Runājot par sarunu procesu, Dzintars teica, ka neesot kritizējis sarunu vedējus un negrasosties paust kritiku arī šobrīd. Vienlaikus viņš norādīja, ka sarunās par jauno koalīciju temps varētu būt straujāks.
Sarunu laikā esot jau pārrunātas dažādas tēmas, saprasts, par kādām tēmām ir vienoti uzskati. Nav domstarpību par to, ka bērnu, demogrāfiskas politika jāvirza kā būtiska prioritāte, viņš paskaidroja.
Tāpat Dzintars norāda, ka jau pašlaik būtu jārunā plašāk par iekšlietu, kultūras jomā strādājošo atalgojuma palielināšanu.
Vienlaikus viņš atzina, ka vēl ir dažas neskaidrības par Ministru kabineta reformu, kā tiks pārdalītas sfēras, jaunas ministrijas veidošanu.
Komentējot izskanējušās ziņas, ka viena no jaunās koalīcijas veidošanas sarunu dalībniecēm, partija "Progresīvie" ir saņēmusi atteikumu tikties no NA, Dzintars teica, ka tas gluži neatbilstot patiesībai.
Viņš skaidroja, ka ar "Progresīvajiem" varot runāt, vien tas jādara pēc jaunās valdības izveides. “Tas būtu maldinošs signāls mūsu vēlētājiem,” atbildot uz jautājumu, kāpēc NA pašlaik netiksies ar "Progresīvajiem", sacīja Dzintars.
Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.