Rīga - gardēžu, ne vecpuišu galamērķis

Mēs redzam arī, kā mainās galamērķu izvēle, piemēram, pirms pieciem gadiem pieprasītākais galamērķis Baltijā bija Tallina, pēc tam līdera pozīcijas iekaroja Rīga, bet šobrīd jau Tallina atkal ir iecienītākā pilsēta Baltijas valstīs.Mainās ne tikai tūristu skaits no Krievijas - Eiropas masu medijos parādās informācija par saspīlētajām politiskajām attiecībām šajā reģionā, un tas ietekmē arī Vācijas, Itālijas un Skandināvijas tūristu izvēli. Politiķi ar saviem nepārdomātajiem izteikumiem bieži vien rada nepareizu priekšstatu par situāciju reģionā, un tūrisma nozare ir pirmā, kas izjūt sekas. Spilgts piemērs ir mūsu kaimiņvalsts Lietuvas prezidente, kura pavasarī intervijā, stāstot par Lietuvas un Krievijas attiecībām, tik ļoti sabiezināja krāsas, ka ārzemniekiem radās priekšstats - Lietuvā jau ienākuši Krievijas tanki. Kad šī intervija parādījās Vācijas medijos, tūristu skaits samazinājās par 20-30%.Viens no galvenajiem faktoriem jebkuram ceļotājam ir drošība! Ja viņi televīzijā dzird attiecīgās valsts prezidentu sakām, cik valstī ir kritiska situācija, viņi anulē visus ceļojuma plānus. Līdzīga situācija bija arī ar Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofu pērnajā vasarā Donbasā, kurā gāja bojā daudzi Nīderlandes tūristi. Mūsu uzņēmuma birojā Maskavā uzreiz bija vērojams straujš tūristu skaita samazinājums, turklāt tika anulēti arī neskaitāmi ceļojumi uz Baltijas valstīm, jo tās ģeogrāfiski atrodas Krievijas kaimiņos.Rīga piesaista ar gastronomisko piedāvājumu, kā arī ar Centrāltirgu, kam līdzīga nav nekur citur Eiropā. Rīga ir tūrisma galamērķis tiem ceļotājiem, kuri vēlas baudīt labu ēdienu un kvalitatīvu servisu. Rīga ir piemērota tūristiem, kuri ir turīgi, bet nevēlas pārmaksāt par saņemto pakalpojumu. Tas laiks, kad Rīga bija vecpuišu ballīšu galamērķis, ir pagājis. Tagad uz Rīgu brauc interešu grupas - tūristi no Vācijas, Skandināvijas, Šveices, kuri brauc baudīt mākslu, apmeklēt operu, baletu u. tml.Starp iecienītākajiem galamērķiem joprojām ir arī Sigulda, kurā ir plašs piedāvājums un unikālas aktivitātes, piemēram, vertikālā vēja tunelis Aerodium, arī Siguldas Tūrisma informācijas centrs strādā ļoti profesionāli, regulāri tiek īstenotas jaunas aktivitātes, tiek radīti interesanti piedāvājumi. Siguldas pašvaldība, manuprāt, ļoti prasmīgi apgūst un realizē ES fondu līdzekļus - informācija un reklāma par tūrisma iespējām ir pārdomāta gan no saturiskā, gan dizaina viedokļa. Ļoti būtiski ir, ka tiek atbalstīti vietējie uzņēmēji un ražotāji, tiek organizētas ekskursiju tūres un degustācijas, kas, protams, mājražotājiem nozīmē iespēju nopelnīt. Tūrisma jomā Sigulda ir tālu priekšā visām citām Latvijas pilsētām!Kas attiecas uz kūrortpilsētu Jūrmalu - tas, protams, ir viens no galamērķiem, kuru tūristi labprāt apmeklē, bet Jūrmalai noteikti vēl ir daudz jāaug. Es ceru, ka tagad, kad pilsētā vairs nenotiks Jaunais vilnis, tūrisma jomā notiks kāda izaugsme un tiks padomāts par jaunu produktu radīšanu. Šobrīd Jūrmalā tūristiem nav ko darīt, var atbraukt un pastaigāties gar jūru, tas arī viss. Jūrmala tiek pozicionēta kā SPA un relaksācijas pilsēta, bet realitātē jau ir tikai kādas trīs vai četras SPA viesnīcas, kurās cenu līmenis un kvalitāte nav atbilstoši. Tikai ar SPA procedūrām tūristus nevar piesaistīt, piedāvājumam jābūt daudz plašākam. Jūrmalai ir liels nākotnes attīstības potenciāls!Vēl viens ļoti iecienīts tūrisma galamērķis ir Rundāle, taču arī tur ir virkne aspektu, kurus vajadzētu uzlabot. Strādājot tūrisma nozarē tik ilgu laiku, esmu secinājusi - tur, kur ir iesaistītas valsts iestādes, sadarbība noris grūtāk un smagāk.Ja runājam par investīcijām tūrismā, piemēram, par zīmolu Live Riga - no vienas puses ir labi, ka šāds zīmols ir izstrādāts, bet paraudzīsimies uz to no otras puses - 70% no līdzekļiem, kas tiek novirzīti tūrismam, Rīgas dome iegulda tā sauktajā atpūtas tūrismā, nepadomājot, ka šie tūristi izvēlas daudz lētākus galamērķus, apskates objektus un restorānus, attiecīgi ieņēmumi no viņiem ir daudz mazāki, salīdzinot, piemēram, ar biznesa jeb korporatīvajiem tūristiem. Biznesa klientu, kuri rīko konferences, seminārus, iznomā telpas, apmeklē augsta līmeņa restorānus u. tml., piesaistei tiek atvēlēti tikai 30% līdzekļu, kaut gan ieņēmumi no šiem tūristiem būtu daudz lielāki.Pagaidām valdība neapzinās, cik liela ir tūrisma sfēras nozīme tādā valstī kā Latvija. Mums nav naftas, nav lielu ražotņu - mūsu attīstības un izaugsmes iespējas ir tieši tūrisma nozarē. Tā ir joma, kurā ir jāiegulda un jāveicina augšupeja. Ceru, ka laika gaitā tas mainīsies!*Ceļojumu aģentūras _Via Hansa DMC & PCO _direktoresadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.