Viņa norādīja, ka Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska un Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) pieļāvums iesaistīt medijus VID vadītāja atlasē ir goda izrādīšana presei, kā arī preses ietekmes atzīšana. "Latvijā netrūkst kompetentu mediju speciālistu, kas ir ilgi sekojuši līdzi VID darbībai. Skaidri redzams, ja dienests strādātu valsts interesēs un to neizmantotu kā manipulācijas ieroci, kā tas ir bieži vien novērots valsts situācijas ietekmēšanā, tad mēs visi dzīvotu šajā valstī labāk," savu viedokli skaidroja Plaude.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka mediju pārstāvjiem ir pieeja informācijai, kas ir apkopota ilgā laika posmā, dažādu valdību un politiķu laikā. "Mediji ir sekojuši līdzi VID darbības procesiem, tāpēc, kas attiecas uz nākamā VID vadītāja reputācijas vērtēšanu, medijiem būtu daudz lielāka spriestspēja nekā no valsts pārvaldes institūcijām. Tāpat arī medijiem ir plašāks skatījums uz kopsakarībām," uzsvēra Plaude.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Valsts kanceleja tuvākajā laikā izsludinās jaunu konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu.
Ceturtdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā Citskovskis pieļāva, ka nākotnē augstu amatpersonu konkursu norises laikā kā novērotājus varētu pieaicināt mediju pārstāvjus, lai viņi varētu pārliecināties par konkursa norises atklātību un godīgumu.
Jautāta, vai ministre piekristu VID vadītāja amata konkursa komisijā iekļaut arī kādu mediju pārstāvi, Reizniece-Ozola atzina - varbūt, bet tādā gadījumā būtu jārisina konfidencialitātes jautājums.
Tāpat ziņots, ka 7.jūnijā Māris Skujiņš, kurš tika virzīts uz VID ģenerāldirektora amatu, pēc paša vēlēšanās atsaucis savu kandidatūru. Par šo lēmumu Skujiņš ir informējis arī Valsts kancelejas direktoru, konkursa komisijas vadītāju Jāni Citskovski.
Kārtējie murgi
Kā tad
Zobs Kaulā NEBALSOTĀJS