Šī gada pavasaris Austrumu slimnīcai Covid-19 krīzes dēļ izvērtās par ļoti sarežģītu periodu. Rīgas Austrumu slimnīcai, kā galvenajai Latvijas ārstniecības iestādei pandēmijas ierobežošanā, nācās iznest lielāko krīzes smagumu un rekordīsos termiņos pārprofilēt Latvijas Infektoloģijas centru Covid-19 slimnieku uzņemšanai.
Situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka Gaiļezera slimnīcā, kurā tika izveidotas divas nodaļas ar smagām hroniskām slimībām sirgstošu Covid-19 pacientu ārstēšanai, šajā laikā turpinājās remontdarbi, paralēli bija jānodrošina onkoloģisko slimnieku ārstēšanas nepārtrauktība Onkoloģijas centrā, un strikti jāseko, lai nevienā no pieciem slimnīcas stacionāriem nerastos infekcijas perēkļi.
Tomēr arī Covid-19 krīzes laikā ne uz mirkli netika aizmirsts virsmēķis – pieejama un kvalitatīva augstākā līmeņa veselības aprūpe ikvienam pacientiem, kuram tā bija neatliekami nepieciešama.
Jau pagājušajā gadā Rīgas Austrumu slimnīcai ir ievērojams rezultatīvo pakalpojumu kāpums tādā ārstniecības pakalpojumu segmentā kā izdarītās operācijas. Ja 2018.gadā diennakts stacionārā tika veiktas 29 633 operācijas, bet dienas stacionārā – 22 026, tad pērn šie skaitļi attiecīgi ir 39 824 un 24 942 operācijas. Palielināta arī ambulatoro un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība.
Ievērojams solis uz priekšu sperts arī attiecībā uz medicīnas tehnoloģijām - daudzu novecojušo iekārtu vietā nākusi moderna, jaunākās paaudzes aparatūra, un tieši investīcijas medicīnas iekārtās bija viens no faktoriem, kas apturēja ārstu aizplūšanu no slimnīcas. Piemēram, pērn Onkoloģijas centrā uzstādītas jaunākās paaudzes staru terapijas iekārtas, moderna mamogrāfijas un stereotaktiskās biopsijas izmeklējumu aparatūra, bet stacionārā Gaiļezers - Baltijā modernākā 3 teslu magnētiskās rezonanses iekārta agrīnai onkoloģisko saslimšanu diagnostikai.
Pacients sagaida, lai ārstēšana slimnīcā būtu efektīva, precīza, ātra un augsti kvalitatīva. Šos uzstādījumus ir gūti realizēt, ja medicīniskā aparatūra sasniegusi 15 – 20 gadu slieksni. Šobrīd liela daļa no mūsu medicīniskā "tehnoloģiskā parka" ir nomainīta pret laikam atbilstošām ierīcēm. Ilgtermiņā tas sola arī ievērojamu finansiālu ietaupījumu, jo vecu iekārtu uzturēšanai un remontam nākas tērēt nepiedodami lielus līdzekļus.
Uzsākta arī medikamentu aprites uzskaite ar ordinācijas moduļa palīdzību, kas dod iespēju analizēt zāļu izlietojuma apjomu un lietderību. Tādējādi tiek iegūts precīzs medikamentu izlietojums katram pacientam, ārstēšanas pašizmaksas aprēķins, skaidri redzama zāļu patēriņa dinamika, un līdz ar to iespējams optimizēt medikamentu un materiālu komplektāciju. Piemēram, pērn medicīnas preču izdevumi kopumā samazināti par 0,5 miljoniem eiro.
Ne mazāk būtiski turpmākai attīstībai ir slimnīcas infrastruktūras uzlabošanas un pārbūves projekti. Kopumā vienlaikus tiek īstenoti vairāk kā 24 šādi projekti, tajā skaitā arī remontdarbi Gaiļezera klīnikā. Jāatzīmē, ka Covid-19 krīzes laikā valdība lēma piešķirt finansējumu arī Gaiļezera stacionāra otrās kārtas remontam. Tiek diskutēts arī par finansējumu Onkoloģijas centra renovācijai.
Nākotnē nepieciešams visus ārstniecības pakalpojumus koncentrēt vienotā kompleksā. Investēt nepārtraukti milzīgus līdzekļus slimnīcu veco telpu remontā nav racionāli. Koncentrējot resursus vienuviet, būs arī līdzekļu ekonomija, ilgtermiņā tas atmaksāsies.
Lai arī zaudējumi, salīdzinot ar 2018.gadu, samazināti par 2,33 miljoniem eiro, tomēr valsts finansējuma trūkums atsevišķām jomām slimnīcai nes ievērojamus zaudējumus.
Toksikoloģijas un sepses klīnikai pērn bija 3,4 miljonus eiro lieli zaudējumi, arī Intensīvās terapijas nodaļas izmaksas ir lielākas, kā valsts finansējums – pagājušajā gadā tas rezultējās 2,6 miljonu eiro mīnusā. Šie virzieni joprojām netiek finansēti pienācīgā apjomā.
Pērn tika mainīti valsts finansēšanas nosacījumi slimnīcas neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, tāpēc mūsu Neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas klīnikas zaudējumi samazināti no 2,2 uz 1,8 miljoniem eiro.
Tomēr galvenā problēma ne vien Rīgas Austrumu slimnīcai, bet Latvijas medicīnā kopumā, ir ārstniecības personu straujā novecošanās. Galvenais iemesls joprojām ir atalgojuma jautājums, tāpēc mediķu algu palielinājums par 20 procentiem nākamajā gadā no valdības un Saeimas puses būtu tikai loģisks solis.
Mūsu slimnīcā strādā augstākā līmeņa profesionāļi, medicīnas personāls, kurš ik dienu glābj dzīvības. Mans uzdevums ir darīt visu, lai šī pēctecība turpinās.