Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci – 0,7% no iekšzemes kopprodukta. Abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi – Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5% no IKP apmēra.
"Kamēr Latvijā mēs vēl turpinām runāt un sapņot par sabalansētu valsts budžetu, Lietuva un Igaunija jau veido prāvu budžeta pārpalikumu. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika aug straujāk nekā mūsu kaimiņiem," paudis Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Eiropas Komisija trešdien atzinusi, ka Latvijas izstrādātais valsts budžeta plāns 2019. gadam var izraisīt novirzi no valsts vidējā termiņa budžeta mērķa. "Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pārkāpuma riska robežas un, gatavojot nākamā gada budžetu, nav iespējams atvēlēt vairāk līdzekļu jauniem izdevumiem," norādījis Platais.
Viņš skaidrojis, ka Latvijai ierasto deficīta budžeta veidošanu ietekmē arī tas, ka budžeta izdevumi šobrīd pieaug straujāk nekā Latvijas ekonomika, kā arī jāņem vērā pēdējo gadu nodokļu reformas negatīvā fiskālā ietekme.
"Līdz šim Latvija ir nepārdomāti gatavojusi budžetu ar maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni, neizvērtējot, kā adekvāti kompensēt nodokļu likmju samazināšanu. Nodokļu politikas pasākumi ēnu ekonomikas samazināšanai nākotnē var nespēt kompensēt visas valsts budžeta vajadzības. Saglabājot šādu politiku arī turpmāk, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus," uzskata Fiskālās padomes vadītājs.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
a mūsu valdība ir viltīgāka
Alfons Dirvils