Kā aģentūrai LETA informēja JV, politiskais spēks pašlaik uzskata, ka vienīgā iespēja izvairīties no dziļas krīzes veselības aprūpes sistēmā, novēršot tās pārslodzi, apturēt inficēšanās apjoma līknes nekontrolētu augšupeju un mirstības pieaugumu no Covid-19 ir "nekavējoši pasākumi infekcijas izplatības ierobežošanai".
JV un partijas Vienotība valžu kopsēdē šodien vienbalsīgi lemts atbalstīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) jau iepriekš pausto pozīciju, ka Covid-19 straujās saslimstības ierobežošanai nav cita ceļa kā vien ieviest ļoti stingrus ikdienas ierobežojumus.
Vienotības valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens akcentēja, ka Covid-19 ārkārtīgi straujās izplatības dēļ veselības aprūpes sistēma pašlaik ir "kraha priekšvakarā". Viņaprāt, situāciju normalizēt iespējams tikai sabiedrībai pilnībā solidarizējoties un pēc būtības ievērojot epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktos ierobežojumus, tajā skaitā krasi samazinot ikdienas kontaktu apjomu.
Politisko spēku valdes ir vienprātīgas viedoklī, ka tuvākajām nedēļām jāievieš stingra mājsēde, kā arī jāuzdod Veselības ministrijai mājsēdes laikā visiem iespējamiem veidiem nodrošināt līdz šim nevakcinētās sabiedrības daļas potēšanos pret Covid-19, īpaši koncentrējoties uz cilvēkiem vecuma grupā pēc 50 gadiem.
Vienlaikus apzinoties, ka vakcinētie cilvēki, kuri godprātīgi ievērojuši drošas sadzīves nosacījumus, pašlaik ir nostādīti nevienlīdzīgā situācijā, partiju apvienības JV un Vienotības valžu diskusijā izteikts priekšlikums mājsēdei visiem Latvijas iedzīvotājiem noteikt laika ierobežojumu.
Ikdienas pakalpojumu pieejamībai vakcinētiem cilvēkiem jāatsākas iespējami ātrāk, jo neprognozējami izglītības sistēmas un ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi jau šobrīd ir atstājuši negatīvas sekas, tāpēc ilgstoši nebūtu pieļaujami.
Tāpat ieteikts apsvērt iespēju palielināt sodus par epidemioloģisko ierobežojumu neievērošanu vai ignorēšanu, vēl plašāk nodrošināt vakcinēšanās pieejamību visām iedzīvotāju grupām un nekavējoties rīkoties veselības aprūpes sistēmas kapacitātes uzlabošanai.
LETA jau ziņoja, ka saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā dienu no dienas sasniedz jaunus rekordus - pagājušajā nedēļā tika fiksēts lielākais vienā dienā atklāto Covid-19 gadījumu skaits, bet nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi kopš februāra pārsniedza 1000.
Strauji turpina kāpt arī saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs, kas nu jau ir pārsniedzis 1300 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība jau oktobra sākumā lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, vienlaikus nosakot vairākus ierobežojumus ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību, taču pasākumi ir izrādījušies nepietiekami.
Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Kariņš ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi. Kariņš norāda, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts. Sēdes laikā padome uzklausīs Veselības ministrijas ekspertus, lai spriestu par turpmāko rīcību.
Pavļuts svētdienas vakarā tviterī pavēstīja, ka ir ienākuši pirmie dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības uzvedību, kuri rāda, ka kontaktu samazinājums ir 5-10%, kas esot daudz mazāk, nekā tika plānots, ieviešot valstī ārkārtējo situāciju. Līdz ar to prognozes attiecībā uz Covid-19 krīzes attīstību esot sliktākas nekā pirms nedēļas. "Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu samazinājums," apgalvoja veselības ministrs.