Āboltiņa: Itālijas ekonomikas stāvoklis svarīgs ne tikai divpusējās attiecībās

Skaidrojot sava darba prioritātes, Āboltiņa minēja, ka galvenais fokuss šobrīd ir uz drošības jautājumiem, kā arī saistībā ar Itālijas pozīciju par nākamā gada ES budžetu. "Drošība ir ES vienotības saglabāšanas stāsts. Lai gan itāļi ar šī brīža valdību nereti mēģina nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem, kas mēdz būt pretrunā, Itālija ir un paliek ES dibinātājvalsts. Viņi ļoti labi apzinās savu atbildību par ES nākotni, un pēc "Brexit" viņi būs viena no lielākajām ES ekonomikām," uzsvēra vēstniece.

Pēc Āboltiņas domām, kopumā itāļi ir eiropieši visdziļākajā būtībā, un, pat ja Itālijas politikā kādreiz tiek izmantots sauklis - "ja kāds ir vainīgs, tad tā ir ES", tomēr savā būtībā itāļi vienmēr ir bijuši un paliks eiropieši. Viņa ir pārliecināta, ka versija par to, ka Itālija varētu no ES izstāties, šobrīd nav aktuāls.

Vēstniece norādīja, ka pašreizējā Itālijas valdība "nav viegla", jo savstarpēji ir diezgan neviendabīga. Daudzi no partiju "Līga" un "Pieczvaigžņu kustība" uzstādījumiem ir diezgan pretrunīgi un tie kritizē visu līdz šim izdarīto, piemēram, tiek kritizēta migrācija, teica Āboltiņa, piebilstot, ka ES dalībvalstīm kopīgi ir jāmeklē risinājumi migrācijas cēloņiem un tas ir tas, ko ES šobrīd dara kopā ar Āfrikas valstīm.

"Šogad bijušas divas prezidenta vizītes Latvijā un solidaritāte migrācijas jautājumos ir uzsvērta visaugstākajā līmenī, jo arī mums ir ES ārējā robeža. Mēs esam atbalstoši itāļiem un norādām, ka cilvēki, kas nelegāli iekļūst ES pāri dienvidu vai austrumu robežām, apdraud ES kopumā un tas jārisina. Ja vēlamies, lai kāds sadzird Latvijas problēmas, mums jāsadzird arī problēmas Vidusjūrā," uzsvēra vēstniece.

Diplomāte arī vērsa uzmanību, ka itāļi ir arī daudz aktīvāki nekā latvieši, proti, viņi iziet ielās un protestē par dažādām lietām, piemēram, par korupciju. "Sabrukušā Dženovas tilta sakarā, kas ir līdzīgs stāsts mūsu Zolitūdes traģēdijai, Itālijas publiskajā telpā šobrīd dominē tas, lai pēc iespējas ātrāk novērstu postu un cilvēkiem, kas cietuši, būtu mājoklis. Tas dominē pretēji tam, ko mēs varbūt varam novērot Latvijā, jo šeit ir svarīgi, kuru par to notiesās," sacīja Āboltiņa.

Komentējot atgriešanos ārlietu dienestā, vēstniece skaidroja, ka atgriezusies ļoti profesionālā, daudz augušā kolektīvā. Tāpat Āboltiņa uzsvēra, ka viņas kolēģu pieredze, kā arī viņas politikā iegūtā pieredze palīdzot saprast procesus Itālijā un pasaulē kopumā.

Jau vēstīts, ka Āboltiņa šī gada septembrī Romā iesniedza akreditācijas vēstuli Itālijas prezidentam Serdžo Matarellam, kļūstot par Latvijas vēstnieci Itālijā.

Stājoties Latvijas vēstnieces amatā Itālijā, Āboltiņa iepriekš norādīja, ka galvenais uzdevums būs veicināt abu valstu attiecības, un tam viņa veltīšot visas savas zināšanas un pieredzi.