"Lauki Latvijā nenogrims. Taču valstij ir jāpanāk, lai aizsargājamās dabas teritorijas privātīpašniekiem būtu kā ieguvums, nevis zaudējums, un jāraugās, lai unikālās vietas nepadarītu pārāk civilizētas," uzskata Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis.
Pērn rudenī dabas parka Ogres ieleja teritorijā Ogres novadā, uz Meņģeles un Taurupes pagastu robežas, uzbūvēts un ir publiski pieejams tuvākajā apkaimē vienīgais skatu tornis, no kura paveras skats uz abiem Ogres novada pagastiem, kā arī Ogres upes ieleju. Uzkāpjot 30 metrus augstajā tornī, kura karkass izbūvēts no parastās priedes baļķiem un kas slejas 153,3 metrus virs jūras līmeņa, burvīgā Vidzemes ainava ļauj pasapņot par iespējamo tur – aiz horizonta.
Cik daudz drīkst civilizēt
Ogres ieleja ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija (ĪADT), viena no nedaudzajām vietām Latvijā ar nogāžu un gravu mežiem, parkveida pļavām, sugām bagātām atmatu un vilkakūlas pļavām un pārmitriem platlapju mežiem. Te sastopamas vairākas tieši Ogres ielejai raksturīgas retas augu sugas, piemēram, augstais gaiļpiesis un daudzgadīgā mēnesene. Teritorijā ietilpst dabas liegums Vērenes gobu un vīksnu audze, kuras nogāzes pakājē izplūst gruntsūdeņi, veidojot avoksnājus un pārmitras augtenes. Pļavās ir daudz retu augu sugu. Te sastopams baltmuguras un vidējais dzenis.
Ogres novada pašvaldības pārstāvji stāsta, ka Ogres ielejas dabas aizsardzības plānā ir noteikts ilgtermiņa mērķis – attīstīt tūrisma infrastruktūru, kas ir bāzēta uz ilgtspējīgu un saudzīgu vietējo dabas, kultūras, vēstures un cilvēkresursu izmantošanu, veicinot teritorijas apmeklētāju aktīvu darbošanos un izglītošanu ar vidi un dabas aizsardzību saistītos jautājumos. Ogres novada pašvaldības uzsāktās darbības šajā teritorijā ir vērstas tieši uz šī mērķa sasniegšanu.
"Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas sabiedrībai ir ieguvums. Savulaik novēroju – pie mums bija atbraucis kāds Vācijas ceļotājs, un viņš varēja stundām ilgi vērot stārķu rosīšanos ligzdā un priecāties. Taču jāņem vērā fakts, ka pamatā tās visas ir privātas teritorijas, jautājums, vai zemes īpašnieks ĪADT ir zaudētājs vai ieguvējs, jo kompensācijas ir nepietiekamas. Tām vajadzētu būt tādām, lai zemes īpašnieks būtu ieinteresēts, ka viņa īpašumā esošajai zemei ir aizsargājamās dabas teritorijas statuss," uzskata J. Stafeckis un piebilst, "manuprāt, pašlaik Ogres novadā ar dabas parka apgūšanu, veidojot tūrismam piemērotu infrastruktūru, ir iegūta pozitīva pieredze. Dabas parku var veidot kā slēgtu teritoriju ar unikālu floru un faunu, kur cilvēki netiek iekšā, un var attīstīt kā sabiedrībai pieejamu teritoriju, taču šajā gadījumā jāapzinās, cik daudz to drīkstam civilizēt."
Starp Meņģeli un Taurupi
Piesaistot Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) finansējumu 103 330 eiro apmērā, pagājušajā gadā Ogres novada pašvaldība realizēja projektu, kura ietvaros uzcelts jauns skatu tornis Meņģeles pagastā pie robežas ar Taurupes pagastu un izbūvētas koka laipas, kas ved uz savulaik pēc Imanta Ziedoņa iniciatīvas izveidoto Dullā Daukas birzi pie rakstnieka Sudrabu Edžus dzimtajām mājām. Šī birzs tagad ir sakopta, ierīkota lapene, kurā ceļotāji var izlasīt stāstu par zinātkāro zēnu Dullo Dauku. Informatīvajā stendā pie skatu torņa izvietota informācija par Ogres ielejas aizsargājamajiem biotopiem, floru un faunu.
"Skatu tornis uzbūvēts kultūrvēsturiskā vietā. Pagājušā gadsimta 70. gados Imants Ziedonis uzsāka cīņu par ozolu atbrīvošanu – tolaik laukos notika plaša meliorācija un tika spridzināti dižozoli. Aktuāls bija uzsaukums, ka lauku ļaudīm jādzīvo ciematos un lauku viensētas ir likvidējama pagātnes palieka. Netālu no Ogres upes, Vecogres gravā, Imants Ziedonis ar domubiedriem atrada septiņus lielus ozolus un šajā vietā izveidoja Dullā Daukas birzi," stāsta J. Stafeckis.
Meņģeles pagastā dzimis un bērnības gaitas pavadījis stāsta par zinātkāro zēnu Dullo Dauku autors rakstnieks Sudrabu Edžus, viņš mācījies Aderkašu draudzes skolā – Taurupes teritorijā. J. Stafeckis aizvien ķircinot kaimiņos esošā Meņģeles pagasta pārvaldes vadītāju Ievu Jermacāni: "Sudrabu Edžus dzimis Meņģelē, bet kā personība veidojies Taurupes baznīcas skolā, arī ozols, kurā viņš kāpa, lai redzētu apvārsni, un akmens, uz kura sēdēja, atrodas Taurupes teritorijā." I. Jermacāne saka: "Tāpēc rakstnieka vēsturiskās vietas ir mūsu kopējs kultūrvēsturiskais mantojums."
Uz Taurupes un Meņģeles pagastu robežas Ogres senkrastā atrodas rakstnieka bērnības mājas Zvaniņi, ozolu un bērzu birzī Dullā Daukas takā ir arī īpaši akmeņi, ko savulaik saveduši Taurupes saimniecības vīri, viens no akmeņiem ar uzrakstu Dullais Dauka. "Uz pārējiem akmeņiem ir apkārtējo māju nosaukumi – ja tolaik gribēja likvidēt viensētas, tad lai vismaz saglabājas šo māju nosaukumi. Mūsdienās lielākā daļa māju tomēr ir saglabājušās," paskaidro J. Stafeckis. Savukārt I. Jermacāne stāsta, ka Ogres ielejas Dullā Daukas taka pašlaik jau kļuvusi populāra, pie skatu torņa bieži var sastapt ceļotājus, bet J. Stafeckis atzīst: "Acīmredzot Eiropu jau esam apskatījuši un secinājuši, ka arī Latvijā vēl ir daudz vietu, ko atklāt. Izbūvējot skatu torni un atjaunojot Dullā Daukas birzi, esam apliecinājuši savu cieņu mūsu dižgariem." I. Jermacāne pauž gandarījumu par paveikto: "Iecere tika īstenota, pierādot, ka sapņot vajag, jo sapņi tiešām var piepildīties."
Lai ir, ko parādīt
"Cilvēku skaita ziņā lauki paliek arvien tukšāki, un acīmredzot šo procesu mēs neiespaidosim. Ja Taurupē ir aptuveni 5000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tad perspektīvā šo zemi apsaimniekos seši septiņi saimnieki, pie kuriem saimniecībā strādājošie būs četri pieci, ne vairāk. Labi apmaksātas darbavietas būs pilsētā, ne laukos – uz to varam necerēt. Daudziem būs jādodas peļņā uz pilsētu, bet mēs gribam radīt apstākļus, lai vismaz tiem, kuri strādā pilsētā, šeit būtu interesanti atgriezties, pavadīt laiku un paaicināt arī savus draugus kaut vai atvaļinājumā. Lai ir, ko parādīt," uzsver J. Stafeckis.
Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs uzskaita pēdējā laikā paveikto, piemēram, pie Plaužu ezera izveidota labiekārtota pludmale. "Zeme tur pieder privātīpašniekam, un mēs jau pirms vairākiem gadiem iznomājām hektāru zemes pie paša ezera, piesaistījām Eiropas Savienības līdzekļus un izveidojām kārtīgu pludmali, savukārt privātīpašnieks, piesaistot līdzekļus, uztaisīja laivu māju, kur apmeklētāji var iznomāt laivas, SUP dēļus, katamarānus, bet ugunskura vietas un atpūtas zonu var izmantot, tāpat arī makšķerēt par velti. Tas ir paraugs, kā pašvaldība var sadarboties ar privātpersonām. Nomājam zemi par salīdzinoši nelielu naudu, bet pietiekamu, lai privātīpašnieks varētu samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tā piesaistām Taurupei cilvēkus un uzņēmējiem dodam iespēju attīstīt biznesu," sadarbības modeli atklāj J. Stafeckis un uzskaita citus pagastā atjaunotos objektus, piemēram, estrādi, stadionu, bērnu rotaļu laukumu, bet vecajā brīva plānojuma muižas parkā, kas izveidots XIX gadsimta vidū un joprojām saglabājis vecos kokus un aleju, – skolu. Skolas ēka ir vietējās nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis. Līdz 2020. gadam tiks atjaunota savulaik nodegušā novadpētniecības muzeja ēka – ar mērķi tur veidot arī interaktīvu informatīvo centru tūristiem un dabas draugiem.
"Rīga no Taurupes ir 80 kilometru attālumā, ceļš salīdzinoši ir labs, un tām jaunajām ģimenēm, kas varbūt izvēlēsies vietu ģimenes mājas būvniecībai, tā varētu būt laba iespēja izvēlēties ainaviski skaistu vietu Ogres ielejā. Šādi varbūt panāksim arī viensētu saglabāšanu," uzsver J. Stafeckis.
I. Jermacāne cer, ka arī Meņģeles pagastā cilvēki būs aizvien ieinteresētāki atgriezties, uzturēties, pavadīt brīvo laiku, ņemot vērā to, ka aizvien vairāk darba ņēmēji var izmantot iespēju strādāt attālināti un tas paver ceļu uz dzīvesvietas iekārtošanu dabas ziņā daudzveidīgās, ainaviski pievilcīgās, pieejamās un labi saglabātās teritorijās. "Prieks, ka nupat mūsu pagastā cilvēki iegādājušies trīs īpašumus – jauni cilvēki ar maziem bērniem –, jo viņi tieši grib savus bērnus sūtīt mācīties mazās skolās, dzīvot tīrā vidē," stāsta I. Jermacāne. Abu pašvaldību vadītāji uzsver: "Mūsu mērķis ir iespējami vairāk saglabāt šo dabisko vidi."
Laivotājiem un velotūristiem
Arī šogad Ogres novada pašvaldība ir piesaistījusi investīcijas, lai attīstītu Ogres upes ieleju. Projekta Dabas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un aizsardzības pasākumi īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā Ogres ieleja īstenošanai LVAF ir piešķīris 86 243 eiro. Turpinot realizēt projektu, pār Ogres upi šogad tiks izbūvēts trošu tilts, kas savienos Meņģeles un Mazozolu pagastu. Meņģeles pagasta teritorijā tiks izbūvēta skatu platforma, savukārt Mazozolu pagasta teritorijā – pievedceļš tiltam un automašīnu stāvlaukums.
Arī velobraucējiem paveras jauni maršruti. Sadarbībā ar Stopiņu, Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Ķeguma, Lielvārdes un Ērgļu novadu jau ir izveidots velomaršruts Nr. 12, kas aizvijas 190 km garumā, no tiem 100 km var mērot Ogres novada teritorijā. Velomaršrutā izvietotas informatīvas norādes uz tūrisma un dabas objektiem, dižkokiem. Projekta Lejasdaugavas novadu iedzīvotāju iesaiste velo un ūdenstūrisma maršrutu par godu Latvijas simtgadei izstrādē, kā arī vides izglītošanā Ogres novada pašvaldībai LVAF piešķīris finansējumu 47 339 eiro.
J. Stafeckis un I. Jermacāne novērojuši – cilvēku attieksme pret dabas vērtībām un vidi ir mainījusies: «Pašvaldības par saviem līdzekļiem atpūtas vietās uztur kārtību, tīrību – pļaujam zālīti, reizi nedēļā savācam atkritumus. Kādreiz atpūtas vietas regulāri tika piedrazotais vai demolētas. Pēdējā laikā nekas tāds nav noticis. Sabiedrībā attieksme mainījusies, redzam, ka dabas taku apmeklē daudz jaunu cilvēku un tieši jaunajai paaudzei interese par dabas vērtībām ir.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir jāprot atrast līdzsvaru starp sabiedrības un privātīpašnieka interesēm. Arī Dullā Daukas birzī, kas ir īpaši aizsargājama teritorija, no privātīpašniekiem šo zemi nomājam. Mudinām īpašniekus arī pašiem gūt kaut nelielus papildu ienākumus, kaut vai tūristiem piedāvājot ogas, ābolus. Vietējie iedzīvotāji ir gatavi padarīt savas teritorijas pieejamas tūristiem, tikai viņi jāpārliecina, ka tas ir ieguvums. Ja valsts vēl palielinātu kompensācijas, tad tas izdotos ar uzviju."
Dabas parks Ogres ieleja
- Aizsardzības kategorija: dabas parks, kurā ietilpst dabas liegums Vērenes gobu un vīksnu audze, Natura 2000 teritorija
- Ietilpst: Ērgļu, Sausnējas, Mazozolu, Taurupes, Meņģeles, Madlienas, Ogresgala, Krapes, Lēdmanes, Rembates pagasts
- Platība: 7516 ha
- Dibināšanas gads: 2004.
Dabas vērtības: Ogres ieleja kopumā ir starp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgākajām neregulētu upju ielejām Latvijā biotopu dažādības un savdabības dēļ. Konstatēti 11 Eiropas Savienības Biotopu direktīvas biotopi, kā arī vienlaikus 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Viena no nedaudzajām vietām, kur sastopamas Latvijā ļoti retās parkveida pļavas un jaukti ozolu, gobu, ošu meži upju krastos, upju straujteces. Savukārt dabas liegums 1977. gadā izveidots reti sastopamo gobu un vīksnu audžu un Ogres upes vecupju aizsardzībai un saglabāšanai.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.