Portrets / Diena / Portrets / Diena

Kimi. Tas ir zīmols © DIENA

Vai zināt daudz sportistu pasaulē, kurus visi pazīst tikai pēc vārda? Kimi Reikenens vienmēr ir centies palikt ēnā nemanāms un kluss, taču tieši tas viņu padarījis pasaulslavenu. Savu pēdējo uzvaru Formulā-1 Kimi Reikenens izcīnīja Ferrari sastāvā 2018. gadā ASV. Kopš iepriekšējā panākuma bija pagājuši pieci gadi, un soms uzvarētāja preses konferenci sāka ar sulīgu "Fucking finally!" Togad Kimi guva trešo vietu F-1 kopvērtējumā un bija spiests doties uz stīvu Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) sezonas noslēguma ceremoniju, kur operatīvi piedzērās, izpušķojot apbalvošanas šovu. Ar nākamo gadu Formula-1 paliks bez sava kolorītākā personāža, jo Reikenens paziņojis par karjeras beigām.

Fiziskā šaha lielmeistare © DIENA

Reizi četros gados uz iekļaušanu olimpisko spēļu programmā pretendē arī Latvijas sporta zālēs populārais skvošs, bet allaž tam pietrūkst atbalsta, un prestižāko sacensību saimei pievienojas dažādi citi sporta veidi. Arī Latvijai ir profesionāle skvošā Ineta Mackeviča, kura šobrīd klauvē pie pasaules ranga piecdesmitnieka durvīm un uzskata, ka var kāpt vēl augstāk, vienīgi nepieciešams atgūt tādu sportisko formu, kādu viņa bija sasniegusi pirms Covid-19 pandēmijas.

Skats uz Parīzi © DIENA

Olimpisko spēļu atlases noslēgums daļai sportistu allaž sagādā neviltotu prieku, bet vēl vairāk atlētiem nākas samierināties ar vilšanos, jo viņiem nav izdevies kvalificēties prestižākajam sporta notikumam. Šoreiz aprunājāmies ar trim talantīgiem atlētiem, kuru pārstāvētie sporta veidi līdz šim nav spējuši iekļūt Latvijas olimpiskajā delegācijā, bet viņiem visiem ir mērķis pēc trim gadiem startēt Parīzes olimpiskajās spēlēs.

Komandas sirds Šveicē © DIENA

Jaunās volejbolistes Ances Annas Cimdiņas mamma Eva Mārtiņsone savulaik divos Eiropas čempionātos un kopā 42 mačos pārstāvēja Latvijas izlasi, bet dzīves ceļš aizveda prom no mūsu valsts, un tagad viņu ģimene dzīvo Šveicē. Desmit gadus vecā Ance seko mammas pēdās un šogad kļuva par Šveices čempioni volejbolā starp divus gadus vecākām meitenēm. Turpina pati jaunā volejboliste!

Jostu mednieki © DIENA

Bokss Latvijā vairs nav tikai Mairis Briedis. Pēdējo četru gadu laikā vairāk nekā miljonu eiro šī sporta veida attīstībā ieguldījis LNK Boxing sporta klubs, un šobrīd ir redzami šo investīciju augļi - Ralfs Vilcāns nesen ieguva prestižās WBC organizācijas International jostu, bet Ričards Bolotņiks šomēnes dosies ringā pazīstamā Edija Hērna organizētā šova galvenajā duelī, turklāt tiek prognozēts, ka uzvaras gadījumā viņam nākamā jau būs cīņa par pasaules čempiona titulu.

Adrenalīna mednieks © DIENA

Pēc diviem olimpiskajiem zeltiem Latvijas BMX riteņbraukšanā šobrīd iestājies neliels kritums, tomēr daudzi jaunie sportisti sev uzstādījuši mērķi atgriezt mūsu komandu pasaules augstākajā līmenī. Viens no viņiem ir 13 gadu vecais olimpieša Edžus Treimaņa audzēknis Kristers Apels no Carnikavas, kurš jau kļuvis par divkārtēju Eiropas čempionu savā vecumā un ticis pie vairākām pasaules čempionāta godalgām. Tālāk stāsta pats jaunais sportists!

Bez sliktajiem ieradumiem © DIENA

Viens no Latvijas celmlaužiem pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš gatavojas savām trešajām olimpiskajām spēlēm, bet pirmajām deviņu gadu laikā. Tokijā rīdzinieks startēs pārī ar Edgaru Toču, abiem cenšoties pietuvoties Mārtiņa sasniegtajam 2012. gadā, kad viņš un Jānis Šmēdiņš izcīnīja bronzas medaļu. Pirms tam Pļaviņš Londonā bija nesis Latvijas karogu atklāšanas ceremonijā, pierādot, ka ne allaž šie sportisti sacensībās piedzīvo neveiksmi.

Par florbolu sabiedrībā ir daudz aizspriedumu, bet tas ir ļoti ātrs un dinamisks sporta veids, turklāt Latvijas izceļas ar augstiem panākumiem, parasti būdama starp sešām stiprākajām valstsvienībām pasaulē. Mūsu izlases aizsardzības balsts Morics Krūmiņš pavasarī otro reizi vēsturē izcīnīja spēcīgā Somijas čempionāta bronzu, bet jūlijā otro gadu pēc kārtas rīkos savu florbola nometni, kas Priekuļos ilgs trīs nedēļu garumā.

Eiropas čempionātā cīņas sportā visi četri startējušie Latvijas cīkstoņi katrs savā svara kategorijā kvalificējās duelim par bronzu. Es Latvijai sagādāju pirmo godalgu grieķu-romiešu stila cīņā kopš neatkarības atjaunošanas, turklāt šo bronzas medaļu izcīnīju ar plīsušām ceļgala saitēm. Ja būtu zaudējis, saskartos ar lieliem sarežģījumiem ceļā uz savu mērķi – 2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Parīzē. Savukārt šis panākums var sniegt iespēju.

Esmu kļuvusi par pirmo Latvijas basketbolisti, kas sasniegusi Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) finālu basketbolā sievietēm, tomēr titula mačā ar Arizonas Wildcats komandu piekāpāmies Stenforda universitātei. Diemžēl sezonas laikā spēlēju ļoti maz, tāpēc uzreiz pēc finālturnīra pieņēmu lēmumu, ka šovasar mainīšu skolu.

Šodien

Portrets