lai nenodarītu pāri dabai, nepieciešams ievērot vairākus svarīgus priekšnoteikumus pirms sulu ieguves. A/s Latvijas valsts meži Vecumnieku iecirkņa mežkopis Monvīds Strautiņš stāsta, ka galvenais ir pareiza vietas izvēle. Sulu iegūšana aizliegta dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar informatīvo zīmi Ozollapa. Savukārt valsts mežu teritorijas var atpazīt pēc a/s Latvijas valsts meži izvietotajām dzeltenajām zīmēm īpašuma malās, bet teritorijas robeža atzīmēta ar dzeltenām zīmēm. Arī ar mobilās lietotnes LVM meža kartes palīdzību iespējams ērti un ātri noskaidrot savu atrašanās vietu un redzēt valsts mežu robežas.
Lai sulas būtu ne tikai gardas, bet arī veselīgas, ieteicams izvēlēties bērzu, kas aug vismaz divus kilometrus no auto ceļiem, industriālām un intensīvas lauksaimniecības un lopkopības teritorijām vai piesārņotām vietām. Visgardākā sula būs no bērziem, kas aug mālainā augsnē piesaulītē – kūdrainās, purvainās vietās iegūtas sulas var būt ar piegaršu un pat to krāsa var būt brūngana augsnes sastāva specifikas dēļ.
Sula labāk tek tādos kokos, kas aug saulē. Urbumu labāk veikt saules pusē, jo siltumā esošā koka puse ātrāk atmostas un sulas cirkulācija līdz ar to ir spēcīgāka.
Jaunajiem kociņiem jāļauj vēl augt
Nedrīkst urbt mazā bērziņā, jo visi tā spēki nepieciešami augšanai – sulu ieguves koka diametram urbšanas vietā ir jābūt lielākam par 40 centimetriem (apkārtmērs no 120 centimetriem). "Tā kā jebkurš urbums ir trauma kokam, jāraugās, lai urbumi būtu pēc iespējas mazāki. Pamatā jau sula atrodas tuvāk pie koka mizas, – jo dziļāk pie serdes, jo sulas kustība ir mazāka, tāpēc dziļi urbt nav jēgas. Urbumu pareizi ir veidot ne augstāk par 50 centimetriem no zemes un ne dziļāk par pieciem centimetriem. Ir aizliegts arī notēst mizu līdz kambijam," skaidro Monvīds Strautiņš.
Katrs urbums rada risku inficēt koku ar trupi. Urbums jāveic ar urbi, kas nav resnāks par 6–8 milimetriem. Lielie vectēvu īkšķa izmēra urbumi nevairo iegūtās sulas daudzumu, tikai nodara pāri kokam – urbja brūce ir liela, iekšā jāliek milzu tapa, kas, lai arī pasargā no dažādu kaitīgu organismu iekļūšanas lielajā caurumā, tomēr traucē kokam aizdziedēt brūci.
Nepamest novārtā
Arī pēc ieurbšanas vajadzētu izturēties atbildīgi, proti, regulāri jāapseko ieurbtais koks, lai izvairītos no situācijas, kad sula līst pāri trauka malām. Ir iespējams iegādāties sulu ieguves komplektus, kuru sastāvā ir tapiņa tecināšanai un noslēgti 10 vai 15 litru maisi, kā arī speciāls maisa turētājs no metāla. Sulu tecināšanu varat apvienot ar pastaigu vai pārgājienu – saulainā dienā ieurbiet bērzā un dodieties savās gaitās, rēķinot, ka aptuveni litrs sulas satek stundas laikā.
Dzīvīgā bērzā šaurs un sekls urbums nav jāaiztaisa ar tapām, jo tapa ir svešķermenis koka audos. Koks diezgan labi prot pats aizaudzēt savas brūces, un tapa vajadzīga tikai lielu caurumu gadījumos, lai kokā neiekļūtu sēņu sporas un infekcijas.
Nākamajā gadā urbšanai ieteicams izvēlēties to pašu koku.
Sulu var uzglabāt, pievienojot pa kādai rozīnei, upeņu zariņam, un noslēgtā traukā vēsumā izlietot līdz vasaras beigām, sula mazliet uzrūgs un būs dzirkstoša.