Vai nav nomācoši, ka skolas gada sākumā kārtējo reizi jādzird: valstij nav naudas un skolotāju algu celšana, ļoti iespējams, nenotiks tā, kā bija paredzēts?
Tas pat ir nožēlojami, ka atkal nākas klausīties politiķu sūkstīšanos, ka naudas trūkst, un nav zināms, kam tā tiks un kādas ir prioritātes. Jaunais mācību gads būtu jāsāk ar pozitīvām ziņām, jo to gaida gan skolotāji, gan bērni un vecāki. Ja valsts uzdod pesimistisku toni, kā skolu vadītāji spēj noturēt to uz pozitīvas nots?!
Man tomēr ir prieks, ka mūsu skolai ir viss, lai strādātu. Ir visi pedagogi, tātad varam pasniegt visus mācību priekšmetus. Diemžēl nevaru pateikt, cik katrs no viņiem saņems. Vienmēr tiek solīts: nu beidzot viss tiks sakārtots tā, ka jau pirms 1. septembra visi zinās savu darba samaksu, bet tie tā arī paliek tukši solījumi. Īstie skaitļi top redzami septembra beigās, un skolotājs visu mēnesi strādā, nezinot, cik saņems.
Ir pat izskanējušas bažas, ka maciņā iekritīs mazāk nekā iepriekš par to pašu darba apjomu.
Arī es esmu to dzirdējusi, bet, kamēr
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40