Pirms konferences publiskotā ziņojumā par drošības situāciju pasaulē Išingers norādījis, ka pastiprinātus riskus rada "aizvien skaļākā ieroču žvadzināšana ASV un Ziemeļkorejas starpā", izceļ draudus, ko rada aizvien pieaugošais saspīlējums Saūda Arābijas un Irānas starpā, kā arī neaizmirsa norādīt uz spriedzi Krievijas-NATO attiecībās.
Šajā ziņojumā turpināts jau pērn pirms Minhenes drošības konferences paustais, ka līdz ar Donaldu Trampu prezidenta amatā ASV varētu arvien biežāk atkāpties no savas lomas starptautiskās drošības un stabilitātes garantēšanā, vairāk rīkojoties vienpusēji, lai uz savu sabiedroto rēķina realizētu "Amerika vispirms" vīziju.
Trampa vadībā ASV atteikusies no politikas, kas balstīta kopējās vērtībās, neizrādot pārāk lielu ieinteresētību attīstīt reģionālās un globālās starpvalstu attiecību institūcijas, tā vietā dodot priekšroku jautājumu risināšanai divpusējās sarunās ar atsevišķiem spēlētājiem, vēstīts ziņojumā.
Tāpat izcelts, ka pamatīgi apcirpts ASV Valsts departamenta (Ārlietu ministrija) budžets, bet krietni pieauguši militārie tēriņi, tādējādi iezīmējot uzsvaru pārlikšanu no diplomātijas uz spēka politiku.
"Pasaules visietekmīgākā valsts sākusi sabotēt pasaules kārtību, ko pati radījusi," ziņojumā citēts ASV ārpolitikas jautājumu eksperts no Prinstonas Universitātes Džons Ikenberijs.
Ziņojumā norādīts, ka līdz ar to Eiropas valstīm jāuzņemas lielāka atbildība pašām par savu drošību, pārstrukturējot tēriņus aizsardzībai un definējot Eiropas Savienības (ES) kopējo aizsardzības politiku.
Ja ES valstis un Norvēģija izpildīto NATO tā dēvēto 2% likumu un 2% no IKP atvēlētu aizsardzībai, tas naudas izteiksmē kopumā nozīmētu bloka valstu aizsardzības izdevumu pieaugumu par pusi. Ziņojuma autori norādījuši, ka Eiropas valstu armijām arī jāpievērš liela uzmanība savstarpējās sadarbības uzlabošanai, tostarp "mazinot digitalizācijas plaisu". Kontinenta drošībai ir fundamentāla nacionālo valstu armiju spēju konsolidēšana, uzsvērts ziņojumā.
Norādīts, ka šajā jautājumā jau zināmi soļi sperti, piemēram, 25 ES valstu, arī Baltijas valstu, vienošanās par pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) izveidi, kas faktiski nozīmē savstarpēju aizsardzības un drošības politikas koordinēšanu šo valstu starpā.
pačka
Oksredoks
Onslow