Bez brīvdienām
Taujāta, ar ko vides izglītības piedāvājums dabas parkā atšķiras no citām līdzīgām iespējām Latvijā, Lilita teic: "Tā ir unikālā iespēja visa gada garumā, pat brīvdienās, ne vien atpūsties, bet arī gūt jaunas zināšanas par dabu un tās procesiem tematiskās aktivitātēs mežā. Turklāt nodarbības saturiski būs saistošas gan piecgadniekiem, gan divpadsmitklasniekiem, jo katram vecuma posmam ir citi iesaistes veidi vides tematikas izzināšanā."
Dabas parks, kas var lepoties vairāk nekā ar 1200 hektāru platību, ir pamatoti uzskatāms par plašāko parku Ziemeļeiropā. Līdz ar to teritorija ir bagātīga arī ar uzskates līdzekļiem. «Mums ir ne tikai mežinieku darbu raksturojošie instrumenti, bet arī ragi, nagi, astes un citi bērnu uzmanību piesaistoši meža tematiku ilustrējoši materiāli,» stāsta dabas parka pārstāve.
Mācīties mežu mežā
Vides izglītības aktivitātes lielākoties noris dabas parkā izveidotajā brīvdabas Zaļajā klasē. Tur ne vien katrs individuāli var iepazīties ar ilustratīvu informāciju un rūpīgi atlasītiem dabas faktiem par tādām tēmām kā mežs un dzīvnieki, bet grupā iepriekš pieteikties tematiskām nodarbībām. "Dabas pētniekiem skaidrojam, ka mežam vajadzīgas ne tikai rūpes daudzu desmitu gadu garumā, bet arī zināšanas. Dažiem arī kliedējam pārliecību, ka mežs ir baisa vieta. Jo biežāk esam dabā – jo vairāk tajā jūtamies labi un saprotam labāk arī mežu," pauž Lilita.
Otra bērnu un jauniešu iecienīta vides izglītības forma ir pavasara, rudens un ziemas pārgājieni. "Dažāda garuma maršrutus mērojot mežā gadalaikos, kad koki nav zaļi, ar zinošiem pārgājienu vadītājiem var īsā laikā pamanīt miljoniem interesantu lietu, ko līdz šim, iespējams, neesam ievērojuši un pratuši iztulkot," uzsver Lilita. Pārgājiena noslēgumā tā dalībnieki tradicionāli pulcējas ap ugunskuru, intereses gadījumā apgūstot arī izdzīvošanas prasmju pamatus, piemēram, ugunskura iekuršanu. Iespēja mieloties ar īstu mežinieku putru ne vienam vien mazajam dabas pētniekam ir pārsteigums.
Trešā iespēja ar raibu aktivitāšu kopumu ir vides radošās darbnīcas, kas lielākoties vērstas uz pirmskolas un sākumskolas vecuma bērniem un ierasti norisinās no novembra līdz aprīlim. Šis formāts ļauj mācīties ar rotaļu un pasaku starpniecību. "Kopā ar pasaku tēliem bērni mācās saprast, ka, gluži tāpat kā sabiedrību veido tik dažādi cilvēki, arī mežā sastopamie koki atšķiras. Katrai koku sugai ir savas īpašības, nozīme un izmantošanas iespējas. Piemēram, paņemot rokā lazdas ripiņu, bērni skaita tajā redzamos apļus, ko dēvējam par gadskārtām, noskaidrojot vecumu un iepazīstot tās sīksto dabu. Secinot, ka lazda, iespējams, ir teju tikpat veca, cik šis bērns. Pēcāk, iepazīstot senos galdniecības darbarīkus, bērni paši var izveidot šai ripiņā caurumiņu teju ar 100 gadu seno urbi, ko smejot saucam par Bosch vectētiņu. Prieks staro bērnu sejās, kad pašu rokām gatavo kādreiz tik populāro rotaļlietu – dūceklīti," atceras Lilita.
Svētku sezonā
Pieprasītas ir vides tematikas radošās darbnīcas Ziemassvētku periodā, kad gan jaunāki, gan vecāki bērni dodas uz Tērveti arī Ziemassvētku brīnuma gaidās. Jaunveidota vieta, kuru tematiski var apdzīvot, ir Rūķīšu mežs, kur mazie koka namiņi, taciņas un Rūķu pilsētas ieliņas ar laternām ir izteiksmīga scenogrāfija pasakainajam Ziemassvētku stāstam.
Papildus iepriekšminētajām vides izglītības iespējām dabas parkā Tērvetē ik gadu ir daudzveidīga kultūras programma vairāk nekā ar trīsdesmit pasākumiem. Lai arī pasākumu formas ir dažādas, tomēr ikkatrā no tiem paliek arī izglītojošā sadaļa ar meža gudrībām. Piemēram, pavasara pasākumā par putniem, kad Sila raganiņa mazākos apmeklētājus iepazīstina ar melnajiem lidoņiem: kraukli, krauķi, kovārni un vārnu. Turpretī Velna pazemē bērns var izpētīt piecu veidu astes, līdzās velna astei aptaustot arī vāveres vai caunas asti, savukārt vecākiem jauniešiem šī ir vieta, kur top skaidrāks, kas ir medības, kāda ir to nozīme dabā un kā tas ietekmē meža un cilvēka dzīvi. Pasākumu programmā iecienītas ir praktiskās nodarbības, piemēram, putnu būrīšu gatavošanas darbnīcas.
Mācās arī pieaugušie
"Ikdienā sastopam bērnus, kuri nāk no dažādām Latvijas malām un demonstrē atšķirīgu zināšanu līmeni vides jautājumos. Diemžēl novērojam arī to, ka bērni ne vienmēr prot dabā atšķirt ne tikai lapukokus no skujkokiem, bet grūtības sagādā pat Ziemassvētku simbola – egles – atšķiršana no priedes," stāsta Lilita un piebilst, ka tas nav stereotips un laukos dzīvojošie bērni, bez šaubām, ir zinošāki dabas lietās, jo gluži vienkārši ir tuvāk praktiskajai dzīvei dabā ikdienā. Taču dabas tēmas mēdz pārzināt arī aktīvas pilsētnieku ģimenes, kuru ikdienā liela loma ir būšanai dabā.
Vislielākais gandarījums izglītojošo aktivitāšu vadītājiem ir tad, ja klāt pienāk kāds no pieaugušajiem un pačukst, ka arī pats kādu no faktiem dzirdējis tikai pirmo reizi, piemēram, nav pamanījis, ka brūnajos, piebriedušajos pumpuros slēpjas lazdas sievišķie ziedi, kas atgādina sarkanus sariņus. Līdz ar bērniem zināšanas par meža pasauli paplašina arī līdzi nākošie pieaugušie, kas dalās ar jaunapgūtajām zināšanām tālāk, piemēram, ar skolēniem skolās.
"Pat ja mūsu krājumā vēl nav gatavas nodarbības par kādu dabas tēmu, sazinoties ar informācijas centru Tērvetē, pastāv iespēja no mūsu puses sagatavot arī jaunu tematiskas nodarbības saturu, izmantojot mūsu uzskates materiālus. Esam atvērti idejām un priecāsimies par ikviena vēlmi doties dabā un atklāt meža noslēpumus," piebilst Lilita Kauste.
Tiesa, vairākums aktivitāšu ir pieejamas ar iepriekšēju pieteikšanos bērnudārzu, klašu vai ģimeņu grupām, tomēr, ierodoties dabas parkā individuāli un pārdomājot tās dienas maršrutu, piemēram, palūdzot padomu informācijas centrā, iespējams izzināt vienkārši izklāstītu, kodolīgu, bet interesantu informāciju arī patstāvīgi, sekojot sistemātiski sagatavotajiem informatīvajiem stendiem ar izteiksmīgiem attēliem.
Turklāt pašreiz tapšanā ir arī atsevišķa dabas taka, kas būs veltīta tieši meža tematikas interaktīvai pašizziņai, testējot savas zināšanas un turpat takas garumā meklējot un pārbaudot pareizās atbildes. Iecerēts, ka šī taka apmeklētājiem būs pieejama nākamruden.