"Jāatceras, ka dažādām programmām ir dažādi laika periodi, kuros mēs strādājam. Piemēram, Atveseļošanas fonda programma ir jau savā ieviešanas gala posmā, jo investīcijas ir jārealizē līdz nākamā gada vidum, savukārt struktūrfondu 2021.-2027.gada perioda resursi ir pieejami vēl līdz 2030.gadam," norādīja Eberhards.
Viņš sacīja, ka šobrīd ir pieņemti 98% no lēmumiem, kur tiks izmantotas Atveseļošanas fonda investīcijas. Tostarp ir pieņemti gandrīz 80% no Ministru kabineta noteikumiem, kas veido vairāk nekā 3,3 miljardus eiro. Projektu atlases arī ir gandrīz noslēgušās, klāt ir nācis apjoms par 890 miljoniem eiro, kas kopumā veido jau 62% no darbības programmas aktivitātēm par 2,6 miljardiem eiro. Noslēgto līgumu apmērs ir palielinājies par 950 miljoniem eiro - līdz 1,7 miljardiem eiro, kas ir aptuveni 40% no kopējā programmas apmēra.
"Redzams, ka pagājušā gada aicinājums paātrināt un pārskatīt prioritātes - kur nesanāk, tur neturpināt un novirzīt resursus lietām, kas ir akūtāk vajadzīgas, - ir nostrādājis," secināja Eberhards.
Viņš gan arī atzina, ka joprojām ir atsevišķi piemēri, kuros ir vēl jānoslēdz līgumi ar finansējuma saņēmējiem vai ieviešanas stadijā ir jāveic tālākas darbības, lai ES fonda resurss tiktu izmantots. Viens šāds piemērs ir Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, kur ar projekta virzību ir jānonāk līdz "suņa astes pārkāpšanai". Tāpat ir vēl projekti Ekonomikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbildības jomās, kuros vēl ir jāveic darbi.
Eberhards uzsvēra, ka FM ir aicinājusi visus finansējuma saņēmējus gadījumā, ja to vai citu iemeslu dēļ redz, ka ar ES fondu projektiem kaut kas nesanāk vai kaut kas ir mainījies, iespējami ātri nākt pie FM un kopīgi rast risinājumu. Kā piemēru viņš minēja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu, kuras 90 miljonu eiro būvniecības projektam nepieteicās būvnieki.
"Kopā ar Veselības ministriju, slimnīcu un citiem nozares spēlētājiem nonācām pie risinājuma, kā, mainot finansējuma avotus un mainot dažādos saskaitāmos, maksimāli saglabātos kopējā summa, attiecīgi mainot dažādas projekta realizācijas fāzes, nonākt pie risinājuma. Tādēļ mēs aicinām finansējuma saņēmējus, nozaru ministrijas iespējami ātri runāt par risku pārvaldību, aktīviem soļiem un risināt problēmas, nevis gaidīt to brīdi, kad nesanāk," sacīja Eberhards.
Viņš arī atgādināja, ka Atveseļošanas fonds ir ļoti specifisks ar to, ka ar tā palīdzību ir jāīsteno arī reformas un līdz šim Latvijai tas ir izdevies.
Savukārt, komentējot kritiku par to, ka ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu īstenošana Latvija ir sākta ļoti lēni, Eberhards uzsvēra, ka šie fondi savā darbības periodā pārklājas ar Atveseļošanas fondu un tādēļ ir jādomā, lai ES līdzekļu pieejamība līdzsvarotos.
"Uz daudziem procesiem mēs varam skatīties gan no pustukšas, gan puspilnas glāzes pozīcijām. Ja skatāmies uz ES fondu darbības programmu 2021.-2027.gadam, tad jāsaprot, ka šī programma šobrīd ir paralēla ar Atveseļošanas fonda aktivitātēm. Savukārt, ja skatāmies uz kopējo finanšu pienesumu, tad "īsākais" Atveseļošanas fonds dod lielāko bāzes līmeni pašlaik, bet pārējo ES fondu finansējums tad attiecīgi būs loģisks turpinājums, kad Atveseļošanas fonds beigs darboties. Līdz ar to mēs aicinātu uz šiem resursiem neskatīties atsevišķi, bet kontekstā vienam ar otru," norādīja Eberhards.
ES Atveseļošanas fondā no 2021. līdz 2026.gada augustam Latvijai ir pieejami 1,97 miljardi eiro, ES fondu programmā no 2021. līdz 2027.gadam - 4,25 miljardi eiro.