Saskaņā ar Reklāmas likuma reklāmas definīciju "reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem".
Reklamējot preces vai pakalpojumus, patērētājiem ir jāievēro ne tikai Reklāmas likums, bet arī Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, jo reklāma, kas maldina patērētāju, ir uzskatāma par negodīgu komercpraksi. Tāpat būtiski ir arī citi normatīvie akti, kas nosaka specifiskus reklāmas noteikumus un ierobežojumus konkrētās nozarēs.
Turklāt nav tā, ka vienpersoniska atbildība par reklāmas saturu jāuzņemas reklāmdevējam – sava loma ir arī reklāmas izplatītājam, jo tam ir pienākums nodalīt reklāmu no cita veida informācijas un neizplatīt tādu reklāmu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Bet kurš ir atbildīgs gadījumā, kad kāda no uzraugošajām iestādēm ir konstatējusi pārkāpumu? Atbilde ne vienmēr ir viennozīmīga, jo ne visas uzraugošās iestādes publicē savus lēmumus – kā, piemēram, to dara Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) –, pēc kuriem būtu iespējams operatīvi pārliecināties par aktuālo uzraugošo iestāžu nostāju un praksi. Visbiežāk atbildīgs ir reklāmas devējs, kura uzdevumā un interesēs tiek izgatavota un izplatīta reklāma, bet, kā rāda PTAC jaunākie lēmumi, var tikt konstatēts, ka atbildīgi ir reklāmas izgatavotāji un/vai reklāmas izplatītāji.
Protams, katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi, bet par neatbilstošu reklāmu var iestāties administratīvā atbildība, kas tiek piemērota atkarībā no konkrētā pārkāpuma, ņemot vērā specifiskos reklāmas noteikumu ierobežojumus, ja tādi ir piemērojami (maksimālais naudas sods par negodīgas komercprakses īstenošanu var sasniegt 10% no pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro), vai civiltiesiskā atbildība – personai, kurai nodarīts kaitējums, ir tiesības celt prasību tiesā –, vai arī kriminālatbildība – ja ar maldinošu reklāmu radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.
Ko darīt reklāmas devējam, kas pats neizgatavo un neizplata reklāmu, bet vēlas, lai reklāma būtu normatīvajiem aktiem atbilstoša? Ieteikums ir šāds – gan rūpīgi izvērtēt potenciālos sadarbības partnerus, gan noslēgt līgumu ar reklāmas izgatavotāju un izplatītāju, kurā ir atrunāts pienākums nodrošināt reklāmas atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī ir noteikts kontroles mehānisms un paredzēta arī līgumiskā atbildība.
Kurš atbild par reklāmu?
Par reklāmas regulējumu ir runāts daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū jaunas preces un pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas kanālus, nav viegli izprast, kā reklāmas regulējums būtu interpretējams un piemērojams. Tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.