Enerģētikas nozarē aizvien aktīvāk ienāk robotika, rūpnieciskajiem robotiem aizstājot cilvēkresursus īpaši bīstamāko darba uzdevumu veikšanā, tāpat arī uzdevumos, kur nepieciešama mehāniska precizitāte, ko cilvēka darbs nespēj nodrošināt. Piemēram, ASV roboti ar panākumiem jau tiek izmēģināti atomelektrostaciju labošanā un tehniskajā apkopē. Kā prognozē eksperti, aizvien plašāka automatizācija un robotu tehnoloģiju izmantošana palīdzēs nozares uzņēmējiem strādāt ātrāk, efektīvāk, taupot laiku un resursus.
Inese Dosē, PricewaterhouseCoopers vecākā konsultante un enerģētikas eksperte, konferences Enerģētika 2018 lektore uzsver: “Digitalizācija, robotika un citas mūsdienu tehnoloģijas ienāk arī mūsu platuma grādos, tiesa gan – ar nelielu laika nobīdi. Tomēr arī mēs uz šo tehnoloģiju plašākas izmantošanas fona sākam saskatīt pārmaiņas enerģētikas sektorā. Mums ir iespēja izvērtēt dažādu tehnoloģiju izmantošanas rezultātus citur un pārņemt labāko praksi, kur redzams reāls potenciāls biznesa uzlabošanā.”
Kā norāda Dosē, inovāciju adaptācija palīdzēs uzlabot Latvijas enerģētikas nozares uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā.
Latvijas tirgū jau ir pieejami enerģētikas tirgum izstrādāti tehnoloģiskie risinājumi, kas balstīti uz lielo datu apstrādi. Tie ļauj attālināti izdarīt secinājumus par energoresursu lietotāja sadzīves iekārtu patēriņu un ir daļa no enerģētikas automatizācijas procesiem, kas saistīti ar resursu taupīšanu, energoefektivitāti, drošuma uzlabošanu un laika ekonomiju.
Āris Žīgurs, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs: “Automatizācija ir cieši saistīta ar digitalizāciju, un analogās tehnoloģijas procesu vadībai mūsdienās praktiski vairs nepielieto. To vietā iesaistās digitāli risinājumi kurināmā uzskaitei, ģeneratoru vadībai, ražošanas plānošanai, klientu apkalpošanai un citur. Piemēram, Latvenergo hidroelektrostacijas, kas ir lielākās Baltijā un vienas no jaudīgākajām ES, tiek aprīkotas ar automatizētām novērošanas sistēmām, kas ļauj veikt nepārtrauktu būvju filtrācijas režīma monitoringu un uzraudzīt dambju drošu ekspluatāciju. Hidrotehnisko būvju monitoringā tiek novērtēts to tehniskais stāvoklis, noturība un drošums. Šāda datu vākšana ilgtermiņā ļauj izstrādāt un atklāt smalkas tendences un modelēt ražotņu vadības dažādus režīmus, kas jo sevišķi būtiski sekmīgam darbam dinamiskā elektroenerģijas tirgū. Uzskatāms digitalizācijas piemērs ir arī Elektrum pašapkalpošanās portāls. Tajā klienti nodot savu elektrības skaitītāju rādījumus, un sistēma kontrolē ievadīto rādījumu ticamību un brīdina par iespējamām kļūdām.”
Tāpat šobrīd Latvijā ir uzstādīti apmēram pusmiljons viedo skaitītāju, kuri rādījumus nosūta automātiski. Tādējādi elektrības uzskaite ir kļuvusi objektīvāka – informācijas nodošana vairs nav atkarīga no cilvēciskā faktora
Bet, lai veicinātu tehnoloģiju sekmēto, pārdomāto energoresursu pakalpojumu efektivitāti, patērētāja līdzdalību nevar izslēgt. Eiropā jau ir vērojama virzība, kurā patērētājiem ir jāiesaistās enerģijas tirgū, nosakot gan tirgus cenu, gan palīdzot balansēt tā darbību, izmantojot tā saucamo patēriņa fleksibilitāti. Tas nozīmē, ka patērētājs, aktīvi reaģējot uz tirgus situāciju, domā ne tikai par patēriņa samazināšanu, bet arī aktīvi izvērtē, kad energoresursus ir visizdevīgāk patērēt.
“Patēriņa fleksibilitāte viennozīmīgi ir elektroenerģijas tirgus nākotne, kas jau tuvāko pāris gadu laikā virzīs enerģijas tirgus attīstību arī Latvijā. Šāda pieeja ir būtiska arī enerģijas ražošanas attīstībai, jo ļauj vairāk izmantot atjaunojamos energoresursus un samazināt nepieciešamību pēc lielajām spēkstacijām un fosilajiem resursiem. Un pēc pirmajiem soļiem patēriņa fleksibilitātē, kas saistīti ar patēriņa aktīvu vadību, sekos izrāviens bateriju attīstībā, kas ļaus vēl vairāk iegūt no cenu svārstībām tirgū,” uzskata Jānis Bethers, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs.
Globālā un pašmāju enerģētikas tirgus tendences, kā arī nozares attīstība un nākotnes izaicinājumi ir tēmas, ko jau šo ceturtdien, 13. septembrī pārrunās vērienīgākajā nozares konferencē Enerģētika 2018. Tā notiks Rīgā, VEF Kvartāla Kamerzālē, Ieriķu ielā 5a no plkst. 9.00 līdz 16.00. Konferences dienas kārtībā tiks apspriestas arī aktuālākās enerģētikas cenu prognozes, Latvijas tautsaimniecības attīstība pēc gāzes tirgus atvēršanas un uzņēmumu efektīvas energopārvaldības pieredzes stāsti.
Plašāka informācija par konferences programmu un dalībnieku reģistrācija pieejama “Enerģētika 2018” interneta vietnē. Konferenci organizē Kapitāls networks sadarbībā ar Latvenergo un Lattelecom, Schneider Electric, Citadele banka, Augstsprieguma tīkls, Canon Business Center IB Serviss, ekonomikas žurnāla Kapitāls atbalstu.