"Ja mēs runājam par specifiskiem nozaru priekšlikumiem, lielā daļā no šiem jautājumiem ir panākta kopīga izpratne gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Padomē. Runājot par daudzgadu budžeta ietvaru, tā apjomu un sadalījumu starp dažādām budžeta kategorijām, jāsaka, ka sarunas vienmēr ir ārkārtīgi sarežģītas un grūtas," atzina Juhansone.
Viņa teica, ka šoreiz jārēķinās ar to, ka nākamā daudzgadu budžeta ietvarā, Lielbritānija kā ES dalībvalsts vairs nebūs. Britu izstāšanās no bloka samazinās ES pieejamos finanšu resursus, lai gan vajadzības Eiropas līmenī tikai pieaug, pastāstīja Juhansone, iezīmējot nozares, kurās finansējums ir nepieciešams - kohēzija, atbalsts lauksaimniecībai, migrācija, sadarbība ar trešajām valstīm, aizsardzība, zinātne, pētniecība un citas.
Tāpat Juhansone apliecināja, ka EK turpinās atbalstīt dalībvalstis un Eiropas Parlamentu sarunās par nākamā daudzgadu budžeta ietvaru, nodrošinot gan tehnisko ekspertīzi, papildu skaidrojumus, kur tie nepieciešami, gan aktīvi - komisāru līmenī - iesaistoties diskusijās ar ministriem, ar deputātiem Eiropas Parlamentā.
Jautāta, vai ES ir gatava bez vienošanās Brexit, Juhansone pastāstīja, ka Lielbritānijas izstāšanas bez vienošanās nav scenārijs, kuru vēlas EK un ES. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pagājušo divu gadu laikā ir notikusi nopietna gatavošanās, lai ES un tās dalībvalstis būtu maksimāli gatavas arī tādam scenārijam, ka Lielbritānija izstājas no ES bez vienošanās.
"Ar vienošanos vai bez vienošanās, manuprāt, Lielbritānijas izstāšanās nesīs līdzi zināmas sekas un dzīve vairs nebūs tāda, kāda tā ir tagad. Neatkarīgi no Lielbritānijas izstāšanās scenārija, ietekme būs jūtama. Viens no mērķiem, kāpēc valstis iestājas Eiropas Savienībā, ir iegūt zināmus atvieglojumus un labumus. Izstājoties, to visu zaudē. Protams, tas ietekmēs iedzīvotājus, uzņēmējus abās pusēs," pauda Juhansone.
Iepriekšējā termiņā, proti, 2019.gada 30.martā briti no bloka neizstājās, nākamais termiņš ir 31.oktobris. Jautāta, kas liecina, ka šoreiz Brexit notiks, Juhansone sacīja, ka rezultāts ir atkarīgs no britiem - jāseko līdzi politiskās situācijas attīstība Lielbritānijā.
"Rezultāts ir vairāk atkarīgs no mūsu partneriem Londonā, nekā no ES. Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka esam atvērti sarunām. Mēs arī esam skaidri pateikuši, ka izstāšanās līgums, kādu panāca sarunās ar Lielbritāniju, un kuru ir atbalstījuši 27 ES dalībvalstu valdību vadītāji, un EP, protams, nav atvērts jaunām sarunām," pavēstīja EK ģenerālsekretāre.
EK ģenerālsekretāre uzsvēra, ka EK ir atvērta diskutēt par politisko deklarāciju un citiem jautājumiem, norādot, ka, viņasprāt, septembris būs ļoti dinamisks mēnesis.
Kā LETA jau ziņoja, 1.augustā bijusī EK ģenerālsekretāra vietniece Juhansone sāka pildīt EK ģenerālsekretāres amata pienākumus.
2015.gadā toreizējā Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā (ES) tika iecelta Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietnieka amatā.
Ārlietu ministrijā Juhansone strādāja kopš 2008.gada un bijusi valsts sekretāra vietniece, kā arī ES direkcijas vadītāja. Vēstnieces amatā Pastāvīgajā pārstāvniecībā ES viņa tika iecelta 2011.gadā.
Pirms darba ārlietu dienestā viņa ieņēma augstus amatus Iekšlietu un Tieslietu ministrijās.
2014.gadā Juhansonei piešķirts trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Vēstniece vadīja Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības darbu Briselē Latvijas pirmās prezidentūras laikā ES Padomē.
Juhansone beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras pasniedzējas diplomu, kā arī jurista kvalifikāciju Juridiskajā fakultātē.