Teju divi mēneši pēc vēlēšanām, bet valdība vēl ne tuvu nav tapusi un parlaments darbos joprojām tikai lēni iešūpojas. Kāpēc 13. Saeimā izveidojusies tik sarežģīta situācija, vai tajā vainīgas arī priekšvēlēšanu reklāmas, un kas uzskatāmi par īstajiem vēlēšanu uzvarētājiem un zaudētājiem? SestDiena pēta, kā un kādus padomus partijas uzklausījušas, cik naudas iztērējušas un vai izvēle sevi attaisnojusi.
1200 kilometru reiz divi un ap 200 eiro – tāda īsumā ir Armanda Straujas 13. Saeimas vēlēšanu bilance. Viņš jau kopš 2007. gada pārsvarā dzīvo Šanhajā, taču līdz šim nav izlaidis nevienas Saeimas vēlēšanas, un arī nule kā notikušās nevarēja būt izņēmums. Tās taču ir simtgades vēlēšanas!
Zinātnieki iegūst aizvien vairāk pierādījumu, ka pirmsvēlēšanu reklāmas kampaņas spēj pārliecināt tikai neizlēmušos vēlētājus, bet ir bezspēcīgas pret kādam politiskam spēkam simpatizējošiem
Simtgades vasara izdevusies tik lieliska, ka tādā laikā nemaz negribas domāt par to, kādu dāvanu Latvijai lielajā jubilejā pasniegs 13. Saeimas vēlētājs. Jo reitingu procenti un prognozes pagaidām neko spožu nerāda, nevar pat pilnīgi izslēgt iespēju, ka Latvijas simtgadi sagaidām ar pašu rokām austu prokremlisku koalīciju. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS valdes loceklis Arnis Kaktiņš nevar noslēpt, ka viņam, mērot un vērojot šos procesus, ir skumja sajūta. Tiesa, ne tik konkrēti nākamo vēlēšanu sakarā, cik tāpēc, ka Latvijā demokrātijas svārsts nestrādā, un tas radījis ieilgušu uzticēšanās krīzi, kam agri vai vēlu esot jāizlaužas sprādzienā. Raksturojot Latvijas politiskās elites kvalitāti, Kaktiņa intonācijā sadzirdu pat tādas kā Jāņa Skuteļa notis…
Pirmo reizi Zaļo un Zemnieku savienība sagaidīs Saeimas vēlēšanas kā valdošā partija. Pirmo reizi tās premjera kandidāts būs nevis Aivars Lembergs, bet Māris Kučinskis. Tā ir iespēja, kas var izrādīties arī vienīgā, jo spēkā pieņemas partijas un apvienības, kuru sapnis ir valdība bez ZZS, savukārt tās līdzšinējo sabiedroto popularitāte mazinās.
Nacionālā apvienība ir viens no trim politiskajiem spēkiem, kuriem sabiedrības domas aptaujas sola drošu iekļūšanu 13. Saeimā. Taču uz tās līdz šim stabilo vēlētāju pretendē vēl pāris partiju, kas kampaņā norāda uz Nacionālās apvienības saistību ar maksātnespējas procesa administratoriem.
Vienotība bija valdošā partija gandrīz septiņus gadus, taču šo ietekmi nav pratusi nosargāt. Neviens cits politiskais spēks pēc 12. Saeimas vēlēšanām nav piedzīvojis tādas pārmaiņas. Pēc dziļākās krīzes partijā tā izveidojusi apvienību Jaunā Vienotība un atguvusies, taču vai vēlētāji to ir pamanījuši? Reitingi liecina, ka tā vairs neiekļūtu Saeimā.
Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča vadībā, ar jauniem līderiem un latviešu politiķiem sarakstos Saskaņa gatavojas uzvarai Saeimas vēlēšanās. "Mēs būsim valdībā," ir paziņojuši tās vadītāji. Notiekošais pamodinājis latviskās partijas, kas sākušas mobilizēties, "lai nepieļautu prokremlisko spēku nākšanu pie varas"
No politiskā spēka, par kuru 12. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 0,7% vēlētāju, Jaunā konservatīvā partija ir izaugusi par organizāciju ar vairāk nekā 1000 biedriem. Tā guva pārsteidzošus panākumus Rīgas domes vēlēšanās, cerot uz ne mazāku veiksmi arī 13. Saeimas vēlēšanās. JKP ir ideoloģiski radniecīga valdības partijām, bet visvairāk var apdraudēt Nacionālo apvienību.
Sociāldemokrāti Latvijā ziedulaikus piedzīvoja pirms 20 gadiem, kad iekļuva Saeimā un ar vienu ministru piedalījās valdībā. Dažus gadus vēlāk LSDSP uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās. Neizturējusi pārbaudi ar varu un nokausēta iekšējos strīdos, LSDSP ietekmi zaudēja. Taču arī 13. Saeimas vēlēšanās vismaz divus sarakstus pieteiks tā laika sociāldemokrāti.
Pēc gandrīz četriem opozīcijā aizvadītiem gadiem Latvijas Reģionu apvienība (LRA) apņēmusies izlauzties no tās. Apvienība vēlas ne tikai iekļūt Saeimā, bet arī valdībā. Taču tad tai jābūt gatavai vienoties par kompromisiem ar Zaļo un Zemnieku savienību, kā arī panākt Vienotības ietekmes mazināšanos. Tieši tāpēc, iespējams, par LRA premjera kandidātu nominēts Edvards Smiltēns.
Grūti iedomāties divus tik atšķirīgus cilvēkus kā Artuss Kaimiņš un Inguna Sudraba. Viens otru viņi labprātāk redzētu ejam, nevis nākam. Taču gan vienam, gan otram ir zināmi nopelni, ievedot 12. Saeimā divus jaunus politiskos spēkus. Tagad Kaimiņš un Sudraba ir pie frakcijām nepiederošie deputāti ar ambīcijām startēt arī nākamās Saeimas vēlēšanās.
Apvienība Attīstībai/Par! šonedēļ oficiāli pieteica savu dibināšanu. Pirms pusgada tās līderi Daniels Pavļuts un Juris Pūce nevarēja iedomāties, ka politisko spēku konsolidācija beigsies ar šādu rezultātu, taču tagad ar to ir apmierināti. Apvienība sevi redz kā alternatīvu pašreizējai valdībai.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka ir atteikusies no mandāta Eiropas Parlamentā un atgriezusies Latvijā, lai palīdzētu partijai iekļūt Saeimā. Līdz Saeimas vēlēšanām 6. oktobrī palicis mazāk nekā pusgads. SestDiena sāk stāstīt par politiskajiem spēkiem, kas gatavojas tajās pieteikt savus sarakstus.
