Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

Ziņas

Kas ir taisnīgs atalgojums? © DIENA

Jēdziens "taisnīgs atalgojums" primāri saistās ar atšķirību starp atalgojumu vīriešiem un sievietēm novēršanu, taču patiesībā ietver daudz vairāk.

Valstij ir jāpasteidzas © DIENA

Katrs uzņēmēju izmaksātais eiro darbiniekiem, kas domāts energokrīzes seku mazināšanai, tiek aplikts ar visiem darbaspēka nodokļiem. Tas uzņēmējiem rada lielu finanšu slogu, darbinieki saņem mazāku atbalstu – valsts ir vienīgā, kas šajos apstākļos pelna un pārpilda budžeta ieņēmumu prognozes.

Klienti un lojalitāte © DIENA

Pēdējie divi trīs gadi nesuši nemitīgas pārmaiņas: Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, energoresursu krīze, augsta inflācija. Mainās arī iedzīvotāju paradumi. Vai mūsdienās klienti mēdz būt lojāli kādam zīmolam vai tirdzniecības vietai? Jā, noteikti! Turklāt lojalitātei ir lielāka nozīme krīzes apstākļos nekā stabilos, mierīgos laikos.

Aprites ekonomika – no idejas līdz ieradumam!

Lai gan šis koncepts nav jauns, aprites ekonomika gūst arvien lielāku atsaucību, jo tam ir milzu potenciāls sniegt labumu gan cilvēkiem, gan videi. No patērētāju viedokļa aprites ekonomika ietver tādus pamatprincipus kā patēriņa apjoma samazināšana, dalīšanās, pārveidošana, salabošana, atgriešana un brīdī, kad lietai vairs nav iespējams atrast pielietojumu – šķirošanai tālākai pārstrādei. Šī sistēma tiek uzskatīta par pievilcīgu risinājumu daudzām vides problēmām, kuras rada pārmērīgs patēriņš un atkritumu daudzums.

Latvija varētu uzņemt piecus miljonus tūristu gadā © DIENA

Mūsu valstij nepieciešams pašreizējai situācijai atbilstošs zīmols ārvalstu tūristu piesaistei, un šis zīmols varētu būt New Nordic, ko latviešu valodā var tulkot kā Jaunā Ziemeļvalsts. Šādu ideju nesen notikušajā Latvijas Tūrisma forumā 2022 izteica Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, tūrisma uzņēmuma BalticVision vadītājs un līdzīpašnieks Ēriks Lingebērziņš.

Praktiskos darbus vajag © DIENA

Nav noslēpums, ka pasaules attīstību kopš industriālās revolūcijas lielā mērā ir veicinājušas inovācijas, zinātnes un intelekta kapacitāte. Latvijā, no vienas puses, ir partiju saukļi par nepieciešamību būtiski mainīt izglītības sistēmu un saturu, lai veidotu zināšanu sabiedrību. No otras, – STEM disciplīnas nav atradušas vietu politiskajā darba kārtībā.