Situāciju gan Latvijā, gan Itālijā precīzi raksturo eirokomisāra Paolo Džentiloni ieraksts tviterī: "Vēl sliktāka par koronavīrusu ir histērija par koronavīrusu." Romā nav jūtama šī panika, kas acīmredzot ir ziemeļos, kur vīruss ir konstatēts. Kategoriski gribētu noraidīt pārmetumus, ka itāļi pret vīrusu ir izturējušies vieglprātīgi, jo, tiklīdz bija pirmā informācija par koronavīrusu Ķīnā, visos itāļu laikrakstos un portālos ziņas par šīs slimības izplatību, attīstību un itāļu mediķu gatavību aizēnoja pat tādu itāļu sabiedrībā ļoti iecienītu pasākumu kā Sanremo mūzikas festivāls. Pirmās ziņas bija par koronavīrusu un tikai nākamās – par festivālu. Itāļi savu publiku brīdināja.
Simti pret miljoniem
Romas lidostā pagājušajā nedēļā atsevišķi cilvēki staigāja maskās, bet tūristu plūsma nav apstājusies. Šonedēļ vietējā Romas pārtikas veikalā makaronu plaukts bija varbūt nedaudz tukšāks nekā parasti, bet nebija pamata bažām, ka kāda produkta trūktu. Arī aptiekas netiek gāztas apkārt. Savukārt Milānā iestāžu aizvēršana un lielu pasākumu pārcelšana ir vajadzīga, lai cilvēkiem psiholoģiski nebūtu sajūtas, ka par viņiem nerūpējas, un lai vīrusu neizplatītu tālāk.
Itālijā un Šveicē strādājošā latviešu ārste Vita Začesta, kura šobrīd ir Milānā, uz manu jautājumu, kā vēstniecība varētu reaģēt, atbildēja: "Vienkārši nomierināt cilvēkus un lūgt viņiem saprātīgi domāt un analizēt publiskajā telpā esošo informāciju." Itālijā ir 60 miljoni iedzīvotāju, un katru dienu šeit uzturas miljoniem tūristu, bet ir identificēti 300 saslimušie [inficējušos skaits šīs nedēļas vidū - red.]. Skaitlis 300 pret 60 miljoniem – vai tas ir samērīgs ar šā brīža reakciju? Itāļi par katru nomirušo runā nebaidoties un atklāti, piemēram, ka sievietei gados bijis vēzis ceturtajā stadijā un šis vīruss veicinājis ātrāku viņas aiziešanu. Arī karantīnas zonās situācija nav tik traģiska, kā izskan medijos.
Lēmums katra paša ziņā
Jāatceras, ka robežsargi var apturēt teroristus vai noziedzniekus, bet ne vīrusu. Ikviens no mums var satikt inficēto jebkurā pasaules malā, jo pasaule ir mobila. Nav viena vainīgā, vienas valsts. Aizslēdzot Itālijas gaisa telpu vai robežas, sevi nepasargāsim, jo vīruss jau ir visur. Negribu celt paniku, bet tas ir tikai laika jautājums, līdz Latvijā tiks identificēts pirmais saslimušais. Svarīgi, lai mēs būtu tam gatavi, saprātīgi uz to reaģētu un spētu paši sevi pasargāt. Jāapzinās, ka vienmēr, kad esam saslimuši, varam savu vīrusu nodot kādam citam, tāpēc labāk ir palikt mājās.
Šobrīd cilvēkus biedē tas, ka pret šo vīrusu nav vakcīnas un ka saslimt ir ļoti viegli. Taču pārāk maz tiek runāts par tiem cilvēkiem, kas atveseļojas, – jauni cilvēki ar pietiekami labu imūnsistēmu izveseļojas. Aicinātu cilvēkus vairāk lasīt speciālistu teikto. Itālijā, tāpat kā Latvijā, informācija par aktualitātēm un piesardzības pasākumiem ir atrodama publiski, un, ja ir aizdomas par saslimšanu, labāk zvanīt 113 un gaidīt ātro palīdzību.
Galvenais Latvijas valstspiederīgo vēstniecībai uzdotais jautājums ir, vai šobrīd var braukt uz Itāliju. Taču nevajadzētu sagaidīt, ka valsts sniegs atbildi, – valsts iestādes aicina katram izvērtēt savu veselības stāvokli un ceļojuma mērķi. Ja cilvēki gadiem ir braukuši uz pietiekami izolētu kalnu kūrortu slēpot un viņus parasti lidostā sagaida transfēra autobuss un aizved uz viesnīcu, atcelt šādu braucienu nav pamata, ja vien ceļotāju grupā nav cilvēku ar veselības problēmām vai mazu bērnu, par kuriem ir jāuztraucas vairāk. Bet, ja plānots braukt pirmo reizi un vienlaikus ar slēpošanas kūrortu apskatīt arī Milānas katedrāli, kas šobrīd ir slēgta, varbūt labāk izvērtēt, vai šī ir īstā reize, kad braukt uz Itāliju. Katrs gadījums ir individuāls, un jebkurā situācijā ir pieejams diennakts informatīvais tālrunis, lai saņemtu palīdzību, taču pamatā tā ir paša cilvēka atbildība – izvērtēt informāciju un pieņemt lēmumu braukt vai ne. Svarīgi būt pārliecinātam, ka esmu izdarījis visu, lai izvairītos no saslimšanas, – vai tā ir maska, regulāra roku mazgāšana vai dezinfekcijas līdzekļa lietošana, kas nu katram pašam psiholoģiski palīdz justies labāk.
ak vai
[email protected]
skaitļi