Viņš norāda, ka ārlietu ministru vizīte Tbilisi ir laba iespēja atklātai diskusijai. Paredzēts, ka trešdien Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže kopā ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Islandes ārlietu ministri Tordīsu Kolbrūnu Reikfordu Gilfadotiru un Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi darba vizītē apmeklēs Gruziju.
Latvijas prezidents arī aicina Gruzijas iestādes ievērot miermīlīgas pulcēšanās un protestu tiesības.
LETA jau rakstīja, ka Gruzijas parlaments otrdien pieņēma pretrunīgi vērtēto likumu par ārvalstu ietekmi, kas izraisījis nedēļām ilgus masu protestus. Likumdevēji nobalsoja 84 balsīm "par" un 30 balsīm "pret", pieņemot likumu trešajā un galīgajā lasījumā. Eiropas Savienība (ES) otrdien brīdināja Gruziju, ka likuma pieņemšana kavēs tās centienus pievienoties blokam.
"ES dalībvalstīm ir skaidrs, ka, ja šis likums tiks pieņemts, tas būs nopietns šķērslis Gruzijai tās Eiropas perspektīvā," sacīja ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela preses sekretārs Pēters Stano.
Gruzijā notiek masveidīgi protesti pret valdību no 9.aprīļa, kad valdošā partija "Gruzijas sapnis" atkārtoti iesniedza parlamentā šī likuma projektu. Tas notika gadu pēc tam, kad tā protestu dēļ bija spiesta atsaukt gandrīz identisku priekšlikumu.
Likums paredz, ka nevalstiskajām un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% ārvalstu finansējuma, būs jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs". Šī frāze ir vienīgā atšķirība salīdzinājumā ar pagājušajā gadā atsaukto projektu, kurā bija teikts, ka šīm organizācijām jāreģistrējas kā "ārvalstu ietekmes aģentiem".
Likuma pretinieki dēvē to par "Krievijas likumu" un norāda, ka likuma pieņemšana kavētu Gruzijai realizēt mērķi pievienoties Eiropas Savienībai (ES), kas pagājušajā gadā piešķīra valstij sen kāroto kandidātvalsts statusu. ES, ASV un ANO bija aicinājušas Gruziju nepieņemt šo likumu.