Covid-19 krīzes apstākļos, kad veselības aprūpes pakalpojumu ir ierobežoti, mediķu lomu pastiprināti savā ziņā nākas uzņemties aptieku farmaceitiem. Turklāt tas sakritis ar laiku, kad aptiekās pieaudzis darba apmērs saistībā ar jauno medikamentu izrakstīšanas kārtību, kas stājusies spēkā 1. aprīlī.
Līdztekus plānotajiem grozījumiem par zāļu aprites uzskaites veikšanu Veselības ministrija (VM) plāno arī izstrādāt priekšlikumus, kas palīdzētu sabalansēt aptieku tīklu teritoriālo sadalījumu. Pagaidām iespējamie regulējumi, kas palīdzētu izlīdzināt aptieku tīklus reģionos, ir tikai idejas līmenī, Dienai pastāstīja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere. Viņa uzsver, ka darbs pie aptieku izvietojumu kritērijiem ir uzsākts, taču ministrijas izstrādātie priekšlikumi vēl jāapspriež un jāpārrunā ar nozares pārstāvjiem. ''Šobrīd noris diskusijas ne tikai par to, pēc kādiem principiem nākotnē varētu veidot aptieku izvietojumu kritērijus, bet arī par lieltirgotavu un aptieku piecenojumiem medikamentiem,'' skaidro Kaupere.
Lai pārraudzītu zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu zāļu nepieejamības riskus, kā arī novērstu zāļu mākslīgas nepieejamības situācijas, Veselības ministrija (VM) rosina ieviest elektronisku lieltirgotavu krājumu uzskaites sistēmu un noteikt pienākumu lieltirgotavām zāļu aprites uzskaiti veikt tikai elektroniskā formātā, portālu Diena informē VM.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) darba grupas nacionālās farmācijas politikas ekonomisko aspektu izpētei sēdē paudis bažas par diennakts aptieku trūkumu Latvijā, aģentūru LETA informēja Nemiro padomniece Beata Jonite.
Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību, uzskata Dmitrijs Juskovecs, a/s Sentor Farm aptiekas valdes priekšsēdētājs.
Saistība ar zāļu verifikācijas sistēmas ieviešanu atsevišķu ražotāju zāļu cenas varētu pieaugt par 8-14 centiem uz vienu iepakojumu, piektdien žurnālistus informēja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs.
Februāra sākumā spēkā stāsies jaunas Eiropas līmeņa prasības zāļu drošībai, tomēr ne visas aptiekas var atļauties finansēt šādu pasākumu, kā rezultātā lauku apvidos atsevišķas aptiekas jau izvēlējušās darbu 2019.gadā pārtraukt, aģentūrai LETA sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Iegādājoties zāles, vērtīgi ir konsultēties ar farmaceitu. Tā var dabūt arī lētākus zāļu analogus, intervijā Baibai Krastiņai atzīst Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Zāļu ražotājiem valsts kompensējamos medikamentus vajadzētu piegādāt ar nelielu rezervi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lībķens.
Dažādas mārketinga aktivitātes ir neatņemama tirgus ekonomikas un patērētāju sabiedrības komponente, kas gan var radīt sarežģītus morāli ētiskas dabas jautājumus. Jautājums, piemēram, cik tālu mārketinga akciju organizētājs drīkst aiziet, pierunājot patērētājus iegādāties kādu, iespējams, ne pārāk nepieciešamu preci.
Latvijā ir raksturīgs un arvien vairāk izplatās aptieku monopols, trešdien Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē atzina Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere.
Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa (Saskaņa) gāšana no amata ir viens no apspriestākajiem notikumiem pašmāju politiskajā dienas kārtībā, kas tiek saistīts ar viņa vietnieka Riharda Eigima (Mūsu partija) ambīcijām ieņemt ilgi kāroto amatu.