Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Starp klimatu un ekonomiku liekama vienādības zīme

Klimata pārmaiņu problēma pašlaik ir aktualizēta visas pasaules līmenī, un ir skaidrs, ka arī Latvijas nākotnes ekonomikai jābalstās uz klimatam draudzīgiem principiem, rodot iespējas un veidus, kā mudināt sabiedrību rūpēties par vidi un domāt ilgtspējīgi.

Taču klimats vispirms jau atkarīgs no saimnieciskām prasmēm nepiesārņot vidi, kurā dzīvojam. Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar biedrību Zaļā brīvība šovasar sākusi īstenot ambiciozu plānu, sākot iniciatīvu Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem. Cēsis ir pirmā Latvijas pilsēta, kas šīs iniciatīvas ietvaros apņemas ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus, sākot ar mazām pārmaiņām – samazināt resursu patēriņu, izmantot atkārtoti produktus un izejvielas, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai izmantot tos citos veidos. Turklāt veicināt pārmaiņas ne tikai iedzīvotāju līmenī, bet arī iesaistot pašvaldību un uzņēmumus.
 

Jāsāk ar mazām lietām

"Tas bija loģisks lēmums, kas pat nebija apspriežams un nāca dabiski," iesaisti iniciatīvā Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem pamato Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis un turpina: "Atrodamies Gaujas Nacionālā parka teritorijā un īstenojam atvērtu, mūsdienīgu pārvaldības politiku. Klimats ir viens no aktuālajiem šodienas tematiem, un to mēs nevaram ignorēt – klimata pārmaiņas un šo pārmaiņu sekas vairs nav nekas tāls, ar to pilsēta saskaras arī savā ikdienas saimniecībā. Piemēram, pie mums senāk agri iestājās auksts rudens, bet tagad ir silts rudens. Ir virkne jautājumu, kā organizēt apkures jautājumus šādā klimata nekonsekvencē. Klimata pārmaiņas iespaido mūs ikdienā, ietekmē arī finanses un cilvēku veselību. Jau tagad nacionālajā līmenī šī ietekme mērāma vairākos desmitos miljonu eiro. Būtībā starp klimatu un ekonomiku liekama vienādības zīme. To izjūtam arvien spēcīgāk."

Pašvaldībā norāda – iniciatīvu ieviest mudinājusi arī pārliecība, ka Cēsu iedzīvotāji ideju atbalstīs, turklāt šajā pilsētā ļoti aktīvi darbojas bezatkritumu dzīvesveida kustība Zero Waste. Arī uzņēmēji bijuši gatavi meklēt iespējas, kā darboties videi draudzīgi, klientam ērti un ekonomiski izdevīgi. Pašvaldībai pievienojās vietējās organizācijas – Draugiem Group, Ruckas mākslas rezidenču centrs, kafejnīca Solo, Vides risinājumu institūts un pirmais bezatkritumu veikals Cēsīs Ieber.lv. "Kopš iniciatīvas sākšanas pagājis nepilns pusgads, bet patīkams pārsteigums ir tas, ka tai radusies pozitīva inerce. Lielās aktivitātes ir beigušās, bet idejai un paustajiem centieniem pievienojušies jauni uzņēmumi, piemēram, suši restorāns ar akciju, kur klienti var nākt ar savu iepakojumu un saņemt atlaidi," stāsta Egliņš-Eglītis. Pašvaldības pārstāvis gan uzsver: "Es iestājos pret radikalizāciju. Norādīt, ka lielveikals tagad ir slikts, būtu radikāli. Mums ir jāparāda ceļš, veids un iespējas darīt citādi, piemēram, sakrāt burciņas un doties iepirkties beziepakojuma veikalā. Sīpolus nopirkt bez maisiņa. Šīs ir mazās lietas, kas veido lielo vilni."

Egliņš-Eglītis min arī citus piemērus: tiekoties ar izglītības iestāžu pārstāvjiem, pārrunājuši elektroenerģijas taupīšanas iespējas, analizējuši to, kāds ir šī resursa patēriņš brīvdienās skolās. "Var atslēgt, piemēram, dzeramā ūdens aparātu un ieekonomēt četrus kilovatus elektrības. Kopumā šādi tiek ieekonomētas lai arī nelielas, tomēr nozīmīgas naudas summas. Reizēm šķiet, ka pārmaiņu labā ir nepieciešams izdarīt kaut ko lielu, tomēr ir jāsāk ar mazām lietām. Dažkārt saka – klimats, klimata pārmaiņas un bezatkritumu dzīvesveids, tā tāda modes lieta. Bet kas ir slikts labā modē? Ir jāizmanto, ka tas ir modē, un šī mode jāiepotē tik dziļi, ka vairs nevar izravēt," uzskata Egliņš-Eglītis.

Domes pārstāvis atklāj arī savus paņēmienus, kā seko šai modei, – darbā atteikušies no mazajiem piena iepakojumiem, kabinetā ūdens tiek pildīts karafē, iepirkumiem ir divi auduma maisiņi, Atim mājās nav ledusskapja. "Tas ļauj ietaupīt uz pārtikas atkritumu rēķina. Nopirkt tikai tik daudz, cik vajadzīgs, – patiesībā tas ir grūti," viņš atzīst. Taču, kā pats saka, – bezatkritumu dzīvesveids nav nekas jauns! Mūsu vecāki un vecvecāki tā – bez ledusskapja – ir dzīvojuši vēl samērā nesenā pagātnē, un daudzi laukos tā dzīvo joprojām.


Ieber un atnes burciņu

Iniciatīvā iesaistījušies arī pilsētas jaunieši. Cēsu Jauniešu mājas pārstāve Dita Gruntmane atzīst: "Ikdienā domāju līdzi tam, lai dzīvotu pēc iespējas dabai draudzīgāk. Daudzi jaunieši tomēr neapzinās, cik akūta ir situācija ar klimata pārmaiņu radītajām sekām un ka ir jāuzņemas atbildība par savu rīcību. Man patīk baudīt ziemas priekus ar snovborda dēli, bet ir jūtami, ka šo iespēju periods ziemā sarūk, bet vasarā – it īpaši no vecākas paaudzes cilvēkiem – arvien biežāk nākas dzirdēt sūdzības par karstuma nepanesību. Tas rada diskomfortu."

Taujāta, vai vecvecāki izprot un atbalsta jauniešu iniciatīvas, Dita atklāj savu pieredzi: "Ir lietas, kas ir pašsaprotamas arī vecākajai paaudzei, piemēram, neņemt veikalā lieku iepakojumu, taču ir arī lietas, ko esmu izvēlējusies ieviest savā dzīves standartā, bet ko vecvecāki nesaprot. Piemēram, es jau vairākus gadus esmu veģetāriete, pie tā nokļuvu nejauši, bet no tā izrietēja vēlme piedomāt, kā dzīvoju un kā rīkojos. Izglītojot sevi šajā jomā, sāku raudzīties plašāk. Un es uzdodu sev jautājumu – vai esmu pietiekami izskaidrojusi tās izvēles, kuras es pati atzīstu par vēlamām, saviem vecākās paaudzes radiniekiem un vēl arī citiem cilvēkiem."

Secinājums viens – ja ir interese par videi draudzīgu dzīvesveidu, to var īstenot visdažādākā vecuma cilvēki.

Arī Jauniešu mājā notiek dažādas iniciatīvas, piemēram, fonds Viegli realizē projektu, kura ietvaros Kartupeļu lauka radio tiek veidots raidījums Zaļā grebene, lai veicinātu izpratni par vides jautājumiem un katra indivīda lomu kopsakarībās, kas veido pasauli, tāpat arī izskan aicinājums meklēt katra cilvēka ikdienā praktizējamus risinājumus.

Viens no bezatkritumu dzīvesveida bāzes modeļiem ir sākt ar iepirkšanos, un, kā liecina Cēsu beziepakojuma veikala Ieber.lv augošā popularitāte, par paradumu maiņu domā arvien vairāk cilvēku. Iegriezties Ieber.lv ir patīkami arī tādā ziņā, ka šeit var iegādāties alternatīvus produktus ļoti daudzām sadzīviskām, ne tikai kulinārām vajadzībām. Veikalā nopērkami mitrumnecaurlaidīgi auduma paladziņi zīdaiņiem, kabatlakatiņi, no koka darinātas zobu birstes, vara diega švammes, cietais šampūns, zobu tīrīšanas pulveris un pat bioloģiski noārdāmie maisiņi, ko izmantot pastaigās ar suņiem.

"Sortiments strauji aug un paplašinās. Uzsveru, ka mūsu klienti ir mūsu vēstneši, viņi arī pastāsta, ko vēlētos, piemēram, sierāboliņa vai mārdadža sēklas. Piefiksējam vēlmes un ar sadarbības partneriem meklējam iespējas tās izvietot veikala plauktos. Plašs ir garšvielu plaukts ar dažādām sēkliņām un ar produktiem veģetāriešiem," stāsta veikala Ieber.lv vēstnese Agnese Gaidelione un turpina: "Pie mums nāk arī skolēni un studenti ekskursijās un interesējas, kādas ir specifiskās beziepakojuma uzņēmējdarbības nianses. Priecē, ka tieši jaunieši ir tie, kuri gados vecākos cilvēkus iepazīstina ar videi draudzīgo sortimentu. Vecāka gadagājuma dāmām iecienīts ir Ceilonas kanēlis, ko ber pie kafijas, kā arī kardamona sēkliņas." Veikala apmeklētāji tiek aicināti atnest burciņas, ja tādas mājā ir liekas. "Kas citiem lieks, mums ir prieks," pasmaida Agnese. Veikaliņš sadarbojas arī ar Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu, aicinot jauniešus iesaistīties veikala darbībā ar savu redzējumu, izstrādāt jaunas letes un velosipēdu novietni pie veikala gan kā praktisku objektu, gan vides simbolu. "Arī tā veicinām iniciatīvas Tīri. Labi iedzīvināšanu, jo ar riteni Cēsīs ir ļoti labi pārvietoties," uzsver Gaidelione.
 

Pateicīga zaļajam dzīvesveidam

Cēsīs atkritumu apsaimniekošanu veic SIA ZAAO, kas sniedz pakalpojumus daudzviet Vidzemē. "Ar atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas sistēmu esam apmierināti. Patiesībā Cēsīs atkritumu šķirošana vairs nav apspriežams jautājums – cilvēki šķiro. Vēl ir risināms jautājums par bioloģisko atkritumu šķirošanu nākotnē," stāsta Egliņš-Eglītis. Mājsaimniecībām apsaimniekotājs piedāvā privātos atkritumu šķirošanas konteinerus, ko izved bez maksas. Tiesa, šādu pakalpojumu pašlaik izmanto tikai 26% mājsaimniecību. "Tas ir maz, bet Cēsīs ir divi ekolaukumi, kurus daudzi iedzīvotāji izmanto. Izskatīsim arī jautājumus par nepārstrādājamo atkritumu ierobežošanu vismaz pašvaldības organizētajos pasākumos. Vēl Cēsu svētkos, lielajos pasākumos plānojam praktizēt glāžu depozīta sistēmu, ko izmēģinājām festivālā Lampa. Tā ir vairākkārt lietojama glāze, ko depozītā var saņemt par dažiem eiro un izmantot visa pasākuma laikā," teic Cēsu pārstāvis.

Lai sabiedrību izglītotu jautājumos par klimata pārmaiņu ierobežošanu, tuvākajos gados Cīrulīšos pie Cēsīm paredzēts būvēt Nākotnes tehnoloģiju izziņas centru kā enerģētiski pašpietiekamu māju, finansējumu iegūstot no emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta. "Tas ir viens no lielākajiem pašvaldības projektiem, kur tiks izmantoti moderni risinājumi enerģētiski pašpietiekamas mājas būvniecībā un ekspluatācijā," norāda Egliņš-Eglītis. Tāpat pašvaldība iesaistījusies tādu jautājumu risināšanā, kas palīdzētu ieviest modernu nākotnes siltumapgādes tehnoloģiju tā saucamajā neredzīgo kvartālā ar bijušo ražošanas korpusu un dzīvojamām mājām. "Tie ir infrastruktūras jautājumi, pie kuriem strādājam. Esam runājuši ar mūsu siltumapgādes uzņēmumu par to, kā uzlabot energoefektivitāti. Katrai rīcībai ir monetāra vērtība, un mēs gribam, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu izlietota efektīvi," uzsver Egliņš-Eglītis.

Cēsīs apmeklējam arī Notikumu, procesu un mākslas telpu Mala un tās kafejnīcu, kas atrodas vecajā Cēsu alus brūzī. Viens no Malas kuratoriem Didzis Staris, mūs sagaidot, ar smaidu saka: "Mēs te dzīvojam mazā burbulī, bet šis burbulis ir skaists." Jaunieši cenšas šeit uzturēt savu komūnu, kurā, kā saka Didzis, "ir augsti morāles un ētikas principi." Vai klimats ietilpst šajos principos? "Protams! Taču primārais ir nevis atkritumi, bet resursi, kas tiek saistīti ar radītajiem atkritumiem un pārstrādāti. Caur mākslas un kultūras prizmu cenšamies pievērst uzmanību arī vides jautājumiem. Tie ir mazie sīkumi, ko varam darīt. Mums te ir šķirojamie konteineri, bet pie savām mājām ir komposta kastes, uz turieni vedam no kafejnīcas ēdiena pārpalikumiem radušos atkritumus. Uzzinājām, ka Cēsīs ir uzņēmums, kuram varam aizvest kartona kastes. Un vēl mazie sīkumi – ja kafejnīcā ir kompānija, kurā katrs grib dzert atdzesētu alu, ledusskapi neveram katrreiz, bet aukstu alu visi pasūta vienā reizē. Un katrs, kurš nāk ar savu krūzīti, šeit var dabūt atlaidi," stāsta Didzis un spriež, cik resursu tiek patērēts, lai dzertu ar metāla salmiņu. "Vai tu neproti dzert no glāzes? Bet varbūt ar ģimeni jāaiziet līdz ezeram un pašiem jāuztaisa sev niedru salmiņi? Ir pašiem jāsaprot, kā varam neradīt atkritumus. Vai vienmēr ir vajadzīga jauna mašīna, jaunas kurpes, jauns grābeklis? Mums nevajag piecus cilvēkus, kuri dzīvo ekoloģiski, mums vajag astoņus miljonus, kuri nelieto plastmasas maisiņus un pasauli nepiemēslo," uzskata Didzis Staris.

Ar iniciatīvu Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem Cēsu pilsēta ir sākusi eksperimentu pati ar sevi un savu kopienu. Vai izdosies atstāt paliekošas pēdas un vai tam būs turpinājums – viss atkarīgs no pašiem, atzīst pašvaldībā. "Cēsis ir ļoti pateicīga pilsēta zaļajam dzīvesveidam. Esam apzinājuši savas labās lietas. Tās jau notiek un notiks," uzsver Agnese Gaidelione.

Pašlaik šeit tiek strādāts pie Gaujas teritorijas attīstības plāna. Nupat pilsētā norisinājās arī klimata hakatons, kura laikā 24 stundās dalībnieki meklēja risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai, domājot tieši par tūrisma jomu Cēsīs.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.​

Top komentāri

Emigrants
E
Lol, redz, kaa maigi tiek iebarots dabas piesaarnjojums kopaa ar klimatu. Naakamais solis - CO2 pieliidzinaat dabas piesaarnjojumam un gatavs. Gatavojieties nodokliishiem.
>:-)
&
Rēgs klīst pa Eiropu ― aptaurēta zaļplānprātīguma rēgs.
>:-)
&
"Zaļums" = Plānprātīgums :(
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena