LTV valdes konkursa rezultāti ir saistoši un netiks pārskatīti, uzsver NEPLP.
"Politisko partiju Jaunā Vienotība un Jaunā konservatīvā partija uzsāktās bezprecedenta politiskā spiediena kampaņas ļoti atgādina Ungārijas un Polijas izvēlēto ceļu uz tiešu sabiedrisko mediju pakļaušanu politiskai kontrolei, izdarot rupju politisko spiedienu uz sabiedriskā medija valdi un neatkarīgu regulatoru. Par esošo situāciju esam informējuši gan Eiropas Raidorganizāciju Asociāciju (EBU), gan Eiropas audiovizuālo pakalpojumu regulatoru grupu (ERGA)," uzsver NEPLP priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš.
Padome atgādina, ka, lai atlase būtu profesionāla un kvalitatīva, konkursa komisija tika paplašināta, jo agrāk tie bija trīs NEPLP locekļi, divi eksperti un viens izpildvaras pārstāvis. Šai konkursā tie bija pieci NEPLP locekļi, kā arī trīs neatkarīgi eksperti ar padomdevēju tiesībām, atbilstoši labas pārvaldības praksei – NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja un LTV arodbiedrības valdes priekšsēdētāja. Tāpat konkursa gaita tika nošķirta no izpildvaras, neiekļaujot konkursa komisijā Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi.
NEPLP skaidro, ka pretendentu atlases kritēriji, attiecībā uz profesionālās pieredzes prasībām arī šai konkursā tika piemēroti pēc līdzīga principa kā citos sabiedrisko mediju valdes atlases konkursos, kopš spēkā stājies Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Piemēram, 2012.gada LTV valdes konkursam noslēdzoties, amatos tika iecelti arī nu jau bijušie LTV valdes locekļi Ivars Belte un Sergejs Ņesterovs. Ņesterovs nekad nebija strādājis medijos, un viņam bija pirmā līmeņa vadītāja pieredze. Savukārt 2017.gadā notikušā konkursa uz Latvijas Radio valdes locekļu amatiem, konkursa komisijā kopā ar citiem ekspertiem darbojās arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Vladislavs Vesperis, kurš ne tikai neiebilda, bet atbalstīja šādu likuma normu interpretāciju.
Padome norāda, ka jau konkursa 1. kārtā no tālākas dalības tika izslēgti tie kandidāti, kam nav likumā noteiktā piecu gadu pieredze mediju jomā vai uzņēmumu vadībā. Tāda prakse ir bijusi visos sabiedrisko mediju valdes locekļu atlases procesos, tālākajā atlases procesā vērtējot pieredzes kvalitāti.
Tāpat NEPLP uzsver, ka EPLL 57.panta pirmā daļa paredz, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona".
EPLL 62.panta piektā daļa noteic, ka "Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ieceļ un atceļ sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes. To locekļus izrauga atklāta konkursa kārtībā. Konkursa nolikumu apstiprina Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome".
Viens no EPLL mērķiem ir noteikt tieši sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesisko statusu un uzraudzības kārtību. Ir būtiski sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību nošķirt no izpildvaras. Nav līdzvērtīgas situācijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā kā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo atšķirībā no ministrijām – NEPLP ir koleģiāla institūcija, kas pārraudzību veic kopā.
Regulatora neatkarības nodrošināšanu prasa arī Latvijai saistošās ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 30.pants.
Ievērojot šos principus, nav pieļaujama situācija, kad Pārvaldības likums tiek piemērots, nerespektējot EPLL regulējumu, tostarp tajā nostiprināto NEPLP atšķirīgo (autonomo) statusu, piemēram, veidojot konkursa (nominācijas) komisiju, kurā nebūtu visi NEPLP locekļi un/vai arī tajā piedaloties pārstāvjiem no izpildvaras institūcijām, tiem faktiski piešķirot lemšanas tiesības attiecībā uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu valdes locekļu izvēli (kaut vienā no atlases posmiem).
Itamars Toledano
Pilsonis
Ebenīzers Kāsls