Kur top priekšlikumi Covid-19 slimības izplatības ierobežošanai, par kuriem lemj valdība?
Pēc pavasarī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām 10. jūlijā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa. Tajā ir ministriju valsts sekretāri, pārstāvji no Slimību profilakses un kontroles centra, premjera biroja, Valsts policijas vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs. Regulārās darba grupas sanāksmes vairāku stundu garumā notiek pirmdienās un ceturtdienās. Operatīvākus jautājumus risina šaurākā lokā. Bez jau nosauktajiem cilvēkiem bieži sanāksmēs atkarībā no jautājumu loka piedalās dažādi eksperti. Aicinām arī zinātniekus, kas informē par pētījumiem un to izmantošanu Covid pārvaldīšanā. Šobrīd ļoti strauji uz priekšu virzās notekūdeņu monitoringa pētījums. Šajā grupā pamatā tiek skatīti jautājumi, kas skar epidemioloģisko situāciju, savukārt jautājumus par ekonomisko atbalstu skata finanšu ministra Jāņa Reira vadītā darba grupa. Kompetences ir sadalītas.
Ekonomikas ministrs saka, ka par ierobežojumiem regulāri uzzina valdības sēdē, piemēram, par ierobežojumiem sabiedriskajiem ēdinātājiem.
Darbs notiek tā, ka katra darba grupas sēde sākas ar ziņojumu par aktuālo epidemioloģisko situāciju, kādas ir tendences un kur ir problēmu zonas. Veselības ministrija ir tā, kas primāri iesniedz priekšlikumus papildu stingrākiem drošības pasākumiem vai ierobežojumiem, par kuriem tā ir izdiskutējusi savā vidū jau iepriekš. Pēc tam ar pārējo ministriju speciālistiem un Latvijas Pašvaldību savienību tiek diskutēts, vai šajos priekšlikumos ir nepieciešami specifiski nosacījumi. Ideālā gadījumā starp darba grupas locekļiem ir konsenss, un priekšlikums tiek iesniegts valdībā kā atbalstīts darba grupā. Parasti arī valdībā šie priekšlikumi tiek atbalstīti, bet tas neizslēdz, ka par atsevišķiem drošības pasākumiem vai ierobežojumiem var būt politiska diskusija. Tāpēc ir situācijas, kad valdības sēdes laikā diezgan bieži ir priekšlikumi, kurus iesniedz atsevišķi ministri pat tad, ja tas nav atbalstīts darba grupā. Neizslēdzu arī to, ka valdības darba kārtībā var parādīties priekšlikumi, kas iepriekš nav diskutēti darba grupā. Par sabiedrisko ēdināšanu bija divi varianti – ļaut strādāt, ievērojot piesardzības pasākumus, vai ēdienus izsniegt tikai līdzņemšanai. Valdības sēdē Veselības ministrija kā pamatpiedāvājumu prezentēja pieeju, ka ēdienus izsniedz līdzņemšanai.
Vai Veselības ministrija ir tā, kas rosina pēc iespējas stingrākus ierobežojumus?
Šobrīd, kad epidemioloģiskā situācija pasliktinās, darba grupā attiecībā uz visu ierobežojumu skatīšanu dominējošais ir veselības aprūpes speciālistu viedoklis. Ja saskaras veselības speciālistu un epidemiologu viedoklis ar Ekonomikas ministrijas viedokli, uz valdību tiek virzīts Veselības ministrijas piedāvājums. Ekonomikas ministrija savus argumentus var vēlreiz izklāstīt valdības sēdē, bet šobrīd nevaram kā dominējošos izvēlēties viņu argumentus. Nevaram neņemt vērā epidemiologus un apdraudēto veselības aprūpes sistēmu. Caur šo prizmu vērtējam katru piedāvājumu.
No kurienes radās strīdīgais priekšlikums par manikīriem un frizieriem?
Te jāskatās plašāk. Ja kāds pasaulē zinātu skaidru rīcības modeli, vīruss jau sen būtu uzvarēts. Jā, informācija arvien vairāk ir pieejama, bet visā pasaulē jau kopš pavasara mēģina sabalansēt epidemioloģiskos aspektus ar ekonomiku, izglītību un citām prioritātēm. Latvija arī vadās pēc epidemiologu ieteikumiem, bet mums nav tik daudz zinātnieku, kas nodarbotos tikai ar veselības aizsardzību. Vācijā ir Roberta Koha institūts, kurā ap 450 zinātnieku pēta tikai šos jautājumus. Rudens etapā mēs daudz balstāmies uz zinātniskajiem pētījumiem citās valstīs, tostarp Vācijā. Arī pavasarī lielā mērā balstījāmies uz Vācijas pieredzi, jo Covid-19 vilnis viņiem sākās agrāk un varēja redzēt, kā strādā ierobežojumi un ko saka zinātnieki. Vācieši saka, ka risks pastāv gan frizierim, gan manikīram – riskus var mazināt, bet primārā ir distancēšanās. Ja ņemtu vērā tikai epidemiologu ieteikumus, būtu jāaizliedz gan vieni, gan otri, bet vācieši un arī mēs definējām, ka frizieris ir daļa no higiēnas.
Pats sev matus apgriezt nevar, vienkāršāk sakot?
Jā. Bet vīrusa pārvaldīšanas laikā mēs nevaram skatīties pēc principa – ja viņš var strādāt, kāpēc es nevaru? Situācija pasliktinās. Ļoti daudzās ekonomikas sfērās var ieviest papildu drošības pasākumus, bet ir jācenšas visus riskus pēc iespējas izslēgt un mazināt cilvēku pulcēšanos, atstājot primārās lietas. Frizieris tika definēts kā higiēnas minimums, vienlaikus saprotot, ka pastāv epidemioloģiskie riski. Ja situācija vēl pasliktināsies, arī frizieris būs jāaizliedz. Saprotam, ka no nodarbinātības viedokļa abu šo profesiju pārstāvji ir patenta maksātāji, ar visām no tā izrietošajām sekām. Valstij ir jārada atbalsts, kas spēj kompensēt ieņēmumu kritumu. Bet šā brīža situācijā nevaram iziet no salīdzinošām kategorijām. Jā, es atzīstu, ka publiskajā telpā cilvēki šo nesaprot, nav līdz cilvēkiem aizgājis Veselības ministrijas skaidrojums, bet šeit nav nekāda lobija. Tā bija izšķiršanās.
Daļa skaistumkopšanas speciālistu ''aizgāja pagrīdē''.
Šo risku izvērtējām, bet nerēķinājāmies, ka būs šāds daļas sabiedrības pieprasījums pēc šiem jau aizliegtajiem pakalpojumiem, neievērojot valdības lēmumu.
Vai tādā gadījumā bija jēga pieņemt šādu lēmumu?
Ja saprotat, ka cilvēki atradīs citus veidus, tad ko jums darīt? Teikt – lai viņi strādā, jo tāpat aizies nelegālajā sektorā? Tad paliks tikai paklausīgie – varam aiztaisīt veikalus un skolas, ko ir viegli kontrolēt, bet valdība definējusi, ka izglītība ir prioritāte. Vai tomēr mēģināt pateikt – jūs nestrādājat, bet mēs nodrošināsim ekonomisko atbalstu.
Šeit gan ir viedokļu sadursme starp premjeru, kurš jau ilgstoši cenšas panākt attālinātās mācības, un Veselības un izglītības ministriju, kas skolas cenšas maksimāli ilgi noturēt vaļā.
Valdībā ir pārstāvēti dažādi politiskie spēki un dažādi cilvēki. Līdzīgi kā Saeima ir sabiedrības spogulis, pārstāvot dažādas sabiedrības grupas un intereses, arī valdībā tā ir. Valdība katru reizi mēģina panākt vienošanos. Citreiz ir īpašie viedokļi, piemēram, iekšlietu ministram. Tas nav nekāds grēks, bet darbu tas padara komplicētāku.
Cik bieži ir balsojumi?
Ir bijušas smagas diskusijas un īpašie viedokļi, bet tā, ka kāds balsotu pret, nav. Valdības locekļi vienmēr cenšas panākt kompromisu, lai cik asas diskusijas būtu.
Kāpēc trīs kvadrātmetri uz skolēnu?
Lēmumi par kvadrātmetriem balstās uz pētījumiem un pieņēmumiem par to, kas varētu palīdzēt. Trīs kvadrātmetri ir ātrs kompromiss starp Izglītības un zinātnes ministriju un Veselības ministriju, kā šajos apstākļos rast risinājumu mācībām skolās. Lielā daļā Eiropas mācības notiek sejas maskās. Pētījumi apliecina, ka telpu ventilācija ir ļoti būtiska. Ja nevaram nodrošināt distancēšanos, būtiski ir nodrošināt ventilāciju. Ja ventilācija ir neatbilstoša, ir garantija, ka tur var saslimt. Ja gribam skolās turpināt mācības, šo aspektu ir jāspēj īsā laikā pilnveidot. Ja pēc Jaunā gada gribam mācīties, maskas un ventilācija ir primārais.
Dižu alternatīvu un risinājumu jau nav.
Nav viena skaista plāna. Turklāt vīrusa pārvaldībā vienmēr ir laika nobīde – šodien ieviestie ierobežojumi sāk darboties pēc pāris nedēļām. Līdz ar to vienmēr ir jautājums, vai plānotie ierobežojumi nebūs pārāk strikti, liekot ciest ekonomikai, bērniem. Tā ir sava veida prognozēšana, kas varētu notikt un cik lielā mērā cilvēki ierobežojumus akceptēs. Cilvēku uzvedība un antikovidisti arvien vairāk sāk traucēt valdības lēmumiem. Pavasarī visi bija nobijušies, sēdēja mājās un vīrusu ātri un viegli varēja pārvaldīt. Šobrīd situācija ir daudz kompleksāka.
Tas ir jautājums par uzticību valdībai?
Jā. Valdībai ir ļoti grūti, jo pavasarī sabiedrība nebija tik polarizēta. Pavasarī valdībai bija augsta uzticēšanās, tie, kas netic kovidam, nebija tik redzami un tik daudz. Šobrīd ir diezgan liela viedokļu polarizācija, kas pandēmijas pārvaldību padara sarežģītāku. Jebkuru lēmumu vieni kritizēs kā pārāk maigu, bet otri – tā ir valdības sazvērestība, un mēs tai pretosimies.
Ja būtu visaptverošas stratēģijas, vai pārvaldīt būtu vieglāk?
Premjers ir izdevis rezolūciju, un šobrīd tiek izstrādāta stratēģija. Tas ir tuvāko dienu jautājums. Stratēģijas izstrādē ir plaša pārstāvniecība – Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, akadēmiskais personāls, profesori, nevalstiskais sektors, ministriju pārstāvji. Šobrīd būtu vajadzīga kopīga izpratne, sākot ar valdību un beidzot ar ikvienu cilvēku, par to, kā pārvaldīt šo slimību. Stratēģija ir tikai šīs izpratnes materializācijas forma. Ja stratēģija paliek tikai kā papīra gabaliņš, tai nav nekādas jēgas. Daudzās Rietumeiropas valstīs kaut kas tāds ir izdarīts, bet, kad lēmumi valdības līmenī ir jāpieņem, stratēģija bieži ir tikai papīriņš.
Vai problēma ir Latvijas valdībā?
Pavasarī mēs lielā mērā bijām vienoti un mobilizēti, stratēģija bija ātri ierobežot, un tas mums sekmējās. Cerējām, ka otrais vilnis būs mazāk bīstams un par to vairāk zināsim, un būs vieglāk ar to tikt galā. Bet realitāte ir tāda, ka visa Rietumeiropa smagi kļūdījās, un šobrīd tikai caur lokdauniem spēj atgriezties pie normālas dzīves. Pašlaik ir jāspēj definēt, kā vīrusu pārvaldām. Tad stratēģijai ir liela jēga.
Vai pašreiz tik grūti iet ne tikai tāpēc, ka sabiedrība, bet arī valdība ir polarizēta?
Piekrītu. Arī publiskajā telpā var redzēt šo viedokļu dažādību starp ministriem. Ir jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju. Ir jāspēj pārvarēt slimības pīķi. Tas ir īstermiņa mērķis, bet ar šo slimību būs jādzīvo vismaz līdz nākamā gada rudenim. Ir jāatbild uz jautājumiem, ko darīt ar slimnīcām, testēšanu, vakcinēšanu, ekonomiku, atbalstu, kā spējam ar sabiedrību komunicēt. Šobrīd viss balstās uz pieņēmumiem. Visa pasaule patlaban mācās.
Kāpēc stratēģiju neizstrādāja vasarā?
(Domā.) Ir cilvēki, kas joprojām uzskata, ka stratēģija var palikt tikai plauktā. Latvijā ir saradīti daudzi stratēģiskie dokumenti, visi par tiem priecājas, bet, vai spējam pie tiem pieturēties, pieņemot lēmumus, nevis sākas populisms un politiskās lietas? Neticība ir viena lieta. Otrkārt, vasarā rādītāji bija tik labi…
… ka iemidzināja?
Balstoties uz mūsu pieredzi pavasarī, bija pārliecība, ka spēsim pandēmijas otro vilni pārvaldīt ar lokālajām intervencēm un operatīvu reaģēšanu uz situācijas izmaiņām. Veselības nozarē plāni jau eksistē un tie darbojas, bet integrēta stratēģija, kur ierobežojumiem pretī ir atbalsta pasākumi, jāatzīst, mums nebija. Ja šobrīd spēsim par pamata principiem vienoties un pie tiem pieturēties, stratēģijai būs pievienotā vērtība. Ja tā paliks tikai plaukta līmenī, man ir žēl tos cilvēkus, kas tagad strādā. Tas ir nenovērtējami, kā tagad iesaistās gan akadēmiskais personāls, gan NVO. Uzņēmēju organizācijas strādā pa naktīm, brīvdienām. (Nopūšas.)
Un valdība to visu var vienkārši palaist vējā?
Valdībā ir tādi paši viedokļi kā sabiedrībā. Tie ir ļoti dažādi un radikāli atšķirīgi. Valdība līdz šim ir spējusi vienoties. Ļoti bieži – smagās diskusijās. Būtu ideāli, ja valdība spētu stratēģijas līmenī definēt principus, vienreiz «izkauties» ļoti smagi un pateikt – jā, šī ir mūsu stratēģija, mēs pie tās turēsimies un to teiksim arī sabiedrībai.