Viņa atzina, ka pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselībā tika novērotas netipiskas darbības, ko konstatēja monitoringa sistēma, tomēr sistēma neesot uzlauzta.
Āboliņa sacīja, ka patlaban notiek aktīva iegūto datu analīze, ko veicot drošības iestādes. Konkrētas iestādes gan padomniece neatklāja.
Tiesa, otrdien pēcpusdienā ir traucēta e-veselības mājaslapas darbība - mājaslapa neatveras un parādās paziņojums, ka vietne nav sasniedzama.
Zvanot uz e-veselības atbalsta tālruni iedzīvotājiem, dzirdams automātiskajā atbildētājā ierunāts paziņojums: "Informējam, ka e-veselības sistēmā tiek veikti tehniski uzlabojumi, līdz ar to ir iespējami darbības pārtraukumi. Sistēmas darbību plānojam atjaunot tuvāko stundu laikā."
Tāpat otrdien pēcpusdienā nav sasniedzama arī Nacionālā veselības dienesta mājaslapa.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) otrdienas rītā Latvijas Radio paziņoja, ka 11.janvārī e-veselības sistēmai "tika izdarīti traucējumi" un tajā ielauzušies ļaundari. "Ne visiem patīk tas, ka e-veselība tiek ieviesta," runājot par ielaušanās iespējamajiem motīviem, sacīja politiķe un uzsvēra ielaušanās bīstamību, jo sistēma "nav tikai darba nespējas lapas un e-receptes", bet gan tur iespējams iegūt plašu informāciju par visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Barča vērtēja, ka "ielaušanās" e-veselības sistēmā notikusi gan tāpēc, ka bijis speciāli mērķēts uzbrukums, gan tāpēc, ka sistēmai ir būtiski drošības "caurumi". Deputāte neņēmās minēt, vai ielaušanos veikuši vietējie vai ārzemnieki.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) gan vēlāk Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma uzsvēra, ka informācija par iespējamo ielaušanos sistēmā nav apstiprinājusies. Premjers stāstīja, ka bija radušās aizdomas nevis par datu zādzību, bet par to, ka kāds vēlas traucēt sistēmas darbību.
Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska. E-veselības sistēmai pieslēgušās visas ģimenes ārstu prakses.
Vairākas Latvijas medicīnas iestādes, ģimenes ārsti un aptiekas gan norādījušas uz neskaitāmām problēmām sistēmas darbībā.
ko darīt hakerim
vēl
vēlreiz