EP deputāti: Iedzīvotāju un jauniešu forumiem jākļūst par nākamās ES reformas pamatu

Šodien notikušajā konferencē par Eiropas nākotni secināts, ka ES pārmaiņu centrā jābūt iedzīvotāju vēlmēm, aģentūru LETA informēja EP Preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš. Viņš norādīja, ka Parlaments prasa pastāvīgu mehānismu iedzīvotāju iesaistīšanai Eiropas nākotnes veidošanā.

Deputāti vienojušies, ka tematiskajos forumos jāiesaista iedzīvotājus no visām sabiedrības grupām un dalībvalstīm, ka ES reforma jāsāk, izmantojot augšupēju, pārredzamu, iekļaujošu, līdzdalīgu un līdzsvarotu pieeju, jādod iedzīvotājiem iespēja mainīt ES pamatlīgumu un jāizveido pastāvīgs pilsoņu līdzdalības mehānisms.

Parlaments pēc debatēm ar Eiropas Komisijas viceprieksšēdētāju demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravku Šuicu un Horvātijas prezidentūras pārstāvi Nikolinu Brnjaču pieņēma rezolūciju, kurā izklāstīts tā redzējums gaidāmajai konferencei par Eiropas nākotni. Pēc viņa paustā, 494 deputāti balsoja par rezolūciju, 147 bija pret un 49 atturējās.

"Deputāti vēlas, lai iedzīvotāji būtu plašu diskusiju centrā par to, kā risināt Eiropas iekšējās un ārējās problēmas, kuras nebija pilnībā paredzētas Lisabonas līguma pieņemšanas laikā," skaidroja Krastiņš.

Parlaments ierosinājis izveidot vairākas "pilsoņu agoras", proti, iedzīvotāju pārstāvju tematiskos forumus un vismaz divus jauniešu agoras, kuru sastāvā vajadzētu būt 200 līdz 300 pilsoņiem, vismaz pa trim no katras dalībvalsts.

Deputātu redzējumā, agoras secinājumus būtu jāapspriež konferences plenārsēdē, ar tiem iepazīstinot EP deputātus un dalībvalstu parlamentu pārstāvjus, ES Padomes ministrus, Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniekus un citu ES iestāžu, struktūru un sociālo partneru pārstāvjus.

Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli debašu sākumā paziņojis, ka "jāpārskata visi demokrātiskās pārvaldības mehānismi, kas seko pēc Eiropas vēlēšanām. Tas jāveic sadarbībā ar dalībvalstu pārvaldes iestādēm un iesaistot Eiropas pilsoņus. Mēs aizsākam jaunu reformu laikmetu".

EP ir pirmā no trim galvenajām ES iestādēm, kas pieņem nostāju par gaidāmās konferences izveidi un darbības jomu. Krastiņš akcentēja, ka sarunas ar Komisiju un Eiropadomi būtu jāpabeidz savlaicīgi, lai konferenci varētu sākt 2020.gada Eiropas dienā, un tā varētu ilgt līdz 2022.gada vasarai.