Saņemot skumjas ziņas par
Čikāgas piecīšu dibinātāja, vadītāja un radošā "motora" Alberta Legzdiņa smago veselības stāvokli, domāju, nez’ kā uz tām būtu reaģējis pats dziesminieks ar allaž jauneklīgi nebēdnīgu skatienu acīs. Likās, pat savu nekrologu Alberts būtu ieturējis raibi rakstainos, nevis sērīgos toņos, gluži tāpat kā ikvienu savu stāstu par ikdienišķu parādību mācēja pārvērst barona Minhauzena cienīgā vēstījumā. Taču, uzzinot, ka
leģendārā mūziķa, kvēlā patriota un nozīmīgā trimdas latviešu kultūras darbinieka cienījamais mūžs noslēdzies, joki nemaz nav prātā, kaut tieši uz tiem Alberts Legzdiņš vedināja ikvienā Čikāgas piecīšu koncertā, skaņuplatē, kopābūšanā.