Fragments no intervijas
2012. gadā Dakāras rallijā startēja automobilis OSCar eO, kas bija pilnpiedziņ.as elektroautomobilis, kurā gan bija arī iekšdedzes dzinējs, kas darbināja ģeneratoru, bet tomēr tā bija izšķiršanās ko tādu veidot. Elektromašīnas ideja ir tikpat veca kā iekšdedzes dzinēju auto iecere. Kādēļ jūs izlēmāt tai ķerties klāt brīdī, kad vēl nebija ne miņas no Parīzes vienošanās, Zaļā kursa un visa cita, kas šobrīd diktē situāciju ražotājiem?
Mūsu gadījumā tā pirmā atbilde ir – tas bija interesanti. Mēs taisām visu, kas ir interesanti. Iepriekš mēs bijām daudz ko tehniski pamēģinājuši gan sporta jomā, gan arī biznesā, un tādēļ likās, ka tā elektrība ir kaut kas jauns un nezināms. Šī izziņas kāre, interese bija noteicošais izvēlē. Protams, ka tā izvēle nesākās 2012. gadā, kad mašīna bija jau rallijā, tas notika krietnu laiciņu ātrāk. Šī izvēle bija ļoti veiksmīga, jo mēs ar šo lietu sākām nodarboties savlaicīgi, lūkojoties pret šodienu, kad elektrodzinējus taisa katrs lielais autoražotājs. Šodien jau šāda izvēle nebūtu nekas pārsteidzošs, elektriskās mašīnas var redzēt uz ielām. Ja skatāmies tieši no 2012. gada – elektriskās mašīnas ir ļoti attīstījušās. Visu šo laiku esam pavadījuši apgūstot un patlaban esam ļoti komfortablā zināšanu līmenī, un varam ļoti labi un kvalitatīvi ieviest tehnoloģijas jau plaša patēriņa produktā, mūsu gadījumā tas ir elektriskais mikroautobuss.
Vai, no tehnoloģiju viedokļa raugoties, akumulatoru bateriju ražošanas attīstība bija tā, kas mudināja domāt par elektroautomašīnām?
Tā tiešām ir noteicošā tehnoloģija, kas atvēra ceļu elektroautomašīnām, kas pavēra iespēju sērijveidā ražot kvalitatīvu automašīnu, kurai ir līdzvērtīgs nobraukums un enerģijas uzpildes iespējas kā iekšdedzes dzinēju mašīnām. Es vienmēr esmu uzsvēris, ka elektriskai mašīnai ir jābūt tādai, kas nemaina braukšanas paradumus. Ja cilvēks ir pieradis iekāpt mašīnā, aizbraukt un atbraukt atpakaļ, un patērēt benzīna uzpildei 8 minūtes, tad tie ir tie ieradumi, kas būtu jāievēro. Ja runājam par periodu vairāk nekā pirms desmit gadiem un arī pirms 100 gadiem, galvenā problēma bija nobraukums. Ar vecā tipa akumulatoriem nobraukumi bija nelieli, tādēļ arī elektropiedziņas transportlīdzekļi vairāk bija nišas produkti. Arī šodien ir distances, kuras ar elektromašīnām nevar nobraukt. Akumulatori bija tas vājais punkts, kuru tehnoloģijas atrisināja, ļaujot tos ražot tādā kvalitātē un ilgmūžībā, kā nepieciešams.
Visu interviju lasiet žurnāla Dienas Bizness 3.augusta numurā!