Viņš aģentūrai LETA atzina - lai arī LTA ieskatā pozitīvi vērtējama iecere ļaut nešķirot, kuras preces vienā veikalā drīkst tirgot un kuras tajā pašā nē, pašreizējais Ekonomikas ministrijas (EM) plāns, kas paredz, ka atsevišķi tirgotāji varēs pārdot pilnīgi visu, bet citi - neko, nav pareizs. "Šodien man zvanīja daudzi mazie tirgotāji, kuri ir šokā un neizpratnē par to, ka lielie veikali varēs tirgot konkrētas preces, bet viņi nē. Arī paši lielie veikali nejūtas ērti, ka viņiem būs dotas šādas privilēģijas," apgalvoja Danusēvičs.
LTA vadītājs uzsvēra, ka lielajos veikalos parasti ir atsevišķi nodalītas dažādu preču nodaļas, un, piemēram, apģērbi netiek tirgoti kopā ar pārtiku, tādēļ nepieciešams sakārtot higiēnas preču, pirmās nepieciešamības preču un pārtikas tirdzniecību, pārējās preču grupas pagaidām vēl neļaujot tirgot. "Lai nav tā, ka higiēnisko ieliktnīti var nopirkt, bet vates tamponu tajā pašā veikalā - nē," šā brīža situāciju raksturoja Danusēvičs.
Viņš sacīja, ka LTA vārdā valdībai ceturtdien pirms sēdes tiks nodots iesniegums ar visiem asociācijas iebildumiem. Tai skaitā tirgotāji iebilst arī pret ieceri prasīt nodrošināt 25 kvadrātmetrus vienam pircējam līdzšinējo 15 kvadrātmetru vietā. "Mums nav skaidrs, kur EM ir dabūjusi šādu skaitli," sacīja Danusēvičs.
Tāpat LTA uzskata, ka elektroniskās apmeklētāju uzskaites sistēmas uzstādīšanai jābūt tirdzniecības vietu brīvai izvēlei.
Viņš sacīja, ka LTA vārdā valdībai ceturtdien pirms sēdes tiks nodots iesniegums ar visiem asociācijas iebildumiem. Tie gan nav pārrunāti nozares pārstāvju un atbildīgo ministru tikšanās reizē trešdien, jo, pēc Danusēviča teiktā, tikšanās laikā vairāk esot runāts par to, kad darbu varēšot atsākt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) lielie klienti - būvniecības veikali.
Vienlaikus gan viņš atzinīgi vērtēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) tikšanās laikā pausto par to, ka nepieciešams atdzīvināt ekonomiku, un to, ka tirdzniecība jāsakārto atbilstoši tam, kā tas ir pārējās valstīs. "Protams, viņš izteicās ļoti piesardzīgi, ņemot vērā veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) pausto par epidemioloģisko situāciju," piebilda Danusēvičs.
Tikmēr LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš par plānotajām izmaiņām tirdzniecības nozarē pauda atzinīgākus vārdus. Viņš uzsvēra, ka pašreizējais variants panākts garās konsultācijās un saskaņošanas procesos, kuros LTA prezidents Danusēvičs pats neesot piedalījies. Endziņš Danusēviča noskaņojumu nodēvēja par "diezgan seperātisku".
Skaidrojot prasību par 25 kvadrātmetriem vienam pircējiem, Endziņš uzsvēra, ka realitātē tas var arī ne ļoti ievērojami mainīt atļauto pircēju skaitu veikalā. Proti, līdz šim 15 kvadrātmetri vienam pircējam bija mērāmi no tirdzniecības vietas platības, kurā nav iekļautas letes, plaukti un cits veikalu aprīkojums. Tas esot sarežģījis arī iespēju atbildīgajām iestādēm izkontrolēt, vai tirdzniecības vietā pareizi noteikts maksimālais apmeklētāju skaits. Pēc Endziņa teiktā, daudzos veikalos tas patiešām arī radījis grūtības pašiem tirgotājiem. Jaunie noteikumi, ko valdībā varētu apstiprināt ceturtdien, paredzēs, ka 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju jārēķina no visas veikala platības.
Komentējot ieceri pārtikas veikaliem un higiēnas preču veikaliem ļaut tirgot visas preces, Endziņš norādīja, ka pašreiz tas esot paredzēts kā pilotprojekts. "Valdības konceptuālā lēmuma doma bija tāda, ka varētu pārbaudīt šo drošās tirdzniecības konceptu pilotrežīmā uz atsevišķiem veikalu tipiem. Ja tas strādātu, tad ieviest drošās tirdzniecības konceptu visās veikalu grupās," sacīja Endziņš.
Viņš piebilda, ka, pēc epidemiologu pieejas, laiks, kas nepieciešams, lai novērtētu, vai prasības strādāt vai nē, ir divas līdz trīs nedēļas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība otrdien, 2.februārī, panāca konceptuālu vienošanos par to, ka no nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.
Ekonomikas ministrijā aģentūru LETA informēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8.februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to - paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros.
Tiks arī pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros.
Tiks noteikts mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās. Tāpat tiks pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.
Valdība konceptuāli atbalstīja, ka no šā gada 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu nodrošināt arī veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī grāmatnīcas.
Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt ceturtdien, 4.februārī, gaidāmajā valdības sēdē.