Pēc korupcijas atklāšanas Terehovas robežpunktā un 29 muitas darbinieku aizturēšanas pirms dažām dienām jūs publiski izteicāties: ''Ir jāsāk ar to, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un muitas vadība atzīst, ka korupcija pastāv. Tikai apzinoties problēmas, tās iespējams atrisināt. Šis nav viens atsevišķs korupcijas gadījums, bet gan milzīga sistēmiska VID problēma.'' Vai tiešām VID un muitas vadība neredz, ka korupcijas problēma šajā sistēmā pastāv?
Es domāju, ka tā ir redzama visai sabiedrībai. Taču es nekad neesmu publiski redzējis, ka VID vai muitas vadītāji runātu par to, ka muitā ir problēmas. Jebkuras manas norādes VID vadībai uz problēmām muitā un lūgumi mainīt politiku, veikt rotācijas, kas izskauž korupciju, un citi priekšlikumi darba uzlabošanai vienmēr ir saskārušies ar ļoti lielu pretestību. Principā – noliegumu! Atcerieties, pagājušā gada nogalē bija lielas diskusijas par to, ka jāpublisko informācija par VID un muitas darbinieku sodiem – gan krimināla, gan administratīva rakstura. Tagad, atskatoties uz to laiku, ir skaidri saprotama šīs un citu prasību pamatotība. Ja VID būtu reaģējis uz pērnā gada novembra notikumiem – korupcijas atklāšanu Indras muitas kontroles punktā, fiktīvo preču pierakstu uziešanu utt. –, viss varbūt būtu pamainījies. Taču par šiem gadījumiem no VID puses nenāca itin nekāda publiska informācija, to visu mēģināja noklusēt. Un lielākais sods, kas sekoja, bija darbinieku rotācija uz citiem muitas punktiem. Iedomājieties, kāda problēma – jūs veicat pārkāpumus vienā muitas punktā, bet jūs pārceļ darbā uz citu, kur varat turpināt nodarboties ar to pašu. Milzu ''respekts'' pret jebkādu likumisku sistēmu un kārtību! Līdz ar to ir jāatzīst, ka korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''
Kurš tad atklāja Terehovas lietu?
Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!
Medijos ir izskanējis VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes viedoklis, ka Terehovas gadījuma atklāšana apliecinot tikai to, ka VID strādājot ļoti labi. Vai jūs tam piekristu? Kam tad īsti ir galvenie nopelni Terehovas grupas atklāšanā?
Terehovas gadījuma atklāšanā tiešām labi pastrādāja VID IDP, par kuru Jaunzemes kundze mani pusgadu mēģināja pārliecināt, ka tā ir jālikvidē vai jāpārceļ zem kādas citas institūcijas. Un, protams, liela nozīme bija arī pārvaldes sadarbībai ar KNAB. Bet nekādā gadījumā nevar teikt, ka tas bija VID vai Muitas pārvaldes vadības laba darba rezultāts.
Kontekstam atgādināšu tikai dažas lietas, kas VID tika slēptas no sabiedrības. Un varbūt tieši šīs slēpšanas un noklusēšanas dēļ muitas darbinieki atļaujas rīkoties, kā tiem ienāk prātā. Viens ir t. s. degvielas bunkerēšanas kriminālprocess, kurā bija iesaistīti arī muitnieki un kura ierosināšana arī ir VID IDP un KNAB veiksmīgas sadarbības rezultāts. Tad ir krimināllieta par vairāk nekā 100 fiktīvu muitas deklarāciju noformēšanu Terehovas muitas punktā. 100 viltotu muitas deklarāciju – tur momentā bija nepieciešama Muitas pārvaldes un VID izmeklēšana, bet nekas nenotika! Tad krimināllieta par fiktīvu alkohola muitas deklarāciju noformēšanu Grebņevas muitas punktā, kur atkal nebija nekādas reakcijas!
Es gribētu arī atgādināt notikumus pirms aptuveni pusgada ar VID darbinieku Māri Knoku, kurš ir augstas raudzes speciālists un eksperts valsts pārvaldē. Viņš cēla trauksmi par to, ka muitā netiek veikta pārkāpumu izmeklēšana, ja šie pārkāpumi attiecas uz augstām muitas amatpersonām. Šīs lietas tiek vienkārši kaut kur nobēdzinātas. Bet sodīti tiek tikai zemākā līmeņa muitas darbinieki. Pēc tam pats Knoks tika nekavējoties aizrotēts uz citu struktūrvienību.
Kuriozi, ka es pērn VID vadībai uzdevu ieviest rotāciju kā instrumentu darbinieku pilnveidei un korupcijas iespēju izskaušanai. Bet rezultātā tās tiek attiecinātas tikai uz zemākā līmeņa muitniekiem. Nodaļas vadītāju vai augstākā līmenī nekādas rotācijas nenotiek. Nav nekādas ieinteresētības kaut ko darīt. Un, es ceru, ka Terehovas gadījums ir tas kritiskais punkts, kas varētu beidzot mainīt VID vadītājas domāšanu un sapratni par to, kas notiek viņas saimniecībā.
Protams, VID darbā ir arī pozitīvas lietas. Piemēram, klientu apkalpošanas sektora veiksmīga darbība pandēmijas apstākļos, pēdējā laikā daudz labu atsauksmju no uzņēmējiem ir par atbalsta pasākumu organizēšanu. Beidzot ir izdevies VID vadību pārliecināt par vienota analītiskā dienesta izveidi. Ir sekmīgi organizēta jau pieminētās IDP reforma. Tur, kur pārmaiņas ir veiktas, tur sistēma veiksmīgi strādā. Bet ir virzieni – tā pati muitas darbība – kur tiek piekopta strausa politika, iebāžot galvu smiltīs un neliekoties ne par ko zinis.
Jūs pagājušajā nedēļā uzdevāt Finanšu ministrijas valsts sekretārei veikt neatkarīgu muitas iestādes procesu efektivitātes un resursu pieejamības izvērtējumu. Vai tāds ir iepriekš ticis veikts? Ko ar to vēlaties panākt?
Es esmu vairākkārt ar VID un muitas vadību pārrunājis jautājumu par efektivitātes auditu un jaunu procedūru veidošanu. Nevar būt tā, ka 30 gadus muitā ir viens un tas pats personāla apjoms un procedūras. Muitas informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai mēs piešķiram daudzus miljonus eiro gadā. Pērn vien tie bija vairāk nekā 21 miljons eiro. Privātajā biznesā IT sistēmās iegulda, lai mazinātu darbinieku skaitu vai optimizētu procesus. Muitā štata vietas nav mainījušās 30 gadu, neskatoties uz jaunāko tehnoloģiju ieviešanu. Tāpat vēl joprojām atsevišķos gadījumos muita pieprasa pievienot papīra formas dokumentus. Ir jautājums – vai tiešām ar tādu darbinieku skaitu un tādu finansējumu nevar strādāt efektīvāk? Diemžēl, aizbildinoties ar iestādes neatkarību, uz šiem jautājumiem netiek atbildēts. Un viennozīmīgi – ar ministrijas pārstāvjiem vai iekšējās izvērtēšanas sistēmas darbiniekiem te nepietiks. Ir nepieciešams ļoti nopietns Muitas pārvaldes darbības un finanšu audits, kam jāpiesaista ārēji eksperti, iespējams, pat starptautiski. Mums savulaik bija ļoti laba sadarbība ar Pasaules Banku, no kuras pirms trim četriem gadiem saņēmām precīzus ieteikumus, kā sistēmiski uzlabot VID darbu. Un tur, lai arī lēni un ar lielu pretestību, procesi mainās. Varbūt arī muitas gadījumā nāksies līdzīgi vērsties pie Pasaules Bankas vai OECD ekspertiem.
Vai ir bijuši mēģinājumi noteikt zaudējumus, kādus valsts budžetam kopumā nodara korupcija muitā, kontrabanda, fiktīvi darījumi?
Pētījumi rāda, ka gan akcīzes preču, gan citu preču kontrabanda Latvijā joprojām pastāv lielos apmēros. 2019. gadā, pēc dažādiem aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms joprojām bija 19,9% līdz pat 23,9% no iekšzemes kopprodukta. Bet precīzi par pēdējā laikā nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem es jums nevarēšu atbildēt. Viennozīmīgi tie joprojām ir ļoti lieli.
Taču mani kā politiķi un ministru vienlīdz satrauc valstij nodarītie morālie zaudējumi, kas lielā mērā ir saistīti ar uzņēmēju uzticību valsts pārvaldei. Tāda parādība kā joprojām ''caurā muita'' grauj gan uzticību valstij kopumā, gan konkrēti muitas sistēmai. Es jau minēju uzietās vairāk nekā 100 viltotās muitas deklarācijas vienā muitas punktā. Tas parāda sistēmas vērienu un nevar neatsaukties uz valsts reputāciju kopumā. Bet mēs noteikti arī jautājumam par nodarītajiem zaudējumiem ķersimies klāt, izveidosim metodoloģiju un mēģināsim tos aprēķināt.
Pats galvenais – es sagaidu ātru un drosmīgu VID ģenerāldirektores izvērtējumu par muitas vadības atbildību. Šie gadījumi grauj uzticēšanos muitas dienestam kopumā un met ēnu arī uz daudziem godīgajiem un apzinīgajiem darbiniekiem, kas godprātīgi pilda savus pienākumus. Šis ir brīdis, kad atkāpties vairs nevar. VID un muitas vadībai ir jādemonstrē vēlme sakārtot sistēmu un beidzot publiski jārunā par neērtām tēmām, nevis masveidā jātiražē pozitīvo ziņu kampaņas.
Jūs, šķiet, esat apņēmības pilns kaut ko mainīt muitas sistēmas darbā. Vai neredzat kādus politiskus šķēršļus šādām pārmaiņām? Vai sagaidāt nedalītu atbalstu no visiem koalīcijas partneriem? Kā zināms, ir politiķi, kuri ir izteikuši atbalstu VID ģenerāldirektores darbam.
Man nav zināms, ka kāds politiķis publiski būtu izteicis atbalstu VID ģenerāldirektores darbam. Bet mani tas arī neuztrauc, jo es rīkojos tikai atbilstoši likumam un faktiem. Un fakti ir tādi, kādi ir, – kaut vai Terehovas gadījums ir noticis un fiksēts fakts! Te nav runa par kaut kādiem politiskiem pārspriedumiem vai politisku iejaukšanos. Tas ir fakts. Muitas deklarāciju fiktīva pildīšana ir fakts. Neesoša degvielas bunkerēšana ir fakts. Iedomājieties – tiek bunkerēti kuģi, kas atrodas pavisam citā zemeslodes malā, turklāt ar visām kontroles sistēmām un zīmogu uzspiešanu dokumentiem!
Šie visi bēdīgie piemēri ir notikuši fakti. Un, kur ir fakti, tur ir grūti pārmest kaut kādu politisku ieinteresētību. Tādēļ mans uzdevums ir panākt, lai VID strādātu atbilstoši tam, kādam tam ir jābūt, – godīgam, uz klientu orientētam, sistēmiski sakārtotam; tādai institūcijai, kurā ir saprotama pārsūdzību sistēma un pār kuru nekrīt ne mazākā aizdomu ēna. Un Muitas pārvalde ir daļa no šīs sistēmas, kas atbilstoši pilda savas funkcijas.