Pēc Brazīlijas bijušā prezidenta Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvaras nule notikušajās prezidenta vēlēšanās vairs tikai nedaudzās valstīs Dienvidamerikā un visā Latīņamerikā pie varas nav kreisi noskaņotu politiķu. Medijos šāda virzība tiek dēvēta par kārtējo sarkano (rozā) vilni jeb jūru – marea rosa. Kādi ir šī "kreisā pagrieziena" cēloņi, un vai dažu gadu laikā situācija atkal nemainīsies pretējā virzienā?
Starp Vāciju un Franciju, kā arī starp
Vāciju un Poliju šobrīd pastāv ļoti saspīlētas
attiecības – var pat teikt, ka sliktākās visā
apvienotās Eiropas pastāvēšanas vēsturē.
Kādi ir šo saspīlējumu cēloņi, un pie kādām
sekām pretrunas var novest Eiropas
Savienības mērogā?
Pirms 45 gadiem aizsaulē aizgāja Aleksejs Stahanovs – leģendārais padomju ogļracis, kura vārdā bija nosaukta sociālistiskā darba trieciennieku kustība. Tieši viņš pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados aizsāka PSRS Komunistiskās partijas un valsts vadoņu aktīvi atbalstīto visdažādākajās nozarēs strādājošo darbaļaužu dzīšanos pēc jauniem darba ražīguma rekordiem, kas gan neefektīvajai ekonomiskajai sistēmai neko daudz nedeva.
Ieilgušais karš Ukrainā, protams, nenozīmē tikai kaujas. Tas ietekmē arī dažādu valstu
savstarpējās attiecības un sadarbību starptautiskajā politikā un ekonomikā. Kāda
aina zīmējas šajā "frontē"?
Pēdējās nedēļās plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca
informācijas tehnoloģiju miljardieris Īlons Masks. Šoreiz gan tas bija
saistīts nevis ar jaunām, inovatīvām idejām vai biznesa sasniegumiem,
bet ierosinājumiem par to, kā būtu risināms karš Ukrainā un konflikts
Taivānas jautājumā. Maska pazīstamības dēļ viņa idejas izraisīja plašu
rezonansi, tostarp liekot apspriest arī motīvus, kuru dēļ uzņēmējs nācis
klajā ar patiesībā politiskiem paziņojumiem.
Moldovā nu jau vairāk nekā mēnesi turpinās plaši protesti, kuru dalībnieki
prasa Valsts prezidentes atkāpšanos un parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Amatpersonas protestu organizēšanā saskata Krievijas pirkstu, taču nevar
noliegt, ka problēmu valstij netrūkst visdažādākajās jomās.
Kārtējie masu nemieri Irānā sākās pēc tam, kad valsts tikumības
policijas rīcības dēļ mira gados jauna kurdu sieviete. Protestu
apspiešana nekādā veidā nav mazinājusi kopējo spriedzi
sabiedrībā, un jaunu nemieru izcelšanās ir tikai laika jautājums.
Kādi ir to reālie cēloņi, un kādas ir protestētāju cerības panākt
Irānas teokrātiskā režīma krišanu vai vismaz atteikšanos no
līdzšinējās politikas?
Pirms 105 gadiem Parīzes priekšpilsētā nāvessods nošaujot tika izpildīts Matai Hari – slavenajai Austrumu deju izpildītājai, striptīza pamatlicējai un kurtizānei, kuru Francijas militārā tiesa pāris mēnešu iepriekš bija atzinusi par vainīgu spiegošanā Vācijas labā.
Pirms 65 gadiem uz ASV banknotēm sāka drukāt uzrakstu In God We Trust jeb
Mēs ticam Dievam. Gadu iepriekš šis lozungs, kas jau kopš pilsoņu kara laikiem
tika iekalts uz atsevišķu nominālu monētām, bija apstiprināts par Savienoto Valstu
oficiālo devīzi.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tiek uzskatīts par mūsdienu, iespējams,
pretrunīgāko valsts līderi, jo viņam starptautiskajā politikā izdodas savienot šķietami
nesavienojamo un nu jau vismaz gadu desmitu balansēt uz naža asmens starp Rietumiem
un Austrumiem. Kādu iemeslu dēļ un kādā veidā Turcijas prezidentam izdodas šāda
politika, un kādas ir viņa kursa nākotnes parspektīvas?
Septembra vidū Kazahstānā stājās spēkā
vairākas nozīmīgas
iniciatīvas, kuras rosināja Valsts prezidents
Kasims Žomarts Tokajevs. Viena no tām
paredz, ka Valsts prezidents turpmāk amatā atradīsies ne vairāk
par vienu septiņus gadus ilgu termiņu
Bēgļu skaits no Ukrainas dažādās valstīs augusta beigās oficiāli bija septiņi miljoni cilvēku. Sākotnēji valdīja pārliecība, ka viņu bēgļu gaitas nebūs ilgas, bet šobrīd tā jūtami mazinājusies, jo karš Ukrainā, visticamāk, turpināsies vēl labu laiku, un tas nozīmē – arī bēgļus uzņēmušajām valstīm nāksies pielāgoties situācijai.
Pretēji daudzu ekspertu bažām tomēr izdevies noklusināt briestošo
konfliktu starp Kosovu un Serbiju. Domstarpības, kas saistītas ar
dokumentu un auto numurzīmju pārrobežu izmantošanu, ar ASV
un Eiropas Savienības (ES) starpniecību vismaz daļēji noregulētas
diplomātiskā ceļā. Tomēr par vispārēju attiecību normalizēšanos vai
Kosovas neatkarības atzīšanu no Serbijas puses runāt joprojām nevar, tādēļ
pretrunas atkal var uzliesmot jebkurā brīdī.
Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Čehijas galvaspilsētā Prāgā
nākamnedēļ, 31. augustā, spriedīs arī par aizliegumu izsniegt Krievijas
pilsoņiem tā saucamās Šengenas vīzas. Ierosinājumu plānots izskatīt
ES ārlietu ministru sanāksmē, un tam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki,
kuri tostarp piesauc pat ideoloģiskus apsvērumus.
Pirms 25 gadiem autokatastrofā Parīzē gāja bojā Velsas princese Diāna. Lai gan
tobrīd viņa jau bija šķīrusies no britu troņmantnieka Velsas prinča Čārlza, par tā
dēvētās Tautas princeses nāvi sēroja gan desmitiem miljonu britu, gan ļaudis visā
pasaulē, un sāka izplatīties ar viņas nāvi saistītas dažādas sazvērestības teorijas.
Augusta sākumā uzliesmoja kārtējais Izraēlas un palestīniešu konflikts. Tas kļuva par lielāko Gazas joslā kopš 2021. gada maija, kad risinājās tā sauktais 11 dienu karš. No vērienīgas konfrontācijas šoreiz gan izdevās izvairīties, tomēr bojā gājušo skaits tāpat sniedzas vairākos desmitos, un ir skaidrs, ka līdzīgi konflikti atkārtosies vēl vairākkārt. Kādēļ tā, un vai ir iespējama izeja no šā apburtā loka?