Koalīcijas partneri ir neformāli uzrunāti saistībā ar nākamās valdības veidošanu, pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja esošās valdības pārstāvji.
Krievijas militārais izlūkošanas dienests, kuru Nīderlande apsūdz kiberuzbrukuma plānošanā pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju OPCW, vairākkārt īstenojis uzbrukumus mērķiem Latvijā, tajā skaitā aizsardzības un ārlietu sektoros, bet 13. Saeimas vēlēšanu kontekstā nav rīkojies, publiskā paziņojumā norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
No Jaunās Vienotības valdības veidošanas sarunās piedalīsies politiskā spēka līderi un pašreizējie ministri, aģentūru LETA informēja partijā. Valdības veidošanas sarunu grupai partija deleģējusi apvienības priekšsēdētāju Krišjāni Kariņu, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Valmieras mēru Jāni Baiku un labklājības ministru Jāni Reiru.
Drošības policija (DP) kopumā saņēmusi 84 signālus par iespējamiem ar vēlēšanu norisi saistītiem pārkāpumiem un prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu, bet līdz šim nav uzsākts neviens kriminālprocess, aģentūra LETA noskaidroja DP. Tāpat DP saņemts vienu iesniegums par iespējamu ar vēlēšanu norisi saistītu pārkāpumu.
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (Attīstība/Par!) ir ievēlēts Saeimā, līdz ar to viņa vietu EP varētu ieņemt kāds Vienotības pārstāvis, iespējams, tas būs pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.
"Ņemot vērā, ka mana profesija ir zvērināts advokāts, domāju, ka diezgan labi pārzinu tos instrumentus, kā opozīcija var ietekmēt parlamenta darbu. Tādu opozīciju parlaments nebūs pieredzējis. Tas ir pilnīgi skaidrs," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma partijas KPV LV iespējamo palikšanu opozīcijā komentēja partijas premjera amata kandidāta Aldis Gobzems.
Aizvadītajās 13. Saeimas vēlēšanās nav neviena uzvarētāja, bet zaudētāji varētu būt vairāki – vispirms jau premjera pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība. Ne tikai tāpēc, ka tā, visticamāk, vairs nebūs valdošā partija un var pat palikt ārpus koalīcijas, ja jaunajiem politiskajiem spēkiem izdotos vienoties. Pēc provizoriskiem rezultātiem, Saeimā nav iekļuvis arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas palicis pirmais aiz svītras. Deputātu vidū nav arī viena no ZZS jaunajiem līderiem Edgara Putras, ilggadējās Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Aijas Barčas un vēl vairāku redzamu politiķu.
Taujāts, vai viņa pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija (JKP) būtu gatava iesaistīties valdības darbā, ja valdību veidot tiktu aicināts KPV LV premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, Jānis Bordāns sarunā Latvijas Radio konkrētu atbildi nesniedza, vien norādīja, ka JKP tuvāko dienu laikā izstrādās sarunu vešanas plānu. "Tad arī izkristalizēsies, kas ir labākais sabiedrībai," norādīja Bordāns.
"Ja man būtu jāsāk viss no gala, es neko nemainītu. Neko nenožēloju," intervijā Romānam Meļņikam uzsvēra premjers Māris Kučinskis, kura pārstāvētais politiskais spēks ZZS 13. Saeimas vēlēšanās uzskatāms par vienu no lielākajiem zaudētājiem.
"Saskaņas izslēgšana ir ne tikai negatīva valsts attīstībai, bet tas ir arī ļoti drošs ceļš uz politisko pašnāvību," sarunā Guntaram Gūtem atklāj Saskaņas premjera amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kura paŗstāvētais politiskais spēks 13. Saeimas vēlēšanās ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu.
Ar lielām pārmaiņām pienāca 7. oktobra rīts, kad kļuva zināmi 13. Saeimas vēlēšanu provizoriskie rezultāti. Tie liecina, ka valdošā koalīcija ne tikai nav guvusi vairākumu, bet trīs jaunie politiskie spēki arī ir apsteiguši valdības partijas. Vairāk nekā desmit gadu Saeimas vēlēšanās premjera pārstāvētā partija bija guvusi tik lielu atbalstu, lai varētu veidot arī nākamo Ministru kabinetu. Premjeram Mārim Kučinskim un viņa pārstāvētajai Zaļo un Zemnieku savienībai tas nav izdevies. Pirmo reizi vēlēšanās nav viena dominējošā politiskā spēka. Šīs vēlēšanas atšķiras no iepriekšējām arī ar viszemāko vēlētāju aktivitāti – tajās piedalījušies tikai 54,59% balsstiesīgo pilsoņu.