Gaisa temperatūra nemitīgi palielinās

Šā gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kas paredz būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu. Vai varat pastāstīt sīkāk, ko tas vēl ietver, vai tajā ir noteikts arī kāds veicamo pasākumu kopums un noteikti kādi rezultatīvie rādītāji?

Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts pērnā gada nogalē, ir unikāls ne vien ar to, ka tajā noteikti konkrēti sasniedzamie mērķi, bet arī ar to, ka tas paredz pilnīgi visu pasaules valstu iesaisti ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanā. Līdz šim Kioto protokola ietvaros saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Parīzes nolīgumam ir trīs galvenie mērķi. Pirmais ir vidējās temperatūras pieauguma ierobežošana, otrais mērķis nosaka, ka visām valstīm jāattīstās tā, lai nodrošinātu noturīgumu pret klimata pārmaiņām, un trešais mērķis paredz investīciju ieguldīšanas prakses maiņu saskaņā ar oglekļa mazietilpīgas attīstības un noturīguma pret klimata pārmaiņām pieeju. Temperatūras mērķis nosaka, ka globālās temperatūras pieaugums ir jāierobežo divu grādu robežās, ja iespējams, tad 1,5 grādu robežās.

Kādā laika posmā šie mērķi jāsasniedz?

Ir noteikts, ka pēc iespējas ātrāk jāpanāk pāreja no emisiju pieauguma uz emisiju samazināšanos un līdz gadsimta beigām jāsasniedz emisiju neitralitāte. Tas nozīmē, ka katru gadu mēs varētu radīt ne vairāk emisiju, kā mēs piesaistīsim (proti, savāksim no atmosfēras). Ar emisiju piesaisti galvenokārt tiek saprasts process, kas notiek visos zaļajos augos. Alternatīvi veidi, kā savākt emisijas, ir dažādi tehnoloģiskie procesi, ar kuru palīdzību emisijas tiek savāktas un, piemēram, noglabātas zem zemes līdzīgi kā tas notiek ar gāzi. Pagaidām gan vissvarīgākais ir tieši emisiju piesaiste ar zaļo augu palīdzību, un te liela nozīme ir mežiem.

Temperatūras pieauguma ierobežošanai ir noteikts kāds termiņš?

Jā un nē. Šobrīd gaisa temperatūra nemitīgi palielinās. Tā pasaulē vidēji ir palielinājusies jau par vienu grādu, un Latvijā pat vēl vairāk. Temperatūras palielināšanās ātrums nosaka mērķa sasniegšanas termiņu, jo temperatūra paaugstinās straujāk, jo tuvāks ir mērķa sasniegšanas termiņš. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka temperatūras pieaugums pārsniedz divus grādus.
 
Vai Parīzes nolīgums paredz kādus konkrētus veicamos pasākumus izvirzīto mērķu sasniegšanai, un vai ir noteikti kādi rezultatīvie rādītāji?

Nolīgums neparedz konkrētus pasākumus, kas valstīm būtu jāveic, bet tajā ir prasība katrai valstij iesniegt savu solījumu jeb devumu nolīgumā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Šajā solījumā katra valsts pasaka, ko tā konkrēti ir gatava darīt. Pēc solījuma iesniegšanas tas tiek starptautiski ieprotokolēts un tiek sekots līdzi, kā tas tiek pildīts. Katrus piecus gadus valstīm ir pienākums šo savu solījumu atjaunot, bet nemazināt tā sākotnējās ambīcijas.

Diena saistībā ar tā dēvēto Parīzes klimata nolīgumu jau rakstīja, ka saistību nepildīšanas gadījumā valstīm nekādas sankcijas netiks piemērotas, un Ķīna noraidīja priekšlikumu, ka ik pēc pieciem gadiem tiek pārbaudīts valstu sasniegtais. Vai nav bažu, ka šis nolīgums varētu palikt tikai uz papīra kā formāls labas gribas žests?

Neraugoties uz Ķīnas iebildumiem, pārbaudes jeb atbilstības mehānisms tika iekļauts nolīgumā. Tā kritēriji gan vēl ir jāizstrādā, bet tajā pašā laikā spēkā ir arī prasība, ka katrus piecus gadus tiks izvērtēts valstu sasniegtais progress un valstīm būs jāatjauno savi solījumi. Runājot par sankcijām, sarunās par nolīgumu bija priekšlikumi tādas noteikt, taču bija jāpanāk visu valstu atbalsts un daudzas nevēlējās sankciju noteikšanu, tāpēc šis priekšlikums tika noraidīts. Savā ziņā atbilstības mehānisms būs saistīts ar starptautiskās sabiedrības uzmanības pievēršanu un potenciāla spiediena raisīšanu, jo mērķu sasniegšanas izvērtēšana būs publiska, valstīm publiski būs jāatskaitās, un starptautiskais spiediens par klimata pārmaiņu ierobežošanu pašlaik ir gana liels. Tas varētu radīt valstīm papildu motivāciju strādāt pie izvirzīto mērķu sasniegšanas. Pie ANO tiks izveidota speciāla komiteja, kurai būs mandāts dalībvalstu sasniegtā izvērtēšanai. Jau šobrīd ir spēkā visu valstu radīto emisiju uzraudzības mehānisms. Tā ietvaros arī Latvija katru gadu apkopo informāciju par radītajām emisijām un ziņojumu iesniedz starptautiskajās institūcijās. Tālāk jau šos valstu ziņojumus auditē starptautiski auditori. Saistībā ar Parīzes nolīgumu, visticamāk, spēkā būs kaut kas līdzīgs.

Pirms runājam konkrēti par Latviju, vēlējos jautāt par visu Eiropas Savienību (ES) kopumā, kas ir trešā lielākā izmešu radītāja pasaulē. Kāda šim nolīgumam varētu būt ietekme uz ES ekonomikas izaugsmi?

ES jau labu laiku īsteno savu klimata pārmaiņu ierobežošanas politiku, kas ir viena no ambiciozākajām pasaulē. Tajā bija ietvertas tādas prasības un normas, kuras neīstenoja un neievēroja ES kaimiņvalstis. Līdz ar Parīzes nolīguma spēkā stāšanos visas valstis īstenos klimata pārmaiņu ierobežošanas politiku, līdz ar to samazināsies konkurences atšķirības starp ES un pārējām valstīm, jo mēs visi esam uzņēmušies vienas un tās pašas saistības.

Jūs minējāt, ka ikvienai valstij būs jādod savs solījums. Kāds būs Latvijas solījums?

Mūsu solījums būs daļa no ES solījuma.

Vai tas nozīmē, ka ES būs viens kopīgs solījums?

Jā, taču ES iekšienē tas sadalīsies pa dalībvalstīm. Kopējais ES solījums jau ir iesniegts. Tas paredz emisiju daudzuma samazinājumu par vismaz 40% salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas jāsadala dalībvalstīm. Eiropas Komisijas priekšlikums Latvijai paredz emisiju samazinājumu par 6% salīdzinājumā ar 2005. gadu (ES iekšienē emisiju samazināšanas mērķi tiek noteikti attiecībā pret 2005. gadu).

Kurām ES dalībvalstīm ir noteikts vislielākais emisiju samazinājums?

Lielākie emisiju samazinājumi noteikti Luksemburgai, Zviedrijai un Dānijai, jo emisiju samazinājums dalībvalstīm tiek noteikts, ņemot vērā iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. 

Ko šis noteiktais emisiju samazinājums nozīmē Latvijai, un kā tas ietekmēs mūsu tautsaimniecību?

Šī mērķa sasniegšana liek sistemātiski pievērsties mūsu nozaru attīstības modelim. Latvijā lielākie emisiju avoti ir enerģētika, transports un lauksaimniecība. Dažādās nozarēs ir atšķirīgi veidi, kā panākt emisiju samazinājumu. Enerģētikā uzsvars ir uz atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitāti, transportā ir īpaši jādomā par sabiedriskā transporta attīstību, lai samazinātu pārvietošanos ar privātajiem automobiļiem, un jāvairo pārvietošanās efektivitāte. Lauksaimniecībā galvenais akcents varētu būt liekams uz, piemēram, mēslojuma līdzekļu efektīvāku izmantošanu. Jebkurā gadījumā jāsāk būs ar izvērtējumu, kurās nozarēs visvienkāršāk panākt emisiju samazinājumu.

Līdz kuram gadam mums jāpanāk noteiktais emisiju samazinājums?

Šobrīd ir spēkā mērķis 2020. gadam, bet jaunais mērķis noteikts periodam līdz 2030. gadam. Taču šis mērķis sadalīts gados, līdz ar to mums katru gadu jāuzrāda samazinājums. Klimata jomā ES iekšienē saistību izpilde tiek ļoti stimulēta finansiāli. Mēs atskaitāmies Eiropas Komisijai par katru emisiju tonnu. Ja neesam sasnieguši nepieciešamo tonnu samazinājumu, trūkstošais tonnu samazinājums mums jānopērk no citām dalībvalstīm.

Tas nozīmē, ja mums labi sokas ar emisiju samazinājumu, mēs varam kļūt par trūkstošo tonnu pārdevēju citām valstīm?

Jā. Taču par to sarunas vēl ir procesā, jo nozares uztraucas, lai izvirzītie mērķi nemazinātu to konkurētspēju. Mēs mēģinām skaidrot, kādus pasākumus katra nozare var veikt, lai samazinātu emisiju daudzumu. Tas lielā mērā arī uzlabo uzņēmumu efektivitāti, jo bieži nepieciešamie pasākumi veicami bez papildu investīcijām, tikai optimizējot savu darbību. Jāpiebilst, ka no 2013. līdz 2020. gadam mums noteiktais mērķis ir nevis ar mīnusa, bet plusa zīmi – ierobežojošs emisiju pieaugums. Proti, pēc iestāšanās ES mums bija atļauts zināms emisiju palielinājums līdz 2020. gadam, jo ekonomiski Latvija uzreiz nebija gatava emisiju samazinājumam. Praksē, ņemot vērā neseno ekonomisko krīzi, mūsu emisijas kopš 2005. gada palielinājušās tikai par aptuveni 5%. Pašlaik mēs plānojam, ka līdz 2020. gadam mūsu emisijas palielināsies par aptuveni 7% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tas ir pieļaujami, jo līdz 2020. gadam mums atļautais ierobežojošais emisiju pieaugums salīdzinājumā ar 2005. gadu ir 17%. Taču mūsu interesēs ir panākt iespējami nelielu pieaugumu un panākt līknes laušanu, lai mēs no palielinājuma pārietu uz samazinājumu.

Vai mums būs jāiespringst, lai panāktu ierobežojošo emisiju pieaugumu aptuveni 7% līdz 2020. gadam?

Ja nekas būtisks ekonomikā nemainīsies, to mēs panāksim, turpinot īstenot jau pašreizējos emisiju samazināšanas pasākumus. Jauni nebūs nepieciešami. Taču tādi noteikti būs nepieciešami pēc 2020. gada, un par tiem jāsāk domāt savlaicīgi, jo paiet laiks no pasākumu īstenošanas brīža līdz pozitīvas ietekmes radīšanai. Par veicamajiem pasākumiem faktiski jāvienojas jau līdz 2020. gadam. 

Vai ir jau kādi pasākumi padomā?

Mūsu ministrija neatbild ne par transportu, ne enerģētiku, ne lauksaimniecību. Līdz ar to tajās jomās par pasākumiem spriež atbildīgās ministrijas. Taču mēs esam sagatavojuši informatīvā ziņojuma projektu, kur apkopoti ministriju plāni par pasākumiem, kas varētu tikt veikti to pārraudzītajās nozarēs, un par dažādām pagaidām vēl neapstiprinātām pasākumu idejām. Tur ir gan investīciju pasākumi, gan nodokļu izmaiņas, gan arī darbi, kas paveicami bez papildu investīcijām.

Uzņēmēji droši vien saausās, dzirdot par nodokļu izmaiņām. Ko tās varētu paredzēt?

Latvijai jau vairākus gadus ES izsaka ieteikumu pārnest nodokļu slogu no ienākumiem uz patēriņu. Šī pieeja ir ļoti piemērota arī klimata pārmaiņu mazināšanai, jo lielākās emisijas jau radām mēs, patērētāji – jo vairāk mēs patērējam, jo vairāk produktu tiek ražoti, jo lielākas emisijas. Patēriņa ierobežošana ir potenciālā domāšana, uz kuru virzīties, jo mūsu primārais mērķis ir mainīt cilvēku paradumus un uzņēmumu darbības pieejas, nevis uzlikt kādu papildu slogu. Klimata politika ir ļoti spēcīgi saistīta, piemēram, ar enerģētikas politiku. Mērķi, kas saistīti ar energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem, ļoti palīdz klimata pārmaiņu ierobežošanai. Papildus gan šajā ziņā jāteic, ka līdztekus valstij izvirzītajiem mērķiem par emisiju samazināšanu ir noteikti arī konkrēti mērķi uzņēmumiem, kas ir lielākie emitētāji. Šo mērķu sasniegšana tiek nodrošināta ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas palīdzību. Tajā piedalās Latvijas lielākie ražojošie uzņēmumi, kas pārsvarā darbojas enerģētikas sektorā, piemēram, Latvenergo un Rīgas siltums. Līdz ar to daudzi energoefektivitātes pasākumi dos pozitīvu ietekmi tieši uz šo uzņēmumu mērķu sasniegšanu.

Kā visefektīvāk būtu mazināt emisijas lauksaimniecībā?

Viens no klasiskajiem veidiem ir mēslojuma izmantošanas paradumu maiņa. Nedaudz mainot apjomus un mēslojuma proporcijas, iespējams panākt būtisku emisiju samazinājumu. Tāpat jādomā par aršanas paradumu maiņu, jo, tikko mēs zemi kustinām, uz āru nāk emisijas. Es nesaku, ka nevajag art laukus un apstrādāt zemi, bet ir jāpadomā, vai vienmēr tā tiek apstrādāta tad, kad tas ir nepieciešams un tā, kā tas ir nepieciešams. Visgrūtāk ir samazināt dzīvnieku radītās emisijas, taču to arī iespējams izdarīt, piemēram, pamainot ēdināšanu.

Daudzas valstis tomēr ir nobažījušās, kādu ietekmi emisiju mazināšanas pasākumi atstās uz to ekonomisko sniegumu. Vai arī Latvijai ir pamats šādām bažām?

Mūsuprāt, šie pasākumi Latvijas ekonomikai palīdzēs attīstīties kvalitatīvāk. Klimata politika nevēlas traucēt ekonomikas attīstībai, tā paredz jaunu modeli, kas ir oglekļa mazietilpīga attīstība.

Par transportu. Vai redzat reālu iespēju šajā sektorā samazināt emisijas?

Jā. Viens no galvenajiem augsto emisiju iemesliem Latvijā ir samērā vecais autoparks, kā arī tas, ka pārāk maz tiek lietots sabiedriskais transports. Tātad šeit uzlabojumi ir iespējami. Piemēram, noteikta nulles likme elektromobiļiem, un tie var arī pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Tāpat šobrīd tiek virzīta iecere transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli piesaistīt to radīto oglekļa dioksīda emisiju daudzumam.

Noslēdzot, ko jūs teiktu par argumentu, ka pasaules vēsturē vienmēr ir bijusi cikliska klimata attīstība un vienmēr ir bijuši cikli, kad temperatūra pieaug straujāk un vienkārši pašlaik mēs atrodamies šādā ciklā, un tas nav saistāms ar globālām klimata pārmaiņām.

Jā, klimata cikli notiek, bet nekad iepriekš ciklu nomaiņa nav notikusi tik strauji. Kādreiz tas notika vairāku tūkstošu gadu laikā, tagad tās ir tikai dažas desmitgades. Ir ļoti palielinājusies emisiju koncentrācija atmosfērā. Oglekļa daļiņu koncentrācija palielinājusies līdz vairāk nekā 400 daļiņām uz miljonu citu gaisa daļiņu. Tāds oglekļa daļiņu īpatsvars atmosfērā vēl nav bijis nekad pasaules vēsturē. Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā rada aptuveni 6,6 tonnas emisiju, kas ir gana daudz. Viena emisiju tonna ir tikpat smaga kā viena ogļu tonna.




Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.