Šādas komitejas veido par jautājumiem, kuros koalīcijas partijām ir atšķirīgi viedokļi. "Sasteigta paraugprāva Saeimā šī jautājuma izlemšanai var būt labs publicitātes rezultāts kādam deputātam, bet tas nenozīmē, ka lēmumi tiks pieņemti bērnu interesēs. Daļai bērnu ar vidēji smagu vai smagu invaliditāti ārvalstu adopcija ir vienīgā iespēja nokļūt ģimeniskā vidē. Tāpēc svarīgi turpināt diskusiju par šo jautājumu citā formātā, uzklausot visas puses un meklējot bērniem labākos risinājumus. Mēs aicināsim koalīcijas partnerus pieturēties iepriekš nolemtajam formātam," izteikusies labklājības ministre un KPV LV valdes locekle Ramona Petraviča.
Petraviča uzsvērusi, ka viņa kā ministre šajā jautājumā esot uzklausījusi visas procesā iesaistītās puses un starp nozares organizācijām un cilvēkiem pastāv atšķirīgi viedokļi un vērojama nevienprātība. Tāpēc, pirms jautājums tiek apskatīts Saeimā, svarīgi esot turpināt diskusijas gan ar ekspertiem, gan koalīcijas partneriem. Ministre atzinīgi novērtējot Attīstībai/Par izpratni par to, ka diskusijas vēl jāturpina partijām savā starpā.
Ministre atzīmējusi, ka pēdējos gados samazinās labklājības ministra izsniegto atļauju skaits bērnu adopcijai uz ārvalstīm - ja pirms trim gadiem šādi bija 69 gadījumi, tad pērn - 42 gadījumi. 2019.gadā bērnu aprūpes iestādēs atradās 618 bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, no kuriem vairāk nekā puse ir pusaudžu 13 līdz 17 gadu vecumā. Savukārt audžuģimenēs ievietoti 1352 bērni.
"Bērni ir absolūta ministrijas prioritāte, un katrs gadījums tiek rūpīgi izvērtēts pirms atļaujas izsniegšanas," teikts partijas paziņojumā.
Ministre tuvākajā laikā informēšot par koalīcijas attīstības komitejas pirmās sēdes norises laiku un sastāvu.
Kā ziņots, Saeima 17.jūnijā nodeva izskatīšanai likumu grozījumus, kas paredz no 1.septembra aizliegt bērnu adopciju uz ārvalstīm līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un citos normatīvajos aktos.
Saeimas viedokļi par šo jautājumu dalījās, vienā balsojumā izmaiņu skatīšanu atbalstot ar astoņu balsu pārsvaru, bet otrā tikai ar vienas balss pārsvaru.
Iecerēts, ka aizliegums par bērnu adopciju uz ārvalstīm būs spēkā no šī gada 1.septembra. Izņēmums būtu attiecināms uz jau sāktajām adopcijas procesa lietām, kurās sniegta informācija par adoptējamo bērnu. Tādā gadījumā būtu piemērojami normatīvie akti, kas bija spēkā uz adopcijas procesa sākšanas brīdi. Izņēmums varētu attiekties arī uz gadījumiem, ja tiek adoptēts otra laulātā bērns vai bērnu adoptē viņa radinieki.
Tāpat iecerētie grozījumi paredz Ministru kabinetam deleģējumu izstrādāt bērna labāko interešu noteikšanas metodiku. Pašlaik Latvijā nav tiesību normās noteiktas kārtības, kādā tiek izvērtētas bērna labākās intereses, tai skaitā, kā tas tiek veikts ārvalstu adopcijas gadījumos, pausts grozījumu anotācijā.
Lai veiktu attiecīgās izmaiņas, izskatīšanai komisijās nodoti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un likumā Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību.