Svarīgākais SAB darbības pārskats par 2023. gadu uzvēdīja neslēptu pesimismu – par spīti vienotībai Ukrainas militārajā atbalstīšanā un bezprecedenta sankcijām, Rietumiem nav izdevies atrast īsto atslēgu pret Krieviju – tās ekonomikai izdevies pārorientēties kara vajadzībām, konkrētas indikācijas iekšējām pārmaiņām nav saskatāmas. Tiešām viss rādās tik pesimistiski?
SAB ziņojums ir reālistisks, es teiktu. Un šeit ir viens "bet" – Putins ir lauzis social contract jeb sabiedrisko nolīgumu ar Krievijas sabiedrību, kurā, pārņemot prezidenta amatu, viņš noteica aptuveni tā: "Jūs, tauta un arī oligarhi, nejaucieties politikā, bet es jums nodrošināšu lēnu, bet tomēr pozitīvu labklājības attīstību katru gadu." Tas vairs nenotiek. Un tas, ka ekonomika ir tā pārgājusi uz kara ekonomiku un pilnīgi iespējams, ka pēc prezidenta vēlēšanām [15.–17. martā] varētu notikt nākamais atklātais mobilizācijas vilnis, – tas viss radīs lielu iekšējo spriedzi, un ne jau tautā vien. Jo tauta ir tā nospiesta, ka diez vai mēs varētu redzēt kaut kādu sacelšanos, un tas arī ir SAB ziņojumā minēts, bet viņi arī pareizi norāda, ka parādās arvien vairāk diskusiju Krievijas elitē par to, kāda būs situācija pēc Putina. Jo viņi labi saprot, ka Putina gājiens Ukrainā ir neiedomājama kļūda, no kuras viņam atpakaļceļa vairs nav, un tas ved uz problēmām vidējā un ilgtermiņā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 29. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00