Kas ir resocializācija?
Resocializācija ir viens no soda mērķiem. Turklāt vienīgais, kas no tiesas zāles notiesātajam seko līdzi soda izpildes iestādēs. Te tas kļūst soda izpildes mērķi - personāla organizētu procesu kura laikā notiesātajam jāiemācās tiesiska uzvedība dzīvei pēc soda izciešanas. Savukārt process tiek realizēts dažādiem līdzekļiem - gan ar uzvedības korekcijas programmām, gan sociālās rehabilitācijas pasākumiem.
Abi projekti norisinājās septiņus gadus, uzticami kalpojot gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes, gan Valsts probācijas dienesta interesēm.
Tā kā probācijas institūts salīdzinājumā ar ieslodzījuma vietu sistēmu Latvijā pastāv salīdzinoši nesen, likumpārkāpēju noziedzīgas uzvedības korekcijas ideja tam seko jau kopš dibināšanas brīža. Kurpretī Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēsture ir sarežģītāka un mantojums - smagāks. Tādēļ uzsākot projektus, starta pozīcija ceļā uz mērķi ievērojami atšķīrās. Tomēr minētais Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar projektu palīdzību ļāvis nodoties gluži fundamentāliem izaicinājumiem, kas sekmīgi pārvarēti.
Cietumu reformu pirmssākumos - astoņpadsimtajā un arī nākamajā gadsimtā, noziedzības cēloņi galvenokārt tika meklēti cilvēku izlaidībā un dīkdienībā. Tādēļ Rietumvalstu cietumos bez kriminālnoziedzniekiem nereti bija sastopami arī citādi asociāli ļaudis - ubagi un klaidoņi. Ar tolaik vēl gudru ziņu reformētajos cietumos noziedzība no cilvēka tika izskausta galvenokārt ar darba un reliģijas palīdzību, tiem pievienojot askētiskus apstākļus, kas veicina kontemplāciju jeb apceri par savu dzīvi.
Arī Padomju okupācijas laikā fokusā bija ieslodzīto darbs - tas patvaļīgi tika izmantots ekonomiskiem mērķiem. Savukārt reliģijas vietā nāca politiskā audzināšana un propaganda. Šādiem primitīviem uzdevumiem tika būvētas arī labošanas darbu kolonijas, kuru infrastruktūra Latvijā tiek ekspluatēta joprojām. Tikmēr Rietumu pasaulē cietumi attīstījās citā - sabiedrības drošības interesēm pakārtotajā uzvedības korekcijas virzienā. Nu Latvijai atliek tikai iespēt nokavēto, jo šis ir vienīgais veids kā procesa vietā piedāvāt soda izpildes rezultātu - pozitīvas pārmaiņas Latvijas visbīstamākajos cilvēkos.
Panākumu atslēga - gudri instrumenti gudra personāla rokās
Ja cietumu vadošajam personālam - virsniekiem nav mūsdienīgas speciālās izglītības, tie uz soda izpildes mērķiem raugās tikpat vienkāršoti kā jebkurš cilvēks ar civilo zināšanu bagāžu. Tādēļ viens no svarīgākajiem soļiem projektos bija vairāku, virsniekiem paredzētu profesionālās pilnveides programmu izstrāde, kuras jau tiek izmantotas iestādes Mācību centrā. Šīs programmas iecerētas kā veids, kam jānodrošina paaudžu maiņa domāšanā no viegli saprotamajiem pašmērķīgas kontroles un spēka ideāliem uz noziedzīgās uzvedības korekcijas ideāliem.
Mēģinājumi prognozēt ieslodzījuma vietā izolēta cilvēka uzvedību pēc soda izciešanas var šķist utopiski. Turklāt notiesātā disciplinēta iesaistīšanās resocializācijas procesā vēl nenozīmē panākumus un pozitīvas pārmaiņas. Cilvēki noziegumus izdara tādēļ, ka viņi nemāk visos dzīves gadījumos rīkoties bez noziegumiem. Taču nolūkā saprast, kādu prasmju deficīti katram notiesātajam jākompensē un kādas vajadzības jāapmierina lai viņš mācētu patstāvīgi atrast tiesiskas uzvedības formas ikvienai dzīves situācijai - tos nepieciešams diagnosticēt.
Projektos tika nodrošināti plaši pētniecības darbi, kas ļāvuši iegūt ne tikai pierādījumos balstītus noziedzīgas uzvedības prognozēšanas un minēto vajadzību noskaidrošanas instrumentus, bet arī pierādījumos balstītas programmas, kas vērstas uz tiesiskas uzvedības prasmju apgūšanu Šis gan nenozīmē, ka instrumentu un programmu Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībā nebija arī līdz projektiem. Tomēr nu tie ir balstīti pierādījumos, savukārt pierādījumos balstītās domāšanas ideāli veido utilitāras pieejas pamatus. Un šī ir pieeja, kas darbības mēra pēc to sekām - vai tām ir pozitīvs efekts vai nav.
Citi svarīgākie risinājumi
Lai arī noziedzīgas uzvedības pamatā pirmkārt ir cilvēka nespēja kontrolēt agresiju un impulsivitāti, kā arī domāšanas kļūdās balstīts nicinājums pret citu cilvēku tiesībām, likumpārkāpējus uz atkārtotām kriminālām darbībām mēdz mudināt arī noziedzīgi draugi. Tāpat starp noziedzīgu uzvedību veicinošiem faktoriem atrodams arī darba un izglītības prasmju trūkums, dažādas atkarības, ar citu cilvēku tiesībām savienojamu vaļasprieku neesamība, kā arī siltuma un rūpju deficīts ģimenes attiecībās.
Projektos tika padomāts par ikvienu no šiem faktoriem. Tā, plašs neformālās izglītības piedāvājums no datorprasmēm, uzņēmējdarbības pamatiem un angļu valodas līdz sadzīves tehnikas remontam un manikīram, ļāvis nodrošināt praktisku piedāvājumu ieslodzītajiem ar negatīvu formālās izglītības un nodarbinātības pieredzi. Turklāt augstais pieprasījums cietumos mudina domāt par šo, kā pieaugušo ieslodzīto izglītībai īpaši piemērotu modeli. Piedāvājumu novirzot pie vispiemērotākā saņēmēja, ar ieslodzīto interešu un spēju profilēšanu pirms formālās profesionālās izglītības uzsākšanas nodarbojās Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzticamā partnere - Nodarbinātības valsts aģentūra. Iedvesmojoties no sadarbības panākumiem auga arī ambīcijas un nu jau viens no mērķiem ir rūpes par bijušā notiesātā iekļaušanos darba tirgū nākamajā dienā no atbrīvošanas no soda. Pateicoties citādi negatīvajiem nesenās pandēmijas ierobežojumiem, brīvības atņemšanas iestādes guvušas iedrošinājumu plašāk izmantot tiešsaistes risinājumus. Tādēļ notiesātajiem pirms atbrīvošanas no soda ir iespējas piedalīties gan darba devēja intervijās, gan arī padalīties ar savām gaidām un bažām ar savas pašvaldības sociālo darbinieku. Tiesa - sadarbības pilotprojektā pagaidām vēl iesaistījusies tikai Rīgas pašvaldība.
Jaunu vaļasprieku izkopšanas jomā lielu atspaidu nodrošina brīvprātīgā darba veicēji. Projekta laikā Ieslodzījuma vietu pārvalde no pozitīvām sabiedrības iniciatīvām atvērtas iestādes pārtapusi par pilnvērtīgu brīvprātīgā darba organizatori Brīvprātīgā darba likuma izpratnē. Savukārt darbs ģimeņu stiprināšanas jomā praktiski kļuvis par likumā vēl neiekļauto, trūkstošo resocializācijas līdzekli. Tā, "ģimenes dienās" cietumos projektā aizvadīto gadu laikā piedalījušies ap diviem tūkstošiem ieslodzīto, kā arī viņu laulātie, atvases un citi tuvinieki un emocionālā atbalsta personas. Taču šie ir tikai spilgtākie piemēri - projektu devums resocializācijas attīstībā ir krietni plašāks.
Inovāciju projektos nav trūcis arī darbojoties Valsts probācijas dienesta interesēs. Tā, piemēram, cenšoties risināt neatklāto un nereģistrēto dzimumnoziegumu problēmu, eksperimentālā kārtā iedibināts uzticības tālrunis personām, kas sevī novēro tieksmi uz pedofiliju un meklē atbalsta mehānismus lai atturētos no nozieguma. Tālejošas perspektīvas paredzamas ar agrīnas bērnu un jauniešu noziedzības prevenciju saistītajai Multidimensionālās ģimenes terapijas programmai, kuras ieviešanu, sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu, Latvijā turpmāk koordinēs Labklājības ministrija.
Noslēgums
Nozīmīgākajām iestrādnēm pēctecības garantijas jau ir nodrošinātas. Gan personāla izglītība, gan pierādījumos balstītās programmas notiesātajiem jau iemantojušas stabilu vietu iestādes ikdienas darbībā, savukārt atsevišķas iniciatīvas tiks pilotētas nākamajos projektos. Arī paši projekti faktiski kalpoja par daļu no personāla profesionālās ikdienas un attīstījās kopā ar iestādi. Taču svarīgākā no atziņām, neraugoties uz vēl joprojām pastāvošajām infrastruktūras un cietumu personāla piesaistes problēmām ir sekojoša. Papildus politiskajai gribai, kas ļāvusi dekriminalizēt atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, papildus Valsts probācijas dienesta centieniem attīstīt brīvības atņemšanai alternatīvus soda veidus, pienācis laiks ieslodzīto skaita samazināšanai Latvijā arī uz efektīvas resocializācijas rēķina.