Šogad RSU medicīnas programmā uzņēmusi ap 500 ārvalstu studentu, un Pētersons apgalvoja, ka neuzņemto pretendentu bijis vēl vismaz tikpat. Viņš atzina, ka augstskolas kapacitāte ir ierobežota, un, jo vairāk izglītības eksportē, jo mazāk paliek iespēju apmācīt pašmāju studētgribētājus.
Tomēr būtiskākais vietējo studentu piesaistīšanas instruments ir valsts apmaksāto budžeta vietu skaits, kas patlaban RSU medicīnas programmā ir 200, plus vēl dažas vietas programmā "Zobārstniecība". Pētersons uzskata, ka tas ir pārāk maz. Augstskolai nekas cits neatliekot kā savus resursus novirzīt maksājošu ārvalstu studentu izglītošanai.
Vaicāts, cik budžeta vietu RSU medicīnas programmā būtu nepieciešams, Pētersons atbildēja, ka tām noteikti jābūt vismaz 400. "Mazliet neloģiski, ka mēs Latvijas darba tirgum šobrīd uzņemam 200 studējošo, jo ir tikai 200 valsts finansētu budžeta vietu, bet ārvalstīm uzņemam 400-500, tātad mūsu kapacitāte ir lielāka," skaidroja rektors.
Vienlaikus viņš atzina, ka daudzi vietējie medicīnas studenti pēc RSU absolvēšanas nemaz nevēlas palikt strādāt Latvijā nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ. "Darba tirgus ir atvērts, un, tāpat kā no Vācijas jaunie ārsti brauc uz Ameriku, kur ir lielāks atalgojums, tāpat arī nereti mūsu Latvijas absolventi brauc uz Vāciju, jo tur šis atalgojums medicīnā ir divas, trīs reizes lielāks," skaidroja Pētersons.
Savukārt, vaicāts, cik liela daļa no ārvalstu studentiem pēc RSU absolvēšanas paliek strādāt Latvijā, rektors atbildēja, ka tādu tikpat kā nav nemaz, un arī šeit kā iemeslu viņš minēja lielo atalgojuma atšķirību. "Pārsvarā 99% dodas projām. Mēs varam ieinteresēt, lai būtu kaut kāda izglītība rezidentūrā vai doktorantūrā, bet galamērķis, protams, ir sava mītnes zeme un atsevišķiem arī ASV," sacīja Pētersons.