Baltinava nevēlas zaudēt neatkarību

Vai un kā jūs izjutāt ārkārtas stāvokļa ieviestos ierobežojumus?

Protams, arī te ievērojām visus noteikumus. Tomēr laukos ierobežojumus noteikti neizjutām tik ļoti kā pilsētās. Darbi tāpēc neapstājās, tika sēts un stādīts. Patiesībā visvairāk šī situācija skāra skolu, pedagogus un skolēnus, jo attālinātā mācīšanās tiešām bija liels izaicinājums visām iesaistītajām pusēm. Pašvaldība, kā varēja, atbalstīja – arī nogādājot visiem 114 skolēniem pārtikas pakas, nevis tikai noteiktām grupām. Tie, kas dzīvo centrā, paši nāca pēc tām, attālākiem vedām ar transportu klāt. Pakas mēnesim veidojām tā, kā ieteica skolas pavāres, iekļaujot komplektā graudu izstrādājumus, miltus, augļus, gaļas produktus, pievienojām arī kādu našķi. Protams, labākais risinājums būtu siltas pusdienas, taču laukos to nodrošināt būtu sarežģīti, jo īpaši tāpēc, ka skolā daļa bērnu ir no citiem novadiem. Domājām arī par naudas pārskaitījumu uz kontu un dāvanu kartēm, taču atkal – tā sauktajās riska ģimenēs tās varētu netikt izmantotas paredzētajam mērķim.

Vai šobrīd ir skaidrs, kas sagaida Baltinavas novadu pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), kas paredz to pievienot Balvu novadam?

Vispirms gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, būtu jāveido divu līmeņu pašvaldības: lielās reģionālās un mazās, kuras risina problēmas uz vietas. Piemēram, viens no modeļiem varētu būt tāds, kādu lielais Rēzeknes novads plāno, proti, veidot četru pagastu apvienības ar attīstības centru. Tādā gadījumā nepazūd pašvaldības jēga un būtība. Taču šim ierosinājumam nebija atbalss. Un tagad ir jautājums: cik liela ir varbūtība, ka pašvaldību vēlēšanās, kurās startēs pārstāvji no četriem novadiem (Viļakas, Rugāju, Baltinavas un Balvu), deputātu rindās iekļūs arī baltinavieši? Ja ne – cik liela būs iespēja ietekmēt novada vadības lēmumus attiecībā uz mūsu novadu? Ne velti Saeimas deputāts Andris Kazinovskis, kurš arī ir par divu līmeņu pašvaldību modeļa ieviešanu, redzēdams, ka negūst atbalstu šajā jautājumā, izstājās no Latvijas Konservatīvās partijas. Pašlaik tiešām valda neziņa, kas notiks pēc ATR un kas būs labāk nekā tagad. Iedzīvotāji vēlas zināt, kas mainīsies tieši no praktiskās puses, ja apvienos novadus. It kā jau saprotam, ka Baltinava ir mazs novads – tikai 1063 iedzīvotāji – un tas nevarēs pastāvēt tāds, kāds tas ir tagad. Tomēr tas nav arguments, lai mūsu viedoklī neieklausītos. Jo sadzirdēti mēs noteikti netikām. Vien radās aizvien lielāka pārliecība, ka viss jau ir izlemts. Tāda aizkulišu vienošanās, kurā mums vieta neatrodas.

Vai neizklāstījāt savu redzējumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (A/P)?

Kad visi četri novadi sanāca kopā Balvos, lai tiktos ar Juri Pūci, uzdevām tieši šo jautājumu – kas mums būs labāk nekā līdz šim. Jo visu laiku Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir gājusi ar saukli, ka viss būs labāk, ērtāk, pakalpojumi būs pieejamāki, daudzpusīgāki un to kvalitāte uzlabosies. Diemžēl atbildi nesaņēmām. Pēc tam rakstījām uz VARAM un arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam oficiālu vēstuli ar šo pašu jautājumu. Atbilde atnāca, taču ļoti vispārīga. Neatkāpāmies un rakstījām vēlreiz, šoreiz uzdodot ļoti konkrētus jautājumus par dažādām jomām. Laikam jau saprata, ka atbildēt būs grūti, tāpēc skaidrojums bija ļoti īss: viss atkarīgs no jaunveidojamās novada vadības.

Pēc principa – saprotiet, kā gribat…

Jā, tā tas tiešām izklausījās. Lielākā kļūda ir tā, ka VARAM neanalizē, kas notiek pagastu līmenī, bet tikai lielā reģiona līmenī. Nu tad ķērāmies vērsim pie ragiem un paši izanalizējām sev 14 būtiskākās jomas. To pamudināja darīt arī uzaicinājums ierasties Saeimas atbildīgajā komisijā, kur prezentējām savu viedokli. Uzsvērām, ka gandrīz visos aspektos (tikai divos nekas nemainīsies) pašvaldībā dzīve pasliktināsies, nevis uzlabosies.